Kuri medikamenti palīdz noteiktām sāpēm 0
Kad iesāpas galva vai mugura, no smeldzes cenšamies atbrīvoties, lietojot pretsāpju tabletes. Aptieku plaukti gluži vai lūst no visdažādāko nosaukumu medikamentiem. Kurš būs vispiemērotākais? Kā to lietot, lai gūtu maksimālu labumu un neiedzīvotos nevēlamās blaknēs?
Sāpes mūs brīdina, ka organismā kaut kas nav kārtībā, tāpēc to remdēšana būtu pieļaujama, tikai zinot iemeslu. Kā uzsver Vidzemes slimnīcas algologs Guntis Iļķēns, nav pareizi nomākt neskaidras izcelsmes pirmreizējas sāpes. Īpaši tas attiecas uz vēderu, jo var būt aklās zarnas iekaisums un citas kaites, kas, nesaņemot mediķu palīdzību, jau dažu stundu laikā var beigties ļoti bēdīgi.
Arī neizprotamas spēcīgas galvassāpes mēdz brīdināt par briesmām, piemēram, par asinsizplūdumu galvā, kas nekavējoties jānovērš, lai smadzenes neietu bojā.
Bīstamas var būt pēkšņas sāpes rokās un kājās – ja asinsvadu nosprostojis trombs, nepieciešama tūlītēja medicīniska iejaukšanās.
! Neapdomīgi lietojot pretsāpju zāles, slimība var tikt ielaista un kļūt grūtāk ārstējama. Turklāt tās ne vienmēr būs īstais līdzeklis, teiksim, ja galvassāpes izraisījis augsts asinsspiediens.
Pret smeldzi vai iekaisumu?
Medikamenta izvēle ir atkarīga no sāpju veida. Vienas no visplašāk lietotajām pretsāpju zālēm ir nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, pie kuriem pieder ibuprofēns, aspirīns, diklofenaks un daudzi citi. Turpretī paracetamols galvenokārt iedarbojas pret sāpēm, mazāk – pret iekaisumu, tāpēc jācenšas izvērtēt, kāds efekts vajadzīgs vairāk. Piemēram, ja ir zobu sāpes vai gūta trauma, smeldzi izraisa iekaisums, tāpēc efektīvāks būs ibuprofēns. Savukārt galvassāpju vai trulu hronisku muguras sāpju gadījumā labāk izvēlēties paracetamolu, kam piemīt nedaudz psihostimulējoša iedarbība. Tas būs drošāks arī nieru, sirds un asinsvadu problēmu gadījumā, taču piesardzīgi lietojams pēc nopietnām aknu slimībām.
Aspirīns atbilstīgā devā dažkārt labi palīdz novērst migrēnas lēkmes, tomēr tagad pret sāpēm to izmanto daudz retāk.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi mēdz izraisīt kuņģa gļotādas bojājumus un asiņojošas čūlas risku. Šie medikamenti var veicināt asiņošanu, jo iedarbojas uz asinsrecēšanu. It sevišķi jāuzmanās sirdsslimniekiem, kuri lieto asinis šķidrinošus medikamentus. Turklāt tie var aizturēt organismā šķidrumu, traucēt vai pat pilnībā pārtraukt nieru darbību.
Ņemot vērā iespējamās blaknes, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus nevajadzētu lietot gados veciem cilvēkiem, sirds, nieru un paaugstināta asinsspiediena slimniekiem. Protams, blaknes neradīsies visiem, tomēr labāk būt piesardzīgiem.
Sāpju ārsts Guntis Iļķēns nereti mēģina pacientiem ieskaidrot, ka diklofenaka injicēšana muskulī nepasargās kuņģi no čūlas veidošanās. Arī tablete uz kuņģa sieniņas gļotādu iedarbojas netieši, jo vispirms nokļūst asinsritē. Injekcijas bez vajadzības nevajadzētu veikt, jo tās var radīt papildu iekaisumu vai sastrutojumu.
Lai gan pret sāpēm bieži izraksta diklofenaku, algologs to atzīst par piemērotāku iekaisīgu slimību, piemēram, reimatoīdā artrīta, ārstēšanā.
! Jāatceras, ka, lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, dažkārt neizdodas samazināt paaugstinātu asinsspiedienu.
Recepšu medikaments analgīns pieskaitāms pie parastajiem pretiekaisuma līdzekļiem līdzīgi kā paracetamols. Tas piemērots ilgstošai sāpju remdēšanai, turklāt mazina arī spazmas.
Analgīna injekcijas plaši izmanto slimnīcās, bet tabletes piedāvā samērā reti, jo atsevišķās valstīs to aizliedza smagu alerģisku reakciju dēļ. Taču, kā atzīst dakteris Iļķēns, kopumā šis medikaments blakusparādības neizraisa bieži.
