Egils Līcītis: Pat adjutanti mūk no Gapoņenko 8
Vajag ņemt piemēru no prezidenta Putina. Viņš tāds apņēmīgs cilvēks un, kolīdz ir saspīlējums, tā momentāni sarīko piepešus armijas manevrus, karaspēka trauksmes mācības. Militārais transports šaudās, jož specvienības, lēkā desantnieki, vaktē izlūki un soļo kājnieki. Tiek pārbaudītas bruņoto spēku ātrās reaģēšanas spējas.
Rīgā šonedēļ krievus uz sarīkojumu Esplanādē aicināšot pretlatvisko bezkaunību runātājs un nekrietnību strādātājs Gapoņenko. Esot jāpārbauda, cik tālu gatavi iet Latvijas krievvalodīgie, jāokšķerē, vai viņiem būtu patikšana uz ilgtermiņu ierīkot protesta Maidanu pilsētas centrā. Pats Gapoņenko stampās pa priekšu ar savu propagandas kvēpekli un dūmekli, aiz sevis vilkdams pašu garāko šūdināto Jura lenti Eirāzijā. Droši vien būs uzcirties par feldmaršalu vai maskējies pelēkā gimnastjorkā kā slepenpolicijas aģents, kaut gan briestošās nepatikšanas liecina, ka visdrīzāk viņš beigs pasākumus kā sašņorēts katordznieks. Viens cits pops, sakritīgā vārdā Gapons, jau veda strādnieciņus izlūgties cara tētiņa labvēlību, palīdzību badu mirstošiem tautiešiem, un arī tā izrādījās provokācija, nepareizais gājiens.
Nu, šonedēļ redzēsim, cik piekritēju salasīs sarkanās miglas pūtējs Gapoņenko. Cik tecēs aiz “nepilsoņu aizstāvja” kā suņuki, cik būs iekvēlinājušies ziņkārē. Vai, piedaloties Gapona pēcteča kaifā mīdīt kājām Latvijas vērtības, pūlī plandīs trikolori, turēs imperatora Vladimira portrejas pilnā 165 cm augumā. Ar Austrumukrainas provokatoru atdarināšanu Gapoņenko cerējas, ka tiks kniksēties Krievijas TV kamerām, sanākušās “vietējo iedzīvotāju masas” varēs vērot interneta tiešraidē, “Mosfiļm” filmēšanā un tamlīdzīgos dokumentējumos. Tomēr – jolki palki! Jau pirms “fejerverka” no feldmaršala kā ko nelabu, sēra smaku, vai, saoduši, norobežojas tuvākie adjutanti, “saskaņiete” Ļiza Krivcova kušina, ka ne aršīnās, ne sprīžos nemērīs, cik Latvijas krievi agresīvi pretvalstiski noskaņoti. Esplanādē būšot krievu valodas un nepilsoņu tiesību cīnītāju bloķēšanās, bet vairāk kā tādi pavasara sagaidīšanas svētki. Tur izpildīšoties etnomūzika ar častuškām un dziedāšanu, slāvu gara pacelšanai muzičkas koncertprogrammu parkā ne jau ar Molotova kokteili, bet ar simtgramu izpriecām, zakuskām. Rīgā kā jau Eiropas kultūras galvaspilsētā mērena trokšņošana ir vēlama – domā par uzbudināto Gapoņenko pasīvākā Krivcova.
Slikti, ka arī valsts vara Maskavas ietekmes aģentus vairs neuzskata par cilvēku smīdinātājiem. Draudīgos apstākļos valdīšana var vērsties ar ārstējošām metodēm pret ielaistām slimībām un, rekur, to pašu čali Gapoņenko paņemt uz štikiem kā kūdītāju, lai kā šis bļautu – palīgā, palīgā! Latviešiem neliksies glīti, ka provokācijā apgānīs Esplanādi un Maidanā Kijevā dzimušo tautas brīvības ideju ar erzacmaidanu. Tāpēc derētu ar skubu pārbaudīt zemessardzes ātrās reaģēšanas spējas. Vai mūsu ar pipkām bruņotiem puišiem nevajag izspēlēt manevrus, kā nocelt lakstīgalas mēlītes oratorus no tribīnes, ka ne matiņš nesakustas, kā saķert nekārtību cēlājus aiz šlipses, lai sadursmē pat žaketes stērbele nenoplīst?
