Palīdzība rīdziniekiem vai nerīdzinieku diskriminācija? 3
Rīgas domes (RD) iecere ieviest rīdziniekiem īpašas atlaides “Rīgas satiksmes” sabiedriskajā transportā sabiedrību sadalījusi divās frontēs. No vienas puses, valdošie politiķi gatavo grozījumus, kas šādas atlaides neļautu, un arī vairāk nekā 8000 cilvēku portālā www.manabalss.lv pieprasa vienlīdzību biļešu cenās. Taču aptuveni tikpat daudz cilvēku jau ir pieteikušies “Rīdzinieka kartes” saņemšanai, cerot uz galvaspilsēta mēra Nila Ušakova solītajām atlaidēm.
“Pagaidām neredzu nekādus tiesiskus mehānismus, kas ierobežotu pašvaldībai piešķirt saviem iedzīvotājiem atlaides savā transportā. Pat ja valdība un Saeima tagad mēģinās viltīgi manevrēt un noteikt kādus aizliegumus, mēs vienalga atradīsim likumīgu veidu, kā palīdzēt saviem cilvēkiem,” apgalvoja N. Ušakovs. Rīgas mēru nemulsina arī tas fakts, ka pret viņa ieceri iebilst ne vien citas partijas (kurām varētu pārmest politisku greizsirdību), bet arī vairāk nekā 8000 cilvēku sabiedriskās līdzdalības portālā www.manabalss.lv. Kolektīvā iesnieguma autores uzskata, ka atšķirīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas nozīmētu lielas sabiedrības grupas diskriminācija pēc to dzīvesvietas. Savukārt komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns RD ieceri apstrīdējis Satversmes tiesā, uzskatot, ka pašvaldības vēlme šķirot fiziskās personas pēc izcelsmes un reģionālās identitātes ir pretrunā ar Satversmē nostiprinātajām pamattiesībām brīvi pārvietoties, kā arī pārkāpj Eiropas Savienības tiesības.
Nils Ušakovs kategoriski noraida pārmetumus par diskrimināciju. “Katra jauna iniciatīva kādam patīk un kādam nepatīk. Tad sanāk brīvbiļete Rīgā deklarētajiem nestrādājošiem pensionāriem arī ir diskriminācija?” retoriski jautāja Rīgas mērs. Viņš arī uzskaitīja citu pašvaldību piedāvātos labumus – jūrmalniekiem atšķirībā no pārējiem nav jāmaksā par iebraukšanu Jūrmalā, Babītē vietējiem ir atlaides vietējam peldbaseinam, bet Siguldā deklarētajiem iedzīvotājiem jau pieejama “Siguldas ID” karte, kas ne tikai ļauj braukt sabiedriskajā transporta bez maksas, bet arī dod atlaides vietējos veikalos un uzņēmumos.
“Pēc viņu loģikas sanāk, ka arī divas Eiropas galvaspilsētas – Tallina un Varšava – nodarbojas ar diskrimināciju,” ironizēja Rīgas mērs.
Uzņēmumā “Rīgas satiksme” pieteikumu rīdzinieka kartes saņemšanai aizpildījuši aptuveni 8500 cilvēki. “RS” pārstāvis Viktors Zaķis gan uzsvēra, ka tā ir tikai pieteikumu apzināšana. Reāli “Rīdzinieka kartes” uzņēmums sāks izsniegt tikai pēc visu juridisko saskaņojumu nokārtošanas. Biļešu atlaižu ieviešana pašvaldībai jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kas pašlaik izvērtējot RD iniciatīvu un sola dot savu vērtējumu tuvāko nedēļu laikā. Ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) esot ticies gan ar Rīgas domes pārstāvjiem, gan kolektīvā iesnieguma autorēm.
Tikmēr Saeimā top likumprojekts, kas varētu pārvilkt svītru Ušakova plāniem. Proti, “Vienotības” frakcija sagatavojusi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma grozījumus, nosakot, ka deklarēšanos nedrīkst izmantot kā vienīgo kritēriju, nosakot braukšanas atlaides. Pagaidām izskatās, ka tiem ir visas valdošās koalīcijas atbalsts. “Tas, ko ir iecerējusi RD, izskatās pēc iedzīvotāju diskriminācijas un mēģinājuma apšaubāmā veidā risināt “Rīgas satiksmes” finansiālās problēmas,” teica Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (RP). Darbu pie Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma komisija plānojot atsākt gada nogalē pēc budžeta apstiprināšanas. “Vienotības” piedāvāto variantu konceptuāli atbalstot arī Nacionālās apvienības pārstāvji Tautsaimniecības komisijā. Nedaudz šaubīgs ir vienīgi neatkarīgo deputātu grupas pārstāvis Klāvs Olšteins. Viņaprāt, RD rīcību varot arī saprast, jo līdzekļu sadalījumā starp pašvaldībām pastāv nepilnības, ko nespēj novērst arī izlīdzināšanas fonds. “Gan Rīga, gan citas lielās pilsētas saskaras ar problēmu, ka viņu infrastruktūru izmanto arī novadu iedzīvotāji, bet viņu maksātie nodokļi aiziet novadiem. Šī problēma ir jārisina, bet šaubos, vai atšķirīgas sabiedriskā transporta cenas būtu pareizais risinājums,” teica K. Olšteins.
Ušakovs sākotnēji biedēja, ka šāds likumprojekts nozīmēs brīvbiļešu atņemšanu pensionāriem, bet “Vienotības” pārstāvji gan iebilst, ka grozījumi aizliegs izmantot deklarēšanos kā vienīgo kritēriju braukšanas maksas atvieglošanā. Tātad, piemēram, Rīgā deklarētiem pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm un skolēniem pašlaik noteiktie atvieglojumi tiktu saglabāti arī pēc grozījuma stāšanās spēkā. Pašreiz “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu bez maksas drīkst izmantot pirmsskolas vecuma bērni; pirmo līdz ceturto klašu skolēni, kuri deklarēti Rīgā vai mācās Rīgas skolās; daudzbērnu ģimeņu vecāki ar sešiem vai vairāk bērniem; bāreņi, nestrādājošie pensionāri un cilvēki, kuri vecāki par 75 gadiem; politiski represētie. Vairākumam no viņiem jābūt deklarētiem Rīgā vai jāmācās kādā no Rīgas skolām, izņemot pirmās un otrās grupas invalīdus un viņu pavadoņus, kuriem bezmaksas braukšana pienākas neatkarīgi no dzīvesvietas. Savukārt vecāko klašu skolēniem, daudzbērnu ģimenēm ar trīs bērniem un Rīgas skolu pedagogiem pieejamas dažādas atlaides mēnešbiļešu iegādē.
Citi sociālie labumi, ko Rīgas dome piedāvā rīdziniekiem
Pašvaldības līdzfinansējumu Ls 93 apjomā, ja tiek apmeklēts privātais bērnudārzs, saņem tikai tie mazuļi, kuru dzīvesvieta (bērna un vecāku) ir deklarēta Rīgas administratīvajā teritorijā.
Komplektējot 1. klases skolās, prioritāte ir bērniem, kuriem kopā ar vecākiem deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās iestādes mikrorajonā vai Rīgas administratīvajā teritorijā. Tiek ņemts vērā arī dzīvesvietas deklarēšanās ilgums.
Apmeklējot profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un sporta skolas, vecāku līdzfinansējums par Rīgā deklarētiem bērniem ir uz pusi mazāks nekā nerīdziniekiem.
Trūcīgām ģimenēm (vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz Ls 90) pienākas pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai: bērnam – Ls 45, personai darbspējas vecumā – Ls 40, vecuma vai invaliditātes pensiju saņēmējam, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam – Ls 90.
Piemaksu pie GMI līmeņa 50 latu apmērā ģimenei ar bērniem vecumā no pusotra līdz sešiem gadiem, kurā visi apgādājamie ir nepilngadīgi un kurai ir piešķirts trūcīgās ģimenes statuss.
Vientuļam cilvēkam, kura ienākumi nepārsniedz Ls 250, vai ģimenei, kurā ir divi vai vairāk cilvēku un ienākumi nepārsniedz Ls 200 vienam cilvēkam, pienākas dzīvokļa pabalsts telpas īres un komunālo pakalpojumu apmaksai.
Vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā pamatvajadzību nodrošināšanai.
Pabalstus pilngadīgiem bāreņiem: vienreizēju pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai – Ls 90, vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei – Ls 175, pabalstu ikmēneša izdevumiem bāreņiem – mācību iestāžu audzēkņiem – Ls 45, pabalstu ikmēneša izdevumiem dzīvojamās telpas īrei un komunālajiem pakalpojumiem.
Pabalstus audžuģimenēm: bērna uzturam – Ls 150 mēnesī, apģērba un mīkstā inventāra iegādei – līdz Ls 115 gadā.
Pabalstu aizbildnim vai pagaidu aizbildnim – Ls 38 mēnesī par vienu bērnu.
