Palīgā cietušam plecam 1
Grūti pacelt roku un apģērbties, bet naktī sāpes plecā traucē gulēt saldā miegā, jo locītava ir cietusi no pārāk aktīvas lietošanas, tiešas vai netiešas traumas. Kā atšķirt, kas noticis? Kā mazināt sāpes un novērst problēmu?
Pleca locītavai ir tik plaša kustību amplitūda kā reti kurai citai, jo tās uzdevums ir pārvietot roku un plaukstu dažādu darbu veikšanai. Ja gadījies to pārpūlēt, parasti ceram, ka atpūšoties smeldze un kustību traucējumi plecā pāries, taču tā ne vienmēr notiek.
Kā nodara pāri
Visbiežāk plecs tiek traumēts sasitot. Rodas sāpes, zemādas asinsizplūdums un tūska. Tādas pašas pazīmes raksturīgas arī muskuļa sastiepumam, kad tas bijis nedabiski iestiepts.
Pleca kaulu lūzumu parasti iegūst, piemēram, smagi krītot vai kaut kur aizķerot un izgriežot roku. Gan lūzuma, gan sasituma gadījumā ir sāpes un tūska, dzirdama krakšķēšana, savstarpēji berzējoties kaula gabaliem. Lūzuma vietā roka, to kustinot, nedabiski izliecas.
Gan lūzumā, gan pleca locītavas mežģījumā var iedzīvoties, smagi krītot, neveikli izgriežot roku, piemēram, ja neierastā pozā to spēcīgi parauj saitē vests suns. Mežģījuma gadījumā pleca locītava izskatās iekritusi, deformēta, un nereti ir arī pleca kaulu lūzums, min Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ārsts Mārcis Jēgers.
Pārpūle pleca locītavai mēdz rasties, veicot dažādus darbus, piemēram, rokām atrodoties piespiedu stāvoklī virs galvas, krāsojot griestus. Šajā gadījumā, gūstot tendinītu jeb cīpslu iekaisumu, locītavas apvidū jūtamas sāpes, it īpaši ceļot roku, un sniega gurkstēšanai līdzīga skaņa.
Iedarbinot motorzāģi vai zāles pļāvēju, ar strauju kustību nereti no kaula tiek atrauti tā sauktās rotatoru aproces muskuļi. Rodas sāpes, asinsizplūdums, un roku vairs nav iespējams pacelt sānis vai uz priekšu augstāk par 45 grādiem. Ja muskuļi pilnībā vai daļēji atrauti, smeldze moka, arī naktī atpūšoties, kad tie saīsinās, jo vairs nav piestiprināti pie kaula.
Pēc traumas sāpes var pāriet un rokas kustības atjaunoties, kad atrauto rotatoru aproces muskuļu funkcijas pārņem deltveida muskulis un roka tiek pacelta, augšdelma kaulam atduroties pret lāpstiņas izaugumu, taču šīs virsmas nav paredzētas saskarsmei, tāpēc augšdelma kaulā sāk veidoties iedobums. Muskuļus nesašujot un ļaujot kaulam pret kaulu berzēties ilgstoši, vēlāk roku bez sāpēm būs iespējams kustināt, tikai endoprotezējot pleca locītavu.
Minētās pleca traumas nereti iegūst, arī skaldot malku, piemēram, par cīpslu iekaisumu vēsta sāpes un sniega gurkstēšanai līdzīga skaņa. Ja cirvis aizķēries aiz zara vai izdarīts neveikls cirtiens, iespējams atraut rotatoru aproces muskuļus, par ko liecina nespēja pacelt roku augstāk par 45 grādiem.
Savukārt, strauji ceļot smagu priekšmetu, gadās no kaula atraut divgalvainā muskuļa cīpslu. Tad ir redzama augšdelma muskuļa deformācija, jūtamas sāpes un mazinās rokas saliekšanas spēks.
Tieša sitiena ietekmē vai krītot ar izstieptu roku uz priekšu, mēdz plīst saites starp atslēgas kaulu un lāpstiņu. Tad atslēgas kauls paceļas uz augšu, bet, nospiežot to uz leju, rodas stipras sāpes. Savukārt, to atlaižot, atslēgas kaula gals atkal paceļas līdzīgi klavieru taustiņam, tāpēc to dēvē par klavieru taustiņu simptomu.
Pleci nereti cieš, nodarbojoties ar tenisu un citiem sporta veidiem, kas saistīti ar mešanas kustību un rokas celšanu virs galvas, kā arī ar kalnu slēpošanu, braukšanu ar sniega dēli un krītot no velosipēda.
Gan sasituma, gan lūzuma, gan mežģījuma gadījumā iespējama tirpšana, ja nervu saknītes ir iestieptas vai ieplīsušas. Parasti tā pāriet pusgada laikā. Ja gūts nopietnāks nervu bojājums un roka pēc izmeklējumu veikšanas un rehabilitācijas līdz pat pusgadam palikusi ļengana, var līdzēt vien rekonstruktīva mikroķirurģiska operācija.
Reizēm plecu gadās nogulēt, ko dēvē par sestdienas nakts nerva nospiedumu, jo tas galvenokārt notiek dzērumā, aizmiegot neērtā pozā. Ja roka bijusi saspiesta stundu, tirpoņa pāriet apmēram divu nedēļu laikā, bet, ja ilgāk, var saglabāties līdz pat pusgadam.
Veciem cilvēkiem pleca locītavas ir neizturīgākas osteoporozes dēļ, jo kauli kļuvuši trauslāki. Ja atklāts zems kaula blīvums gūžas kakliņā un mugurkaula skriemeļos, parasti arī augšdelma kauls nav kvalitatīvs. No traumām vēl īpaši jāsargās osteoartrīta slimniekiem, kam ir nestabilākas locītavas.
