Par labu augļu dārzam 0
Glabātavā valda svaiga ābolu smarža un spirgts vēsums. Guntis skaidro, ka āboli siltumu necieš, un viņi paši arī labi izskatoties tāpēc, ka dienas aizvada šajā vēsumā. Īstā saimniece jau esot sieva Līga, viņš ar dēlu Kasparu tikai strādnieki, tā savu nodarbošanos pieticīgi raksturo Guntis. Līga ir zvērināta revidente, viņai Ventspilī ir sava grāmatvedības pakalpojumu firma, tāpēc arī todien Gunta sievu “Eglājos” nesastopam. “Šis īpašums pieder sievai. Viņas vectēvs te jau saimniekoja kopš 1902. gada. Viņš to dārzniecības “sērgu” arī ievazāja, audzēja augļukokus, ogulājus, strādāja slavenajā Vāgnera košumdārzā. Sievastēvam arī bija zaļie pirksti, ko uzpotēja, tas auga. Mēs šeit sākām saimniekot 1997. gadā. Sākumā prātojām, ar ko tad nodarbosimies. Graudkopība atkrita, jo nav tik lielas platības un vieta arī pauguraina. Domājām par aitkopību, putnkopību, bet beigās nosliecāmies par labu augļu dārzam. Kopš tā laika aizritējuši septiņpadsmit gadi, un vecās ābeles tagad raujam laukā, jo tās savu laiku jau nokalpojušas. Es tā lēšu, ka mūsu dārzā ir pāri par divdesmit ābolu šķirņu. Par ābeļdārzu var priecāties jebkurā gadalaikā. Pavasarī tā skaistums ir ziedēšanā, vasarā – augļu briedināšanā, rudens pusē priecājos par novākto ražu, bet ziemā – par apsnigušajiem kociņiem,” poētiski noteic Guntis. Skaistajā ābeļu ziedēšanas laikā šeit dziesmas videoklipu iemūžinājuši Vita Balčunaite un Mārtiņš Ruskis.
