Palielinot trūcīgo ienākumus, pieaugs trūcīgo iedzīvotāju skaits. Kā to skaidro ministrijā? 57
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Labklājības ministrija izplānojusi, kā mazināt iedzīvotāju nabadzību un ienākumu nevienlīdzību.
Vakar valdībai iesniegtais “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024. gadam” paredz, sākot no 2023. gada, ik gadu pacelt minimālo ienākumu griestus trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, garantētā minimālā ienākuma saņēmējiem, kā arī valsts pabalstu un minimālo pensiju saņēmējiem.
Labklājības ministrijai šis plāns bijis jāgatavo pēc tam, kad pērn Satversmes tiesa ar vairākiem spriedumiem pasludināja par valsts pamatlikumam neatbilstošu līdzšinējo kārtību sociālo pabalstu un vecuma pensiju apmēru noteikšanā.
Atgādināsim, ka 2020. gada 25. jūnijā Satversmes tiesa atzina, ka Satversmei neatbilst Ministru kabineta noteiktais garantētais minimālais ienākums – 53 eiro mēnesī.
2020. gada 9. jūlijā par neatbilstošu Satversmei tika atzīts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nenodarbinātām personām ar invaliditāti un vecuma pensiju sasniegušajiem.
2020. gada 16. jūlijā sekoja trešais Satversmes tiesas spriedums – Satversmei neatbilst arī Ministru kabineta noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu.
Pēc šiem noteikumiem par trūcīgu atzīst ģimeni, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro mēnesī. Ar šiem Satversmes tiesas spriedumiem šī kārtība vairs nav spēkā no 2021. gada 1. janvāra.
Visbeidzot 2020. gada 10. decembrī Satversmes tiesa atzina par pamatlikumam neatbilstošiem Ministru kabineta noteikumus par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru – 80,00 eiro mēnesī, iedzīvotājiem ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro mēnesī, kā arī koeficientus vecuma pensiju apmēra noteikšanai atkarībā no personas apdrošināšanas stāža. Šī kārtība vairs nav par spēkā no 2021. gada 1. jūnija.
Vienlaikus par neatbilstošiem un atceļamiem Satversmes tiesa atzina noteikumus, kā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju.
Pildot Satversmes tiesas spriedumus, šogad trūcīgas mājsaimniecības ienākumu griesti pacelti līdz 272 eiro mēnesī pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, otrajai un nākamajām personām – 190 eiro mēnesī.
Pēc Labklājības ministrijā plānotā 2023. gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu griestus paceltu līdz 305 eiro mēnesī pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, otrajai un nākamajām personām – 214 eiro mēnesī.
Savukārt 2024. gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu griesti celtos līdz 318 eiro mēnesī pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, otrajai un nākamajām personām – 223 eiro mēnesī.
Labklājības ministrijas plāns tādējādi paredz no valsts un pašvaldību budžetiem atvēlēt ievērojami lielākas naudas summas nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai.
Tiek lēsts, ka valsts sociālajiem pabalstiem un pensijām 2023. gadā papildus būtu nepieciešami aptuveni 27,6 miljoni eiro, bet 2024. gadā – 38,3 miljoni eiro.
Kur ņemtu šos papildus nepieciešamos miljonus, uz šo jautājumu Labklājības ministrijas atbilde ir jau ierastā – likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas un izskatīšanas gaitā. Bet ar piebildi – atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Komentējot šo plānu, Latvijas Lielo pilsētu asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība norādījusi, ka, no 2021. gada samazinot pašvaldību budžetos ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu (līdzšinējo 80% vietā 75%) un palielinot valsts budžetā ieskaitāmo nodokļa daļu (līdzšinējo 20% vietā 25%), jau šogad pašvaldības nesaņemšot aptuveni 100 miljonus eiro.
Valdības lēmumi paaugstināt minimālo mēneša atalgojumu no 430 līdz 500 eiro, kā arī grozījumi garantētā minimālā ienākuma apmēra un trūcīgas personas statusa noteikšanā, valsts sociālā nodrošinājuma apmērā, mājokļa pabalstu piešķiršanas un aprēķināšanas kārtībā ievērojami palielinātu pašvaldību izdevumus.
Pēc Labklājības ministrijas datiem, 2019. gadā Latvijā bija 41 522, bet 2020. gadā – 37 464 iedzīvotāji, kuri bija atzīti par trūcīgiem.
Bet, paceļot trūcīgo iedzīvotāju ienākumu griestus, ministrijā lēš, ka šogad trūcīgo personu skaits palielinātos līdz 64 439.
2023. gadā valstī jau būtu 72 388, bet 2024. gadā – 75 455 trūcīgo iedzīvotāju.
Līdzīgi pieaugtu, piemēram, garantētā minimālā ienākuma pabalstu saņēmēju skaits.
2019. gadā šos pabalstus saņēma 17 249 iedzīvotāji. Bet šogad tos varētu saņemt 24 829 iedzīvotāji. 2023. gadā pabalstus saņemtu 27 310, 2024. gadā – 28 352 iedzīvotāji.
