“Paliec mājās” nenozīmē sēdēt četrās sienās 0
Manā feisbuka kontā 2. aprīlī parādījās kādas paziņas ieraksts: “Pārlapojot ārvalstu presi un vienlaikus ar milzīgu izbrīnu uzzinot, kas notiek Latvijā, ir skaidrs, ka mums ar steigu, ar ļoti lielu steigu ir jāsāk pierast, ka brauciens uz vasarnīcu un pastaigāties uz jūrmalu ir pilnīgā pretrunā ar PALIEC MĀJĀS nosacījumu. Un mums jāpārstāj likt savās joslās šo izbraucienu attēlus un aprakstus, tādējādi topot par tādām kā lokāla mēroga sipeniecēm.
Vienkārši apdomājiet, ka pēc dažām dienām, iespējams, būs par šīm fotogrāfijām jākaunas.” Vairāk nekā 30 sekotāju atzīmēja, ka ieraksts patīk, diskusijā sekoja 125 komentāri, kurā par rakstītājas viedokli domas dalījās.
Man šķiet, ka labākais, ko šajā laikā varam darīt, – nepārvērst savu dzīvi par ieslodzījumu un nekrist panikā,
vienlaikus ievērojot visus piesardzības noteikumus, kas, cerams, palīdzēs izvairīties no vīrusa. Lai kliedētu aplamus priekšstatus par “Paliec mājās” aicinājumu, Slimību profilakses un kontroles centra Veselības veicināšanas departamenta direktore Ilze Straume sniedz speciālistu ieteikumus. Tā teikt, labas lietas sērgas laikā.
Kam noteikti jāpaliek mājās?
Sauklis “Paliec mājās” nenozīmē, ka neviens nedrīkst iziet no mājas. Ir noteikta cilvēku grupa, kuriem tas ir aizliegts, bet pārējiem jāievēro nosacījumi, un tad arī būs izpildīts šis aicinājums palikt mājās! Tas jāskata plašākā kontekstā, ne burtiski.
Vispār no mājas nedrīkst iziet ar Covid-19 vīrusu saslimušie, maksimāli izvairoties no kontakta ar citiem cilvēkiem. Tāpat no kontakta ar cilvēkiem jāizvairās tiem, kas atbraukuši no ārzemēm un viņu kontaktpersonām, jāievēro pašizloācija, tomēr viņi drīkst iziet pastaigā, arī uz veikalu, ja nav citu risinājumu, taču ar masku uz sejas.
Vai ieteicams doties dabā vai strādāt dārzā?
Došanās pastaigās un darbs dārzā ir pat ļoti vēlams! Joprojām spēkā ieteikums pieaugušajiem būt fiziski aktīviem vismaz pusstundu piecas reizes nedēļā, bet bērniem – vismaz stundu katru dienu. Protams, jāievēro visi piesardzības pasākumi un dabā dodas tikai tie, kam tas atļauts.
Kas jāņem vērā, uzturoties brīvā dabā?
Nevajadzētu doties uz populārām, plaši apmeklētām vietām – dabas takām, apskates objektiem, ļoti iecienītām pludmalēm Saulkrastos vai Majoros.
Labāk izvēlēties mazāk apmeklētas vietas – vislabāk mežu, līdzīgi kā rudeņos, kad dodamies sēņot. Tāpat jāievēro divu metru distance, kopā pastaigājas vienas ģimenes vai vienas mājsaimniecības locekļi. Jāpaņem līdzi roku dezinfekcijas līdzeklis gadījumam, ja ārpus mājas tās nav iespējams nomazgāt ar ziepēm.
Ar ko labāk doties dabā?
Visveselīgākais pārvietošanās līdzeklis ir velosipēds, jo tas palīdz ievērot divu metru distanci no apkārtējiem un nodrošina nepieciešamās fiziskās aktivitātes – attīsta muskuļus, stiprina sirdi, uzlabo plaušu darbību un organisma apgādi ar skābekli, kas ir īpaši svarīgi tagad, vīrusinfekciju laikā. Ieteicams izvairīties no sabiedriskā transporta lietošanas, tas jāizmanto tikai tad, kad nav citu risinājumu, ievērojot divu metru distanci.
Kādi drošības līdzekļi jāielāgo autobraucējiem, uzpildot degvielu?
Tāpat jāievēro divu metru distance, kā arī jādezinficē rokas pirms un pēc darbībām ar DUS monitoriem, degvielas uzpildes pistolēm, naudu un bankas kartēm.
Speciālisti neiesaka lietot vienreizējos cimdus, jo tos jāprot pareizi uzvilkt un novilkt, rokas pirms to uzvilkšanas jādezinficē, kopumā cimdi dod tikai mānīgu drošības sajūtu.
Kā ar pārtikas nodrošinājumu gan brīvā dabā, gan vasarnīcā – vai labāk to ņemt līdzi?
Pārtiku labāk paņemt līdzi. Jāizvairās no mazo veikaliņu apmeklēšanas, iespējams, tajos būs grūtāk ievērot divu metru distanci.
Lieldienās nesola labu laiku, un tomēr – vai labāk nerīkot pikniku ārā?
Svētku svinības mājās var rīkot ģimene, kas dzīvo kopā šajā mājsaimniecībā. Pie sevis nedrīkst aicināt ne citus radiniekus, tajā skaitā vecvecākus, ne draugus, paziņas, kaimiņus, ne arī paši doties ciemos. Ja laika apstākļi atļauj, pikniks dārzā būs veselīgāks nekā sēdēšana pie galda telpās. Pirms ēšanas obligāti jānomazgā rokas.
Drošas Lieldienas!
Kas latviešiem pastaiga, japāņiem – meža pelde
Ko latvieši sauc par pastaigām dabā, japāņi tēlaini nodēvējuši kā meža peldes, bet vāciešiem tās ir terrenkūres.
Jau pirms tūkstoš gadiem viedais persiešu ārsts Avicenna grāmatā “Medicīnas kanons” fizisku darbošanos svaigā gaisā atzina par labu veselībai. Japāņi, novērtējot meža terapeitisko ietekmi uz cilvēka ķermeni un prātu, astoņdesmitajos gados meža peldes jeb “shinrin-yoku” iekļāva Japānas veselības aprūpes programmā. Tās joprojām ir populāras arī mūsdienās.
Meža pozitīvo ietekmi uz cilvēka veselību novērtē arī mūsu mediķi. “Došanās mežā ir savdabīgs un ļoti vienkāršs meditācijas veids, kas palīdz sakārtot cilvēka nervu sistēmu. Tas ir arī svaigs gaiss un skābeklis, kas absolūti nepieciešams mūsu šūnām. Turklāt mežā ir iespēja pabūt ar sevi, kas arī ir bezgala svarīgi mūsdienu skrējienā,” tā pastaigas mežā novērtē Latvijas Ārstu biedrības prezidente un kustības “Ejam mežā” vēstnese Ilze Aizsilniece.
Kustību “Ejam mežā” pērnruden uzsāka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, lai mudinātu Latvijas iedzīvotājus pavadīt brīvo laiku veselīgi un aktīvi ārpus mājām.
Iedvesmu pastaigām var smelties:
* interaktīvajā kartē www.mammadabakarte.lv ar vairāk nekā 360 atpūtas vietām
* mobilajā lietotnē “Dabas tūrisms” ar vairāk nekā 400 dabas tūrisma galamērķiem;
* www.zaliepargajieni.lv u.c.
Avots: www.lvm.lv, www.japan.travel
