Šaut ar aizturētu elpu 0
Dejošana ir mūsu ģimenes vaļasprieks. Ivo teica – ja tu dejosi, es arī turpināšu.
Viss sākās pagājušajā gadā. Dziesmu un deju svētku ieskaņā televīzija veidoja raidījumu Lai top!. Man piedāvāja dejot. Pazinu daudzus no deju kolektīva Rotaļa, arī tā vadītāju Gintu Baumani, tāpēc nolēmu priekšnesumu veidot kopā ar viņiem.
Vienā mēģinājumā Gints teica – ej pie Baņķa dejot, viņa partnere nav atnākusi. Salika mūs ar Ivo pārī. Tā arī aizdejojāmies līdz kāzām.Tovasar pirmo reizi piedalījos Dziesmu svētkos kā dejotāja. Deju koncertus allaž skatījos no tribīnēm. Patika raksti, kompozīcija, kā viss izskatās, taču piedalīties šajos rakstos ir pavisam kas cits, tā ir īpaša vērtība. Just, kā piecpadsmit tūkstošu vienā solī dejo… Tas ir gluži kā rituāls, kā buršanās. Daudzie mēģinājumi, agrie rīti un vēlās naktis, emociju pārbagātība, aizrautība, visīstākā kopības izjūta – tas viss mani patiešām aizrāva. Tur visi bijām vienādi, vienalga, vai ministrs, zemnieks vai skolotājs. Pēc tam ar Rotaļu XO piedalījos arī koncertos. Šogad deju lieluzvedumā Lec, saulīte! Ķīpsalā biju kopā ar vairākiem tūkstošiem Latvijas labāko dejotāju.
Eirovīzijas atlasē uzstājos ar zelta piecnieku, labākajiem dejotājiem no Tautas deju ansambļa Līgo. Sākumā šķita grūti vienlaikus dejot un dziedāt. Kā to savienot?! Tad sapratu. Jādara līdzīgi kā biatlonā – visu laiku slēpo, bet, kad jāšauj, aizturi elpu.
Kad dziedu un vienlaikus dejoju, enerģija apgriežas un atnāk pie manis atpakaļ. Esmu pacilāta, kā piecus kilometrus noskrējusi.
Sportot dārzā
Veselībai ir liels labums, ja dzīvo ārpus pilsētas. To zinu pēc pieredzes. Man ir māja un dārzs, vienmēr ir iemesls izkustēties. Jāpļauj zāle, jāravē, jāapgriež dzīvžogs, jālasa āboli, jāgrābj lapas, jāšķūrē sniegs… Visi tie darbi, ko labi pārzina ikviens lauku cilvēks.
Man ir daudz puķu. Nevaru bez tām dzīvot, puķes ir kā daļa manas ģimenes. Allaž iestādu kaut ko jaunu. Kaimiņiene Dace un viņas mamma, arī kaimiņiene Edīte pavasarī atnes stādiņus. Tā mēs maināmies, dārzi kļūst arvien košāki.
Man ļoti patīk dzīvot savā mājā, visu laiku ir, ko darīt. Mājas darbos nepiekūstu, rosos ar prieku, gatavoju arī krājumus ziemai. Tas ir ļoti latviski – vārīt ievārījumus un kompotus, likt tomātus savā sulā vai želejā, marinēt gurķīšus. Vakar griezu cidonijas, re, pirksts strīpās, taču būs gards sīrups.
Tagad jau visu var nopirkt, bet man vajag to burciņu, ko pati esmu piepildījusi. Tas ir tāpat kā mammas skābētie kāposti – mūžīga vērtība.
Uzlādēties mājas darbos
Rudenī jāizmēž māja no visa nevajadzīgā, jāiztīra un jāsakārto pagrabs, jāsagādā malka. Tuvojas ziema, un tai ir jāgatavojas. Tāda izsenis bijusi lietu kārtība, un es to ievēroju.
