Pieminekļa nojaukšanas lēmuma pieņēmēji tikšot vajāti – saraksti, kas tēmē uz krievu vēlētājiem 199
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uz krievu vēlētājiem cer ne tikai Latvijas Krievu savienība, bet arī partijas “Stabilitātei” un “Suverēnā vara”.
“Kaķa lāsti debesīs nekāpj,” tā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“JV”) tviterī reaģēja uz partijas “Stabilitātei” līdera Alekseja Rosļikova teikto intervijā “Delfi”, kur A. Rosļikovs brīdināja, ka pēc nākšanas pie varas “mēs obligāti vajāsim – protams, uz likuma pamata – tos cilvēkus, kuri pieņēma lēmumus.”
Viņš vēl lika saprast, ka likuma pantu varēs atrast. Teiktais bija kontekstā ar okupāciju slavinošā pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā. Partijai “Stabilitātei”, tāpat kā Latvijas Krievu savienībai (LKS), sociologi pieļauj iespēju pacīnīties par iekļūšanu 14. Saeimā.
Zemāks vēlētāju atbalsts ir partijai “Suverēnā vara”, kas arī pretendē uz to vēlētāju daļu, kas ikdienā runā krievu valodā. Šo politisko spēku izveidoja Jūlija Stepaņenko, kura Saeimā ievēlēta no “Saskaņas”, bet pēc ievēlēšanas no frakcijas izstājās. Viņa bija partijas “Gods kalpot Rīgai” biedre.
Ārlietu ministrs reaģēja arī uz LKS līdzpriekšsēdētāja, Rīgas domes deputāta Miroslava Mitrofanova publiski teikto: “Lai neeskalētu konfliktu starp Rietumiem un Krieviju, Latvijai vajadzētu biežāk paklusēt.”
E. Rinkēvičs sociālajos tīklos atbildēja: “Latvija neklusēs. Mēs iestājāmies un turpināsim iestāties pret Krievijas agresiju, atbalstot Ukrainu tās cīņā par brīvību un neatkarību. Esam labi apguvuši vēsturi un pazīstam savu kaimiņu. Vienīgais, kurš šodien palaida garām iespēju paklusēt, ir biedrs Mitrofanovs.”
LKS visaktīvāk iestājās pret okupācijas pieminekļa nojaukšanu, tā cenšoties piesaistīt tos vēlētājus, kuri novērsušies no “Saskaņas”, kas ir nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā. “Saskaņai” tagad konkurenci veido ne tikai LKS, bet arī “Stabilitātei” un “Suverēnā vara”.
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma augustā veiktajā SKDS aptaujā partiju “Stabilitātei” atbalsta 3,1% aptaujāto, LKS – 2,9%, bet “Suverēno varu” – 1,3%.
Vāca parakstus pret LKS
Sabiedrības līdzdalības platformā “Mana balss” bija savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par kolektīvo iniciatīvu “Par vienotu sabiedrību bez Latvijas Krievu savienības”, kas pēc būtības nozīmē aicinājumu pārtraukt LKS darbību. Taču platformā nevar balsot pret kaut ko, ar ko var skaidrot iniciatīvai izraudzīto nosaukumu.
Saeima nodeva kolektīvo iesniegumu Nacionālās drošības komisijai, jo deputātu kompetencē nav lemt par kādas partijas darbības izbeigšanu. Tam pamatojumu var konstatēt drošības iestādes.
LKS sarakstā Rīgā ar pirmo numuru startē M. Mitrofanovs, aiz kura ir Rīgas domes deputāte Inna Djeri, bet trešais – Normunds Grostiņš, kurš iepriekš bez panākumiem startējis vēlēšanās dažādu nosaukumu sarakstos. Vidzemē pirmais ir Olaines novada deputāts Andris Vurčs, Latgalē – SIA “Stream Labs” izpilddirektore Jekaterina Stehnovska-Slavska, Kurzemē – LKS Liepājas organizācijas vadītāja Jeļena Osipova, Zemgalē – Jelgavas domes deputāts Andrejs Pagors.
Vēl no LKS saraksta vēlēšanās pieteikta nodibinājuma “9. maija fonds” valdes locekle Natālija Jolkina, jurists Deniss Gorba, avīzes “Segodņa” žurnāliste Nataļja Ļebedeva, Latvijas Antinacistiskās komitejas valdes loceklis Aleksandrs Giļmans.
Kā liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā, LKS kandidātu sarakstā no tiem, kas norādījuši tautību, 13 ir latvieši, bet 53 – krievi (27 tautību nav norādījuši, pārējie deviņi – citas tautības). LKS arī programmā uzsver, ka tā “aizstāvēs tiesības uz brīvu krievu un citu valodu izmantošanu izglītībā visos līmeņos”. Tā arī sola panākt, ka nepilsoņi varēs balsot visās vēlēšanās.
Sola nepilsoņiem tiesības balsot
Arī partija “Stabilitātei” sola visiem nepilsoņiem tiesības balsot vēlēšanās. Tās programmā arī paredzēts atcelt skolu reformu un solīta iespēja visiem iegūt izglītību dzimtajā valodā.
Tā arī sola apvienot vairākas ministrijas un samazināt Saeimas deputātu skaitu no 100 uz 50. Tam gan būtu nepieciešamas izmaiņas Satversmē – tās savukārt var pieņemt ar divu trešdaļu deputātu balsu vairākumu.
No sarakstā iekļautajiem 65 kandidātiem 61 vispār nav norādījis tautību, bet no tiem četriem, kuri to ir atklājuši, viena ir ukrainiete un trīs – latvieši.
Partiju “Stabilitātei” izveidoja bijušie Rīgas domes deputāti Valērijs Petrovs un A. Rosļikovs, kuri pašvaldībā iepriekšējā sasaukumā bija ievēlēti no “Saskaņas”. Politiskais spēks ir reģistrēts 2021. gada sākumā. A. Rosļikovs, kurš savu kampaņu veido pārsvarā sociālajos tīklos, ir ne tikai partijas līderis, bet arī Latvijas apvienoto policistu arodbiedrības viceprezidents.
Viņš ar pirmo numuru kandidē Rīgā, Vidzemē pirmais ir SIA “Mārupes apartamenti” valdes loceklis Amils Saļimovs, Latgalē – vairāku uzņēmumu darba aizsardzības speciāliste Viktorija Pleškāne, Kurzemē – SIA “Sofija-S” projektu vadītāja Sanita Petere, Zemgalē – SIA “Projection” klientu apkalpošanas vadītāja Naomi Farbere.
Stepaņenko ir par dabisko ģimeni
Partija “Suverēnā vara”, kuras līderi ir dzīvesbiedri Jūlija un Vjačeslavs Stepaņenko, nav jauns politiskais spēks. Pirms tam tās nosaukums bija “Savienība Latgales sirds”, kuru savulaik Rēzeknē dibināja Ernests Jurkāns. Viņš arī tagad kandidē no šīs partijas Latgales vēlēšanu apgabalā kā otrais aiz V. Stepaņenko, kurš, tāpat kā dzīvesbiedre, iepriekš bija partijā “Gods kalpot Rīgai”.
J. Stepaņenko ir pirmā Rīgas sarakstā, bet Vidzemē ar pirmo numuru pieteikta Saeimas deputāte Ļubova Švecova, kura arī ievēlēta parlamentā no “Saskaņas”. Abas politiķes sākotnēji bija Alda Gobzema vadītajā partijā, kad tās nosaukums bija “Likums un kārtība”, bet pēc tam pārgāja uz Aināra Šlesera vadīto partiju “Latvija pirmajā vietā”.
Otrais Vidzemē ir vēl viens Saeimas deputāts Ainārs Vilciņš, kurš mandātu saņēma pavisam nesen – viņš ir ievēlēts Saeimā no “KPV LV”. Zemgalē ar pirmo numuru ir bijusī Saeimas deputāte Silvija Šimfa, kura 12. Saeimā pārstāvēja partiju “No sirds Latvijai”.
Kurzemē saraksta galvgalī ir bijusī Talsu novada deputāte Inga Gluzda, kura bijusi vairākās partijās, bet pēdējo reizi Talsu novada domē bija ievēlēta no Jaunās konservatīvās partijas. Kurzemē startē arī SIA “Klavins Piano” valdes loceklis Dāvids Kļaviņš. Partijas programmā uzsvars ir uz dabiskās ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē un sociālajiem jautājumiem.
