Sāpes: kas jāzina par to raksturu 0
Sāpes mēdz dēvēt par rejošo veselības sargsuni, kas signalizē, ka ķermenī kaut kas nav kārtībā, tādēļ tās nevajadzētu pieņemt kā slimības vai vecuma neatņemamu sastāvdaļu, bet censties atrast un novērst to cēloni.
Vispirms no sāpēm cenšamies atbrīvoties, lietojot pretsāpju līdzekļus, taču, neizmantojot tos mērķtiecīgi un atbilstīgā devā, tas ne vienmēr izdodas. Ja tās kļuvušas hroniskas un arī ģimenes ārsta vai speciālista padoms nav palīdzējis, būtu vērts konsultēties ar algologu – ārstu, kas pārzina sāpes dziļāk nekā citi dakteri un specializējas to ārstēšanā. Katram no viņiem ir pamata specialitāte, piemēram, anesteziologs, neirologs, fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsts.
Kā sāp?
– Sāpes ir subjektīvas sajūtas, kas katram mēdz būt atšķirīgas. Tikai pacients pats var pateikt, kā un kur, cik ilgi un stipri viņam sāp, – teic medicīnas centra “D.A.P.” Sāpju klīnikas algologs, Latvijas Sāpju biedrības izpētes prezidents Mihails Ārons. – Sāpju raksturs, ilgums un intensitāte ir ļoti svarīgi rādītāji, lai noteiktu diagnozi un ārstētu sāpes, taču diemžēl to cēloni ne vienmēr izdodas noskaidrot un novērst. Lai izvēlētos pareizu ārstēšanu, svarīgi vismaz saprast, vai problēma saistīta ar audu vai nervu bojājumu, vai arī ir jauktas izcelsmes.
Lai aptuveni noskaidrotu, cik stipras ir sāpes – vieglas, vidēji stipras, stipras vai ļoti stipras –, algologi tās mēra ar speciālām skalām. Tās pastiprina nogurums, stress, depresija un citi kairinājumi. Visspēcīgākās mēdz būt audzēju un trīszaru nerva izraisītas sāpes.
Neiropātiskās sāpes, kad bojāti nervi, un psihogēnās sāpes, kad pārslogota nervu sistēma un tāpēc jūtama smeldze, kaut iemesla ķermenī nav, biežāk izpaužas naktī.
Reizēm, piemēram, ja ārstēšana nelīdz vai ir slikta atmiņa, vajag rakstīt sāpju dienasgrāmatu, atzīmējot laiku, kad, kur, cik ilgi un stipri sāp. Šo pierakstu analizēšana ļaus ārstam novērtēt ārstēšanas efektivitāti, izlemt, vai nav nepieciešams lietot vēl kādas zāles, kuras darbojas ilgstošāk un spēcīgāk.
Nepieļaut sāpju slimību
Ar sāpēm nevajadzētu mēģināt sadzīvot, jo tādējādi var iedzīvoties nopietnos veselības traucējumos. Tās rada negatīvu domāšanu, depresiju un ir mazkustības iemesls, kas pasliktina asinsriti, saasinot problēmu vēl vairāk. 2007. gadā veikts pētījums liecina, ka aptuveni 20% Latvijas iedzīvotāju ikdienā cieš hroniskas sāpes.
– Ja cilvēks slimo ar arteriālu hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu vai cukura diabētu, viņam zāles jādzer katru dienu. Bet, ja sāp mugura, tad nez kāpēc cer to izārstēt pāris ārsta apmeklējumu laikā uz visu atlikušo mūžu, – novērojis Mihails Ārons.
Pastāv zināma robeža, līdz kurai nervu sistēma spēj uztvert sāpes ar sapratni. Ja tā pārsniegta, tad nogurst un rodas sāpju slimība, kad sāpju slieksnis pazeminās un tās pastiprinās arvien vairāk.
Tā kā sāpju veidošanās ir kompleksa un tajā iesaistās gan ķermenis, gan prāts, arī ārstēšanai jābūt kombinētai. Kā atzīst Mihails Ārons, sāpes dažkārt nevar novērst pilnībā, taču vienmēr iespējams samazināt un kontrolēt gan ar medikamentiem, gan invazīvām procedūrām, pārtraucot to impulsu pārvadi.
Nereti ļoti efektīvas ir blokādes, kad zāles injicē tuvu sāpju apvidum vai pa sāpes vadošo nervu gaitu. Trīszaru nerva, starpskriemeļu un gūžas locītavu nopietnu vainu gadījumā izmanto radiofrekvences destrukciju, ar speciālu aparātu bojātos nervus iznīcinot. Ja ir starpskriemeļu disku trūces, nervu saknīšu sāpes dažādās mugurkaula daļās un sāpes plecā, pielieto neirostimulāciju, kad nervus apstrādā ar radiofrekvences viļņiem, lai padarītu mazāk jutīgus pret sāpju impulsiem un kavētu to pārvadi no perifērās nervu sistēmas uz galvas smadzenēm.
Kad sāpju saasinājums pārgājis, nereti algologs sūta pie rehabilitologa vai fizioterapeita. Īpaši svarīgas fiziskās aktivitātes ir balsta un kustību aparāta traucējumu gadījumā, jo citādi ārstēšanas efekts nesaglabāsies ilgstoši.
Reizēm, lai atbrīvotos no sāpēm, noder psihiatra vai psihoterapeita palīdzība, antidepresanti vai nomierinošas zāles.
