Izlīgums – nav iespējams? 7
Visas iesaistītās puses nolīga ekspertus zaudējumu aprēķināšanai. M. Liepas eksperte M. Daškeviča veica pat trīs ekspertīzes – zaudējumi vispirms tika novērtēti par Ls 252 511, tad par Ls 411 764 un visbeidzot par Ls 383 231. M. Liepa atšķirības skaitļos skaidro ar to, kādus materiālus un darbus varēja konkrētajā brīdī pierādīt.
Apdrošinātāja eksperts L. Lācgalvis aprēķināja Ls 125 986, bankas eksperts I. Silacērps – Ls 232 308, tiesas eksperti J. Graudulis un A. Keidāns – attiecīgi Ls 109 856 un Ls 263 313. Tiesa konstatēja, ka izlīgums starp pusēm nav iespējams. Beigās tiesa nolēma piekrist A. Keidānam, kurš mājas izdevumus bija aprēķinājis kā 100% gatavai un pieļāva, ka nodegšanas brīdī tā bijusi gatava par 95%. Tiesa nolēma piedzīt no “Ergo” Ls 250 174, no kuriem Ls 246 198 pienākas “Nordea”, bet Ls 3948 – M. Liepam.
Spriedumu M. Liepa pārsūdzējis Augstākajā tiesā, nu jau atkāpjoties no savas prasības par Ls 383 231 un Ls 50 000 morālo kompensāciju, samierinoties ar tiesas piespriestajiem Ls 250 174 – taču ne bankas labā, bet savā. Vienlaicīgi spriedumu pārsūdzēja arī “Ergo”, neatzīstot ne M. Liepas, ne bankas prasības: M. Liepa esot maldinājis apdrošinātāju un mēģinājis iedzīvoties uz tā rēķina, tāpēc līgums nevarot būt spēkā.
Šā gada 14. oktobrī Augstākās tiesas sēdē bija īsa. “Ergo” un “Nordea” pārstāvji paziņoja, ka ir pagājis laiks un abas kompānijas ir gatavas sēsties pie galda un runāt par izlīgumu.
“Nordea” un “Ergo” atteicās komentēt gan tiesvedību, gan savstarpējās sarunas. Neoficiāli man tapa zināms, ka sarunas notikušas, vienošanās panākta un abu pušu advokāti gatavo dokumentus tiesai, kas turpināsies nākamajā gadā.
Viedokļi
Vai apdrošināšanas krāpšanas gadījumi ir bieži? Kā tos atklāj?
Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents: “Apdrošināšanas kompānijas atzīst, ka krāpšanas statistika ir visumā nemainīga jau ilgāku laiku. Pastāv atšķirības starp apdrošinātājiem, kā tie spēj atklāt krāpšanu. Tāpat arī katrs apdrošinātājs citādi definē apzinātu krāpšanu. Šo iemeslu, kā arī sensitīvas informācijas neizpaušanas dēļ statistika par apdrošināšanas krāpšanu Latvijā kopumā nav pieejama. Apdrošināšanas kompānijām ir savi drošības dienesti – tajos strādā speciālisti, kas specializējušies pretlikumīgu darbību atklāšanā, lielākoties bijušie policijas darbinieki un izmeklētāji. Pirms lēmuma pieņemšanas par atlīdzības izmaksu apdrošinātāji pārbauda visu pieejamo informāciju un aizdomīgu apstākļu gadījumā veic padziļinātas pārbaudes un ekspertīzes, iztaujā lieciniekus. Izmeklējot iespējamos krāpniecības gadījumus, apdrošinātāji sadarbojas ar Latvijas tiesībsargājošām iestādēm, kuras izvērtē, vai ir pamats kriminālprocesa sākšanai.
Krāpšana visbiežāk tiek konstatēta populārākajos apdrošināšanas veidos – automašīnu civiltiesiskajā un brīvprātīgajā apdrošināšanā. Arī īpašuma apdrošināšanas jomā krāpšana ir diezgan izplatīta, taču to bieži ir neiespējami pierādīt, jo policija apdrošināšanas krāpšanu neuzskata par noziegumu un atsakās ierosināt kriminālprocesus apdrošināšanas krāpšanas izmeklēšanai. Policijā arī nereti trūkst resursu un izpratnes par apdrošināšanas krāpšanu. Klienti saprot, ka par šiem noziegumiem bieži nesoda, un vēl mānīgu nesodāmības sajūtu rada tas, ka klienti atlīdzības var pieteikt pa telefonu un internetā. Vēršam uzmanību, ka par krāpšanu saskaņā ar Krimināllikuma 178. pantu paredzēta kriminālatbildība, paredzot piemērot arī reālu sodu – brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem.
Visbiežāk īpašuma apdrošināšanā krāpjas, piesakot neeksistējošu priekšmetu zādzību, ja nav bijis sastādīts apdrošinātās mantas saraksts vai arī priekšmeti nav bijuši iekļauti apdrošinātās mantas sarakstā. Tāpat nereti sastopami tīšas dedzināšanas gadījumi, piemēram, lai izvairītos no kredīta atmaksas. Kopumā krāpšanas gadījumu skaits saistībā ar tīšu ugunsgrēku izraisīšanu nedaudz samazinās. Apdrošināšanas krāpšanas gadījumi mēdz būt gan ļaunprātīgi, gan saistīti ar apdrošināšanas noteikumu un drošības prasību neievērošanu, piemēram, negadījums noticis ugunsdrošības noteikumu neievērošanas dēļ, taču klients cer uz atlīdzību, par negadījuma cēloni minot citu iemeslu.”
Egils Sīlis-Jaunsīlis, apdrošināšanas kompānijas “Balta” drošības dienesta vadītājs: “Kopējais krāpšanas gadījumu apjoms pasaulē ir 5 – 15% no apdrošināšanas prēmiju kopapjoma, un līdzīga situācija vērojama arī Latvijā.”
