Palielinoties Covid-19 izplatībai, varētu samazināt plānveida stacionāro pakalpojumu pieejamību 10
Palielinoties Covid-19 izplatībai, varētu samazināt plānveida stacionāro pakalpojumu pieejamību un atteikt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumus, liecina Veselības ministrijas (VM) valdībai iesniegtā prezentācija par rīcība saslimstības ar Covid-19 palielināšanās gadījumā.
Palielinoties infekcijas izplatībai, plānota pakāpeniska papildu Covid-19 gultu, tai skaitā intensīvās terapijas gultu, atvēršana. Sākumā tā paredzēta klīniskajās universitātes slimnīcās. Reģionālajās slimnīcās papildu gultas izvērš atkarībā no nepieciešamības un saslimstības reģionos.
Ja būs nepieciešams, pakāpeniski tiks iesaistīti arī citu līmeņu stacionāri, kā arī specializētās slimnīcas. Nepieciešamības gadījumā tiks veikta arī pacientu pārvešana, citu profilu pacientu plūsmu izmaiņas.
Kā nākamais solis tiek izskatīts plānveida stacionāro pakalpojumu pakāpenisks samazinājums. Sākumā plānots ierobežot maksas pakalpojumus, dienas stacionāra pakalpojumus un kā pēdējo – plānveida operācijas.
VM valsts sekretāre Indra Dreika valdības sēdē sacīja, ka 40% līdz 50% stacionāru kapacitātes ir jāatvēl neatliekamajiem pacientiem, bet atlikušās “jādala” plānveida un Covid-19 pacientiem. Plānveida stacionāro pakalpojumu samazināšana notiks, ņemot vērā intensīvo terapiju noslodzi ar Covid-19 pacientiem, kā arī personāla kapacitāti.
Pieaugot saslimstībai, NMPD apzinās privāto ārstniecības iestāžu resursus, savukārt VM un Veselības inspekcija plānos cilvēkresursu piesaisti un izvietošanu. Piesaistīt darbam varētu medicīnas studentus, pensionētas ārstniecības personas vai speciālistus, kas nodarbināti citur.
Vienlaikus Dreika atzina, ka papildu personāla piesaiste varētu būt problemātiska, jo pašlaik lielu daļu iespējamā personāla ir piesaistījušas laboratorijas, kas nodrošina testēšanu uz Covid-19. Laboratorijas piedāvā augstāku atalgojumu, līdz ar to speciālisti varētu arī neizvēlēties darbu stacionārā, pieļāva VM pārstāve.
VM plāns paredz arī, ka, palielinoties Covid-19 izplatībai, sociālās aprūpes iestāžu klientu veselības aprūpe tiek veikta uz vietas.
Dreika uzsvēra, ka ir jādomā, kā nodrošināt veselības aprūpi sociālās aprūpes centros, jo pandēmijas laikā ģimenes ārsti nelabprāt dodas pie saviem klientiem un viņi bieži nonāk stacionārā, no kuras ilgstoši netiek izrakstīti, lai gan, iespējams, pieteiktu ar ārstēšanu uz vietas aprūpes centrā.
Paredzēts arī, ka, pasliktinoties situācijai, stacionārās ārstniecības iestādes primāri nodrošina neatliekamo, akūto un Covid-19 pacientu veselības aprūpi. Tāpat notiek pacientu pārvešana uz zemāka līmeņa slimnīcu ārstēšanas pabeigšanai vai izrakstīšana mājās, turpinot mājas aprūpi.
Kā viena no rīcībām tiek minēta arī NMPD izsaukumu prioritizēšana un atteikšana. Informāciju par atteiktajiem izsaukumiem plānots nodot ģimenes ārstiem.
Dreikas sniegtā informācija liecina, ka ārkārtas medicīnisko situāciju varētu ieviest, ja darbā nebūtu vairāk nekā ceturtdaļa ārstniecības personu, kopējā gultasvietu noslodze un Covid-19 pacientiem paredzēto intensīvās terapijas gultasvietu noslodze pārsniegs 90%, bet Covid-19 nodaļu un intensīvās terapijas gultu noslodze būs lielākā par 85%. Šādā situācijā Covid-19 pacientu aprūpē tiek iesaistītas privātās ārstniecības iestādes, notiek būtiska veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošana un pacientu prioritizēšana. Tāpat ārkārtas medicīniskā situācija paredz, ka slimnīcās atrodas tikai tie neatliekamie, akūtie un Covid-19 pacienti, kuriem nepieciešama stacionārā palīdzība.
