Palīgā sauciens – ne vienmēr skaļš. Kā pamanīt depresijas un pašnāvības tieksmes signālus 0
Saules un gaismas trūkuma dēļ mūsu platuma grādos ziemā dominē depresīvs noskaņojums. Nomākts garastāvoklis kādā pelēkā dienā ir normāla parādība, taču, ja skumjas un bezcerība ieilgst, jāmeklē palīdzība.
Aiz komforta robežas
Depresija ir problēma, kas, atstāta bez ievērības, ar laiku var izraisīt smagas sekas – ilgstošu grūtsirdību, neizskaidrojamas fiziskās sāpes, vispārēju spēka un intereses zudumu, nespēju strādāt un pat domas par pašnāvību. Daudziem cilvēkiem emocionālais stāvoklis pasliktinās svētku laikā un pēc tam var pāraugt depresijā. Šķiršanās, problēmas ģimenē vai vientulība, nodarbinātības vai finansiālā statusa maiņa, vainas sajūta, atraidījums… Ir tik daudz iemeslu, kuru dēļ cilvēks jūtas emocionāli iztukšots, pazemots, izmisis un iedzīts stūrī tik tālu, ka notic, ka vairs nekad nebūs labāk un nekas nemainīsies. Visgrūtāk ir vientuļiem cilvēkiem, kuriem nav tuvu radinieku vai draugu. Pašsajūtu vēl vairāk pasliktina situācija, ja trūkst naudas, bet reklāmas uz ielām vai televīzijā aicina sevi palutināt ar jauna tērpa, gardumu vai sadzīves tehnikas iegādi. Un tad prātā nāk domas par aiziešanu no visām problēmām…
Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” psiholoģe Gita Lodziņa gan stāsta, ka pašnāvnieki ne vienmēr runā par miršanu, pazušanu vai došanos prom.
Pamanīt signālus
Mūsdienu nelaime ir tā, ka cilvēki bieži vien paliek vieni ar savu problēmu. “Viss kārtībā, normāli!” ir ierasta atbilde, kad jautā par pašsajūtu. Tāpēc līdzcilvēkiem jāiemācās pamanīt trauksmes signālus, kas liecina par krīzi, un prast izšķirt, kad iespējams palīdzēt pašu spēkiem un kad nepieciešama profesionāla palīdzība.
– Krīzes situācijā cilvēkam redzesloks sašaurinās tik ļoti, ka vienīgo risinājumu saskata tikai aiziešanā no dzīves, – brīdina psiholoģe. Daudzu apstākļu sakritības dēļ var pietrūkt iekšējo resursu, lai situāciju vērstu par labu. Tāpēc sapratne, ieinteresētība un atbalsts var palīdzēt atbrīvoties no nomācošajām emocijām. Ja kāds sāk runāt, ka vairs nekam dzīvē nav jēgas, tas jāuztver kā sauciens pēc palīdzības. Šis cilvēks gaida atbalstu, un viņu nedrīkst atstāt vienu ar savām domām.
Par dvēseles krīzi liecina noslēgtība, nevēlēšanās iziet sabiedrībā, pēkšņas garastāvokļa svārstības no bēdīga un nomākta uz mierīgu un neadekvāti jautru, bezcerība, nevīžība, īgnums, interešu zudums. Iespējams, sākas regulāra alkohola lietošana.
Lielāks pašnāvības risks ir cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem (depresiju, alkoholismu un personības traucējumiem) un iepriekšējiem pašnāvības mēģinājumiem vai šādām epizodēm ģimenē. Emocionāli trauslāki ir cilvēki, kuri ir šķīrušies, kļuvuši par atraitņiem vai ir vientuļi, sociāli izolēti un palikuši bez darba vai aizgājuši pensijā.
Bērni un pusaudži lielākoties veic t.s. demonstratīvos pašnāvību mēģinājumus. Viņu mērķis nav padarīt sev galu, bet tikai pievērst tuvinieku vai vienaudžu uzmanību savām problēmām – pārāk stingrām prasībām, attiecībām ar vienaudžiem, uzmanības trūkumam.
Padomi
• Ja ir smags stress, jāiemācās pazīt savas izjūtas. Jums ir tiesības justies slikti, bet nekautrējieties lūgt palīdzību un par notikušo runāt ar citiem cilvēkiem.
• Ieteicams atpūsties vairāk nekā parasti un darīt to, kas patīk un palīdz justies labāk.
• Ja iespējams, jāievēro ierastais dienas režīms, jāēd sabalansēti un regulāri, pat ja negribas.
• Palīdz relaksācija, vingrošana un citas fiziskās aktivitātes.
• Alkohols situāciju tikai pasliktina.
• Kādam no tuviem cilvēkiem šķiet, ka tuneļa galā gaismas nav un nebūs? Uzmanīgi uzklausiet un pavadiet vairāk laika kopā ar viņu. Piedāvājiet savu klātbūtni un uzklausiet arī tad, ja viņš palīdzību nelūdz. Neuztveriet personiski viņa dusmas un negatīvās emocijas.
• Varbūt vērts sākt zīmēt, rakstīt dienasgrāmatu, dzejoļus vai vismaz vēstules? Starp citu, sniegs ne tikai izraisa sastrēgumus, bet arī dod iespēju slēpot vai doties lēnā pastaigā, baudot skaistus skatus un tos iemūžinot fotogrāfijās.
Svarīgi
Palīdzība jāmeklē tad, ja vairāk nekā divas nedēļas ir
• pastāvīgs nogurums,
• miegainība vai bezmiegs,
• trūkst enerģijas, spēka vai, gluži otrādi, ir liela uzbudināmība,
• intereses zudums par ierastajām aktivitātēm, savu izskatu, seksu,
palielināta apetīte vai tās zudums,
• domas par dzīves bezjēdzību,
• grūtības koncentrēties,
• tieksme norobežoties no citiem cilvēkiem.
