Palikuši tikai idioti un patrioti? “Latvijas Avīzes” reportāža no Zilupes novada 20
Dabiskā izlase
Autori: Ivars Bušmanis, Sandra Dieziņa, Uldis Graudiņš, Zigfrīds Dzedulis
No Rīgas tālākais Latvijas novads martā ir kā melnbaltā fotogrāfija. Balts sniegs un melni koku stumbri. Ar kūlu vai krūmiem neapauguši baltumi – ezeri un melni bļitkotāji uz ledus. Pelēkas koka mājas, pelēks šindeļu vai šīfera jumts. Braucot gar robežu no Šķaunes uz Zilupi, vienīgie krāsainie laukumi – zviedru eglīšu stādījumu zaļie planktoni un baltas baznīcas sarkanie dubulttorņi debesīs. Vietējie stāsta – Pasienes Sv. Dominika Romas katoļu dievnama analogs esot Aglonā, tur baznīca paredzēta tautai, bet šeit – kungiem. Taču šurp nebrauc ne vieni, ne otri. Cilvēki degunus ārā nebāž. Visneuzņēmīgākais novads Latvijā. Vismazāk uzņēmēju. Vairāk uzņēmumu likvidē nekā rada.
Vēlāk – Ludzā – Edgars Tereško mums deva savu versiju, kāpēc tā: “Dabiskā izlase! Latvijā palikuši vien idioti un patrioti, turklāt idiotu ir vairākums.”
Ko līdzīgu dzirdējām no lielākā tās puses lauku saimnieka Borisa Veļičko: “Kad padomju laikā Zilupē sāku vadīt sovhozu, te dzīvoja vairāk nekā 2500 iedzīvotāju. Tagad te palikusi labi ja puse. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, privatizācijas sākuma bijušas cerības, ka viss mainīsies uz labo pusi. Cilvēkiem būs pašiem sava zeme, lopi, tehnika. Viņi gribēs strādāt ražīgāk un dzīvot labāk. Taču drīz atklājās, ka negrib neko. No kopsaimniecībām privatizētos lopus ātri apkāva un gaļu pārdeva. Tāpat ātri izpārdeva par kopsaimniecību pajām iegūtos traktorus un citu lauksaimniecības tehniku. Arī tukšās fermas nevienam nevajadzēja, tām izsita logu rūtis, norāva jumtus. Vārdusakot, visu pārdeva, nodzēra vai apēda.”
Robežsargi sargā zviedru zemi
Daudz robežsargu. Vai arī kontrabandistu? Vietējie noraida mūsu līdzatvesto stereotipu, ka zilupieši pelna, vedot preces no Krievijas. “Protams, ir ļaudis, kas brauc. Reizēm uz robežas pat veidojas garas rinda. Daļa brauc pēc dīzeļdegvielas, daži pēc zālēm, tas pats remantadīns tur maksā kapeikas, kamēr pie mums ļoti dārgi. Citi brauc pēc pārtikas produktiem – pēc putraimiem, augu eļļas, tomēr cenu ziņā tas vairs nav krietni lētāk, kā tas bija agrāk. Akcīzes preces drīkst vest tikai reizi nedēļā, bet ar to vairs tā nepelna kā agrāk. Ja nu paši sev un kaimiņam atvieglo iztikšanu,” stāsta Zilupē sastaptā 59 gadus vecā Inga. “Jaunā paaudze pēc skolas pabeidz Rēzeknē koledžu un aiziet robežsargos. Pārējie strādā vai nu lauksaimniecībā, vai mežizstrādē. Viegli nav, bet, kurš grib, darbu var atrast. Ir arī individuālie uzņēmēji, piemēram, kokzāģētava, vairākas šuvējas, pierobežas kafejnīca “Teksasa”.”
Lielākie darba devēji ir pašvaldības uzņēmumi. Sastapām pašvaldības darbiniekus, kas no privātā biznesa nākuši un no tā arī nav izgājuši. Arī tos, kuri bijuši aizturēti saistībā ar Terehovas muitnieku lietu. “Robežsargi ir daudzi vietējie, bet muitā zilupiešus strādāt neņem jau 25 gadus,” neapmierināts novada domes priekšsēdētājs Oļegs Agafonovs.
Pasienē no 350 darbspējīgajiem iedzīvotājiem 250 ir bezdarbnieki. Pagastā galvenokārt darbojas naturālās saimniecības, un lielākoties tās audzē gaļas lopus, jo piens nevienam neesot vajadzīgs – tālu jāved, atklāj Skaidrīte Marčenoka, pagasta pārvaldniece, kurai pašai ir zemnieku saimniecība “Purvmaļi”. “Tie, kas strādā jau no deviņdesmitajiem gadiem, tie arī turpina, pārējie ir izlaidušies,” rezumē Marčenoka. Pārējie sakot: nav ekonomiski izdevīgi turēt lopus, labāk veikalā visu nopirkt. Vīrieši sezonas laikā dodas būvēt ceļus – uz Valmieru vai citām pilsētām. Jaunas darba vietas? “Sen viss ir nokavēts. Zviedri iegādājušies 80% zemju Pasienes pagastā, tāpēc tie jaunieši, kas vēl palikuši pagastā, galvenokārt strādā pie zviedriem – pļauj, stāda, tīra, kopj meža stādījumus. “Es pati zemi nomāju no zviedriem. Man ir 50 ha personiskās zemes un vēl tikpat daudz nomāju,” stāsta Marčenoka.
Vēl ir pensionāri, kas pārdod Rīgas dzīvokļus un nāk atpakaļ uz Zilupi dzīvot. Te ir lētāk. Apkures sezonā maksa, piemēram, par divistabu dzīvokli (ieskaitot arī elektrību, ūdeni u. c. komunālos pakalpojumus) nepārsniedz 45 eiro. Jo zemāka maksātspēja iedzīvotājiem, jo mazāk iespēju uzņēmējiem.
