Palielinot sev finansējumu, var nonākt Satversmes tiesā 0
Ja Saeima galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņems grozījumus “Politisko organizāciju (partiju) finansēšanās likumā”, pastāv risks, ka tos var apstrīdēt Satversmes tiesā.
Uz to Budžeta un finanšu komisijas sēdē piektdien norādīja ne tikai opozīcijas deputāti, bet arī Saeimas Juridiskais birojs, aicinot šo likumprojektu izņemt no valsts budžeta projektu pavadošo likumu paketes un skatīt parastajā kārtībā, jo “tas nav līdz galam izvērtēts”. Līdzīgs viedoklis bija arī “Providus” vadošajai pētniecei Ivetai Kažokai.
Taču komisijas vairākums noraidīja Vjačeslava Dombrovska (“Saskaņa) ierosinājumu partiju finansēšanas likumu neskatīt kā steidzamu kopā ar budžetu.
Likumprojektu par valsts budžeta finansējuma palielināšanu partijām aicināja neskatīt arī biedrības “ProBonoPublica” pārstāve Kristīna Blumberga, kura bija pilnvarota runāt portāla “ManaBalss” kolektīvās iniciatīvas iesniedzēju vārdā.
Viņa informēja, ka Saeimā jau ir iesniegta kolektīvā iniciatīva, par kuru parakstījušies vairāk nekā 12 000 pilsoņu, aicinot Saeimu atlikt valsts budžeta finansējuma palielināšanu partijām.
Iesniegumā arī norādīts, ka nav pareizi pašiem lemt par finansējuma piešķiršanu sev. Mandātu un iesniegumu komisija šo iniciatīvu plāno skatīt tikai pēc valsts budžeta un to pavadošo likumu pieņemšanas. K. Blumberga jau apstiprināja, ka tiks gatavots prasības pieteikums Satversmes tiesai, tajā norādot arī uz deputātu atbildību par procedūras neievērošanu. Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“AP”) atbildēja: “Es no tiesas nebaidos.”
Koalīcijas partiju piedāvātās izmaiņas likumā paredz jau no nākamā gada ievērojami palielināt valsts budžeta finansējumu partijām, kas būtu 4,50 eiro par katru vēlētāja balsi, tajā pašā laikā līdz 20 minimālajām mēnešalgām ir samazināts fiziskās personas ziedojumu apmērs vienai partijai gadā, kas tagad ir 50 minimālās mēnešalgas.
Likumprojekta mērķis ir samazināt partiju atkarību no sponsoriem, kas ietekmē to darbību.
Tajā pašā laikā projekta autori nevienlīdzīgā situācijā nostāda reģionālās partijas, kuras, sekmīgi startējot pašvaldību vēlēšanās, nevarēs pretendēt uz valsts finansējumu, ja nebūs piedalījušās Saeimas vēlēšanās, norādīja juristi.
Iebildumi bija arī pret to, ka Saeimā pārstāvētajām partijām neatkarīgi no iegūtā balsu skaita papildus būs pieejami 100 000 eiro, uz ko nevarēs pretendēt tie politiskie spēki, kas pārvarējuši 2% un saņem valsts atbalstu, bet nav parlamentā.
“Ir vairākas neatrisinātas problēmas, un būs grūti Satversmes tiesā izskaidrot, kāpēc visām partijām nav vienlīdzīgas iespējas,” sacīja I. Kažoka.
Tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs paskaidroja, ka likuma mērķis ir veicināt politisko spēku konsolidāciju, iesakot reģionālajām partijām veidot politiskās apvienības ar kādu no lielajiem politiskajiem spēkiem.
Dana Reizniece-Ozola (ZZS) teiktajā saskatīja demokrātijas principu neievērošanu, uzsverot, ka ikvienam ir tiesības dibināt partijas un cerēt uz vienlīdzīgu attieksmi arī tad, ja piedalās tikai vietējās vēlēšanās, jo pašvaldības arī ir ļoti svarīgs valsts pārvaldes līmenis.
Neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko norādīja, ka partijas papildu finansējumu varēs saņemt jau no nākamā gada 15. janvāra, bet valdības noteikumi, kas noteiks kārtību, kā to varēs tērēt, būs tikai februārī. Tieslietu ministrijas pārstāvji sēdē solīja, ka plāno sagatavot šos noteikumus jau janvārī.
