Palīdzība prostatai . Mīti un patiesība par vīrieša veselību 2
Urologs iesaka operēt priekšdziedzeri, taču vīrietim bail gulties zem skalpeļa. Vēl lielākas bažas rodas, ja lasīts vai dzirdēts, ka pēc tam nāksies aizmirst par seksu un būs jāstaigā ar pamperiem. Vīrietis cer, ka palīdzēs zāles, taču tikmēr slimība rit savu gaitu…
Sieva nikna, pats neizgulējies – tautā gluži vai foklorizējies sauklis, kas raksturo labdabīgas prostatas hiperplāzijas slimnieku, kurš spiests bieži apmeklēt tualeti mazajās darīšanās. Šī kaite ne tikai sagādā neērtības, bet var arī radīt nopietnas komplikācijas. Atkarībā no tā, cik stpri palielinātā prostata vīrietim traucē, ārsti piedāvā trīs iespējas: priekšdziedzeri tikai novērot, ja slimības izpausmes ir minimālas vai to nav vispār, ārstēt ar medikamentiem vai operēt. Pastāv noteikti kritēriji, kā vajadzētu rīkoties katrā situācijā.
Ja kungs ir gatavs naktī vairākkārt celties tualetes apmeklējumam, protams, var nedarīt neko vai arī lietot medikamentus, kas ne vienmēr pietiekami palīdz. Sākumā veselības stāvoklis uzlabojas, tad stabilizējas, taču pēc laika atkal pasliktinās. Pacientam kopā ar ārstu jāmēģina paredzēt slimības gaitu un iespējamās komplikācijas. Labāk pieņemt lēmumu par operāciju, pirms nav radušies sarežģījumi, – iesaka klīnikas “Uro” urologs Armands Bāliņš.
Pēdējo gadu laikā palielinātas prostatas operāciju skaits ir samazinājies, jo plaši tiek lietoti medikamenti, no kuriem lielāko daļu apmaksā valsts. Tomēr daudzi vīrieši, no kuriem jaunākie vēl nav sasnieguši pat 50 gadu slieksni, beigās vienalga nokļūst operāciju zālē.
Novilcinot ārstēšanu, bieži vien nākas saukt ātro palīdzību, jo priekšdziedzeris palielinājies tiktāl, ka vīrietis vairs nevar pačurāt. Daudzi visu atlikušo mūžu ir spiesti nodzīvot ar urīnpūslī ievadītu katetru, jo gadiem ilgi bez uzlabojuma lietojuši medikamentus, un citādi viņiem vairs nevar palīdzēt.
Iespējamas nelāgas sekas
Palielinātas prostatas operācijai un atlabšanai pēc tās jāieplāno 4–5 dienas. Vēl trīs nedēļas jāpadzīvo mājās sanatorijas režīmā – un par čurāšanas problēmām parasti var aizmirst līdz mūža galam. Tikai gandrīz vienmēr pēc tam tiek traucēta spermas noplūde, proti, tā nokļūst vīrieša urīnpūslī, nevis sievietes makstī. Šī liga neliecina par ārsta kļūmi – ķirurģiska iejaukšanās nav iespējama, nebojājot dabisko sēklas noplūdes mehānismu. Vīrietis tāpēc neko nepatīkamu nejūt un tas viņa veselībai nekaitē, taču dažiem radusies situācija ļoti nepatīk. Jāpiebilst, ka šādu blakni, tikai mazāk izteiktu, izraisa arī medikamenti – tā sauktie alfa blokatori –, kurus lieto šīs slimības izpausmju mazināšanai.
3–10% gadījumu pēc operācijas izveidojušies rētaudi sašaurina urīnizvadkanālu, izraisot tādas pašas sūdzības kā labdabīga prostatas palielinājuma gadījumā.
Daži kungi apgalvo, ka erekcija pēc tās pasliktinājusies, bet citi – ka uzlabojusies. Izskaidrot var vienīgi otro variantu – agrāk viņš bijis pārāk aizņemts ar čurāšanas problēmām, tādēļ palicis mazāk laika seksam.
Diemžēl operācijai, ko veic labdabīga prostatas palielinājuma gadījumā, nav profilaktiskas nozīmes pret vēzi, kā vīrieši nereti domā. Arī pēc tās palikušajos priekšdziedzera audos var izveidoties audzējs, tādēļ reizi gadā jāapmeklē urologs, lai laikus noķertu vēzi, kas ir mazliet grūtāk nekā ķirurga neskartā prostatā.
Dažkārt pāris nedēļas pēc operācijas ir grūti saturēt urīnu, taču pastāvīgi šī liga saglabājas tikai atsevišķos gadījumos, ja ticis ievainots urīnizvadkanāla slēdzējmuskulis. Pēc tam var palīdzēt, vienīgi izdarot sarežģītu operāciju un aizstājot to ar mākslīgu veidojumu.
Dažkārt nav sūdzību, bet…
Prostatas vēzis Latvijā ir visizplatītākais audzējs vīriešiem. Pagarinoties mūža ilgumam, šī kaite kļūst arvien aktuālāka. Ap 90 gadu vecumu tas ir gandrīz visiem kungiem. Tad sūdzību var nebūt vai arī tās ir tādas pašas kā labdabīga prostatas palielinājuma gadījumā.
Rīcības veidu nosaka vēža forma, kādā stadijā tas noķerts un cik tālu izplatījies. Jebkuras terapijas gadījumā var rasties blaknes, tādēļ jāizvērtē, kas veselībai nodarīs lielāku postu – ārstēšana vai slimība.
– Nopietnas slimības gadījumā atlikušie dzīves gadi jāpavada vēl intensīvāk, tādēļ iesaku audzēju izoperēt. Protams, vīrietis pats izvēlas – uzturēties kādu laiku slimnīcā, lai novērstu problēmu, vai mēģināt aizmirst par savu kaiti, dzerot šampanieti jūras krastā, – piebilst dakteris Bāliņš.
Dažkārt vēzi pietiek tikai novērot, periodiski veicot analīzes un izmeklējumus. Taču agresīvs audzējs vīrietim, kuram paredzami vēl vismaz desmit mūža gadi un nav citu nopietnu slimību, jāārstē radikāli. Operācija šajā gadījumā neuzlabos dzīves komfortu, bet glābs dzīvību vai vismaz pagarinās mūža ilgumu. P
Mīti un patiesība
Pēdējā laikā izplatījušies vairāki mīti par prostatas vēža operācijas nelietderību.
1. Slimība progresē lēni.
Šādi apgalvot ir tikpat nepareizi, kā teikt, ka tā progresē ātri. Laiks taču steidzas vēja spārniem. Slimība atkarībā no audzēja veida var ilgt no dažiem gadiem līdz gadu desmitiem.
2. Operācija radīs erekcijas problēmas un urīna nesaturēšanu.
Reizēm šādas komplikācijas mēdz būt, tomēr ķirurģija ir attīstījusies. Pirms gadiem desmit urīna nesaturēšana bija 10% gadījumu, bet tagad skar tikai aptuveni 2% pacientu, savukārt erekcijas problēmas ir mazinājušās no 60 līdz 40%. Jāņem vērā, ka, slimībai progresējot, radīsies tādas pašas nepatikšanas.
3. Ārstēšanā pastāv arī citas labas metodes.
Tiesa, taču arī tām mēdz būt nopietnas komplikācijas. Turklāt atšķirībā no ķirurģijas neviena neatrisina problēmu uzreiz. Pēc operācijas slimības atkārtošanās gadījumā var izmantot staru terapiju un medikamentus, taču otrādi parasti nav iespējams.
4. Gados veciem vīriešiem prostatas operācijas risks ir ļoti augsts.
Jā, bet medicīna ir pietiekami attīstījusies, lai veiksmīgi palīdzētu arī kungiem cienījamā vecumā.
Padoms
Operācija labdabīgas prostatas hiperplāzijas gadījumā būs vislabākais risinājums, ja
radusies pilnīga urīna aizture,
urīnpūslī kā prostatas palielinājuma sekas izveidojušies akmeņi,
palielinātais priekšdziedzeris traucē nieru darbībai,
bieži atkārtojas urīnceļu iekaisums un zāles nepalīdz,
ir prostatas palielinājuma izraisīta asiņošana no urīnceļiem.
