Nabadzības apkarošanai – palielināt izdevumus vai ienākumus? “LA” diskusija Talsos 4
Vēl ne tik sen, radījusi vidējā termiņa stratēģiju, Latvijas valdība par tās vadmotīvu izvēlējās ekonomisko izrāvienu. Tā arī to nesākusi, valdība, gatavojot vēlēšanu gada budžetu, par prioritāti noteica sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Ar nodokļu samazināšanu un minimālo ienākumu palielināšanu, ar pabalstu palielināšanu un rēķinu samazināšanu (vismaz iesaldēšanu, kā elektrībai). Par šo pasākumu mērķi apmēram pusotra simta iedzīvotāju klātbūtnē Talsos piektdien izvērsās diskusija “Nabadzības mazināšana ar nodokļiem un rēķiniem”. Tajā piedalījās 11. Saeimas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS), ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) un Juris Pūce (“Latvijas attīstībai”).
– Vai šie nodokļu mazināšanas un pabalstu palielināšanas soļi ir pirmsvēlēšanu aktivitāte vai pārdomāta ilglaicīga politika?
A. Barča: – Ģimenes, kas audzina bērnus un strādā, skaidri redz, kāds ir ieguvums. Jā, esam palielinājuši gan neapliekamo minimumu līdz 75 eiro, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošajām personām – līdz 165 eiro. Ļoti aizvainoti par neapliekamo minimumu vēl joprojām ir pensionāri – šogad tāpat kā pagājušajā gadā tas ir palicis 235 eiro (165 latu) apmērā. Mēs ar deputātu Andri Bērziņu centāmies to paaugstināt līdz 320 eiro (225 latiem), bet trīs balsu pietrūka. Tas man ļauj ticēt, ka nākamgad varētu izdoties.
Tas pusprocenta punkta samazinājums sociālās apdrošināšanas iemaksai gan darba ņēmējam, gan darba devējam nav liels summā, taču solis pareizajā virzienā, lai nākamgad to varētu vēl pazemināt.
Šogad daudz, kaut gan dažs saka, ka par maz, ir atbalstītas ģimenes ar bērniem. 2013. gadā vecāki mājās bērnu varēja audzināt un pabalstu saņemt līdz gadam. No šā gada ir iespēja bērnu audzināt līdz pusotram gadam, un saņemt atbalstu jaunajām ģimenēm no pamatbudžeta līdz pusotra gada vecumam. Vjačeslavs Dombrovskis, vēl būdams izglītības ministrs, panāca brīvpusdienas pirmajām divām klasēm. Vēl labāk, ja tās būtu līdz ceturtajai klasītei, kā to izdarījušas dažas pašvaldības, piemēram, Jūrmala.
Pašlaik ģimenes par bērnu saņem pabalstu 11 eiro mēnesī. No nākamā gada atgriezīsimies pie tās shēmas, kāda reiz jau bijusi, – par otro un trešo bērniņu maksāt vairāk. Pēc aptuveniem aprēķiniem, par otro varētu maksāt 20 eiro, par trešo – 30 eiro mēnesī. Tātad ģimene ar trim bērniem saņemtu 61 eiro mēnesī. Dažs saka – tas nav daudz. Redzot, ka tikai ap 250 ģimeņu nav šo pabalstu pieprasījušas, secinu, ka šis atbalsts ir ļoti būtisks.
– Reformu partija uznāca uz politiskās skatuves ar uzstādījumu būtiski samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas tomēr netika paveikts… Vai atzīstat, ka pieņemtais risinājums, atbalstot maznodrošinātos un ģimenes, ir pareizāks?
V. Dombrovskis: – Mēs bijām pieteikuši iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu par astoņiem deviņiem procentpunktiem trijos gados, bet šais gados pieauga sabiedrības, it īpaši pensionāru, pieprasījums pēc valsts palīdzības. Darbaspēka nodokļus var samazināt, ja ienākumu zudumu kompensē ar patēriņa nodokļu palielinājumu, pirmām kārtām ar PVN. Neproporcionāli lielais darbaspēka nodoklis 45% apmērā no algas ir kā liels zilonis mūsu nodokļu sistēmā, no kura pārtiek pašvaldības un pensionāri. Šis nodoklis ir jāmazina, pirmkārt, lai mazinātu motivāciju algu saņemt aploksnē un, otrkārt, lai pavērtu ceļu progresīvajam ienākuma nodoklim.
– Spriežot pēc reklāmām, partija “Latvijas attīstībai” ir uzņēmēju partija. Vairāk par nabadzības mazināšanu tai taču rūp nodokļu samazināšana uzņēmējiem…
J. Pūce: – Nē, tieši pretēji – lielākā daļa mūsu priekšlikumu vērsti uz iedzīvotājiem. Atšķirībā no pašreizējās un iepriekšējās koalīcijas mēs nemānām sevi, ka labākais veids, kā samazināt nabadzību, ir palielināt valsts izdevumus. Diemžēl ir izveidojusies cilvēku grupa, kas gadiem dzīvo no pabalstiem. Vienīgais patiesais veids, kā samazināt nabadzību, ir darbs. Ar labu atalgojumu. Tāpēc mēs gribam atbalstīt uzņēmējus, kuri spētu radīt labi atalgotas darba vietas. Tikai darba vietu skaita pieaugums reģionos var novērst nabadzību. Neviens pabalsts vai septiņi eiro pie neapliekamā minimuma nabadzību neizskaudīs.
Pie varas esošie politiķi pirms vēlēšanām par prioritāti izvēlējās izdevumu palielināšanu sociāliem mērķiem. Tāpēc šis ir nevienlīdzības un nabadzības mazināšanas budžets. Kaut arī Valda Dombrovska valdības deklarācijā bija paredzēts darbaspēka nodokļus samazināt par deviņiem procentpunktiem, tā likumā ierakstīja piecu procentpunktu samazinājumu trijos gados. Un vēl sabojāja labu rīku nodarbinātības veicināšanai – mikrouzņēmuma nodokli. 60 tūkstošiem uzņēmumu, kas nodarbina 120 tūkstošus cilvēku jeb septīto daļu no visiem strādājošajiem, atkal mainīti spēles noteikumi. Ekonomikas ministrs tagad runā, ka vajadzētu vēl PVN paaugstināt. Politiķiem nevajadzētu raustīt uzņēmējus katru gadu: ja kaut ko apsolāt, tad jāizdara.
– Iedzīvotāju naudas maciņos pērn vislielāko robu iesitis ikdienas patēriņa cenu kāpums, izdevumi par mājokļa apkuri un nekustamā īpašuma nodoklis. To konstatētjis “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūts. Ja no ikdienas patēriņa svaigai pārtikai tērējam 61% līdzekļu, tas liek vaicāt, vai nevajadzētu samazināto PVN pirmās nepieciešamības pārtikas precēm – pienam, maizei, gaļai?
V. Dombrovskis: – Izdevumi pārtikai ir 30 – 40% no mājsaimniecību budžeta. Samazinātais PVN pārtikai nav labākais risinājums, jo jāsaprot, cik tas maksās valsts budžetam. No PVN valsts iekasē visvairāk. Šādi mazinot nabadzību, mēs radīsim nabadzību citiem – skolotājiem, ārstiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, kuri algu saņem no budžeta.
– Svaigie produkti lielākoties ir mūsu pašu ražotie. Ar samazināto PVN mēs veicinātu vietējo uzņēmējdarbību.
V. Dombrovskis: – Kritums ieņēmumos no PVN tad būs milzīgs. Ja diskutējam par nodokļu sistēmas maiņu, es uzskatu, ka PVN aizskart nevajadzētu. Aiztiekams ir lielais zilonis – darbaspēka nodokļi.
A. Barča: – Domājot par nākamā gada budžetu, mēs ar kolēģiem Saeimā esam vienojušies – ja runāsim par PVN samazinājumu kādā no pozīcijām, mums jāspriež, kurās pozīcijās PVN palielināt. Un palielināt to varētu ekskluzīvām automašīnām vai šokolādēm. Tiklīdz par to ierunājamies, tā dažādas organizācijas ir pret. Piemēram, pensionāri sašutuši, ka liegsim viņiem konfektes pašiem uzēst vai mazbērniem nopirkt. Šādas izmaiņas ir ļoti jāpārdomā. Citādi mēs izskatīsimies pēc Sprīdīša komandas, kurai ir lielās lāpstas un kurā visi zina, kur rakt.
J. Pūce: – Mēs esam partijā diskutējuši par samazināto PVN pārtikai un nonācām pie secinājuma, ka pluss tiešām būtu atbalsts vietējiem uzņēmējiem. Mīnuss ir negatīvais iespaids uz budžetu un arī tas, ka ar samazināto PVN atbalstīsim arī kaimiņvalstu ražotājus. Bet jautājums jau nav par nodokli, bet par cenu. Cena būs zemāka, ja nebūs tik augsti darbaspēka nodokļi un ja būs veselīgas konkurences vide. Un ja noņems barjeras mājražotāju produkcijas nonākšanai pie patērētāja.
– Pie apkures rēķiniem varam nepakavēties, jo šī ziema un gāzes akcīze mūs pažēlojusi. Taču nekustamā īpašuma nodoklis aug straujāk nekā ekonomika. Gandrīz visi zālē sēdošie to maksā.
V. Dombrovskis: – Nekustamā īpašuma nodoklis faktiski ir pilnībā pašvaldību pārziņā – tās to var pacelt un tās to var samazināt. Valsts ir atbildīga tikai par kadastrālo vērtību aprēķināšanu.
– Kadastrālā vērtība palielinās spekulatīvu darījumu iespaidā – atliek tikai zemi kādam pārdot, lai visā pagastā celtos zemes cenas, kadastrālā vērtība un zemes nodoklis…
– Jā, tā varētu būt metodoloģiska problēma. Bet, ja ir nopietnas kļūdas, trauksme jāceļ pašvaldībām.
Grāmatu svētkus atbalstīja: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Lietuvas vēstniecība, Zemkopības ministrija, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, VAS “Latvijas dzelzceļš”, Nacionālie bruņotie spēki, SIA “Balta Eko”, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA-LK”, “Vienotība”, “Latvijas attīstībai”, Zaļo un zemnieku savienība, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš, Alfrēds Rubiks, Talsu novada dome, Dundagas novada dome, Mērsraga novada dome, Rojas novada dome.
Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Talsu Vēstis”, “Talsu Novada Ziņas”, “Banga”, “Dundadznieks”, “Mērsraga Avīze” un Talsu TV.
