Palīdzība māksliniekiem vēl joprojām nepietiekama 2
“Ir tik grūti lūgt palīdzību, ja visu mūžu esi strādājis savā profesijā un līdz šim kaut kā galus savilcis.” “Ar patiesu prieku izsaku gandarījumu par saņemto materiālo atbalstu stipendijas veidā. Tā šodien ir ieskaitīta manā kontā. Nespējat iedomāties, cik tas bija svarīgi manai eksistencei. Atbalsts liek man domāt, ka vēl var kustēties un strādāt, kaut arī īsu brīdi.” Šādus vārdus Latvijas Radošo savienību padome saņēmusi no jaunās radošo personu atbalsta programmas stipendiātiem.
Ar šā gada 1. janvāri spēkā stājās Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums un ar februāri savu darbību sāka radošo personu atbalsta programma, kuru administrē Latvijas Radošo savienību padome (LRSP) kopā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu (VKKF).
Pārņemt kaimiņu sistēmu nevarēja
No vienas puses, ir liels gandarījums, jo ar likuma pieņemšanu ir nostiprināts radošās personas statuss Latvijas Republikā. Ar likumu ir atzīts, ka individuāli strādājošie kultūras profesionāļi ir piederīgi kultūras nozarei, ka viņi strādā, ka viņiem pienākas līdzvērtīgas sociālas garantijas kā ikvienam. Likumā iestrādāti mehānismi, kas praktiski sniedz radošajām personām vismaz ļoti pieticīgas sociālās garantijas. Līdz šim tādas nebija iespējams gūt mākslinieka darba individuālā rakstura dēļ. Likumprojekts aptver visas profesionālās mākslas nozares. Ceļš uz likumu bija ļoti sarežģīts un ilgs. Man 2013. gadā sākot darbu LRSP vadībā, senākie ar likumu saistītie dokumenti, kas bija saglabājušies, datēti ar 2004. gadu. Sarunu līmenī par to diskutēts jau 20. gadsimta 90. gados.
Abās mūsu kaimiņvalstīs jau gadiem pastāvēja mākslinieku atbalsta sistēmas. Braucām pie viņiem tās iepazīt un konsultēties, tulkojām dokumentus, stāstījām, rādījām un pārliecinājām mūsu ierēdņus, ministrus un deputātus. Izrādās, mūsu likumdošanas pamati ar kaimiņvalstīm ir atšķirīgi, un nav iespējams adaptēt kādu no kaimiņvalstīs eksistējošiem atbalsta modeļiem. Tie uzreiz nonāca pretrunās ar citiem mūsu valsts likumiem. Panācām, ka divu valdību deklarācijās darbs pie likuma tika iekļauts kā būtisks veicamais uzdevums. Tika meklēti labākie risinājumi, iets uz vairākiem kompromisiem. Tikai 2017. gadā Kultūras ministrija Profesionālo radošo organizāciju un radošo personu likuma izstrādi uzstādīja par vienu no savām prioritātēm. Par likumu tika ļoti daudz diskutēts arī Saeimā un viedokļi dalījās, tomēr beigās likums tika pieņemts vienbalsīgi.
Klupšanas akmeņi
Daļa mākslinieku ir vīlušies. Kamēr likumu izskatīja trīs lasījumos Saeimā, no deputātiem, partijām, NVO un citām ieinteresētām pusēm tika iesniegti vairāk nekā 40 priekšlikumu grozījumiem. Beigās likums tika sagrozīts tā, ka viens no paredzētajiem atbalsta veidiem šobrīd nefunkcionē vispār. Tas ir atbalsts slimības gadījumā, kas būtu pielīdzināms slimības lapas A atbalstam par pirmajām desmit darba dienām minimālās algas saņēmējiem, ja viņi ir darba attiecībās.
Jau tā šā atbalsta veida izstrādes procesā Radošo savienību padomei nācās iet uz kompromisiem. Likums paredz, ka pašnodarbinātajiem māksliniekiem pabalsts par slimības dienām tiek aprēķināts no minimālās algas, neskatoties uz faktiskajiem ienākumiem, kā tas ir ikvienam darba attiecībās esošam strādājošam. Jau tas atbalstu padara nelīdzvērtīgu citiem strādājošiem. Taču šobrīd arī uz šo cilvēku kategoriju attiecas ienākumu slieksnis. Tas nedrīkst būt lielāks par 215 eiro trīs mēnešu periodā. Ja nopelni vairāk par 215 eiro, slimības pabalsts nepienākas. Tas nebija sākotnēji iecerēts šādi. Ja šādi apstākļi māksliniekam iestājas – ienākums ne vairāk kā 215 eiro mēnesī triju mēnešu laikā –, tad šī persona var pretendēt uz lielāko dīkstāves pabalstu.
Otrs klupšanas akmens ir ienākumu griesti, lai varētu pretendēt uz atbalsta stipendiju. Tie ir 215 eiro jeb puse no minimālās algas, kas ir zem jebkura iztikas minimumu. Šo punktu kritizē ne tikai mūsu savienības, bet arī VKKF direktors Edgars Vērpe, un tam piekrīt arī Kultūras ministrijas pārstāvji. Visvairāk vīlušies ir tie pensionētie mākslinieki, kuriem 2017. gadā pensijas bija zem likumā noteiktajiem 215 eiro, kas deva iespēju pretendēt uz vienreizēju atbalstu ārkārtas situācijā, bet pēc pensiju indeksācijas 2018. gada janvārī tā par dažiem eiro pārsniedz šo summu un viņi šo atbalstu vairs nevar saņemt.
Strādājot praksē redzam, ka situācijas ir ļoti dažādas. Ir pensijas vecuma mākslinieki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ vispār nesaņem pat minimālo vecuma pensiju. Ienākumus slieksnī no 215 līdz 250 eiro saņem ļoti daudzi ievērojami aktieri, komponisti, bet arī viņi ne uz kādu atbalstu no šīs programmas nevar pretendēt. Tie ir cilvēki, kas veido valsts tēlu un pārstāv mūsu valsti. Saskārāmies arī ar gadījumu, kad cilvēks saņem minimālo algu – 430 eiro –, taču viņa apgādībā ir pieci bērni un sieva. Viņiem ir trūcīgas ģimenes statuss, bet atbalstu no mūsu programmas likums saņemt neļauj, jo ienākumi pārsniedz pusi no minimālās algas.
Tie ir cilvēki, kurus apbrīno, kuru tekstus un mūziku dzied no Dziesmu svētku lielās skatuves. Grūtā brīdī šiem cilvēkiem mēs nevaram palīdzēt pat situācijā, kad eksistē radošo personu atbalsta programma…
Reāla palīdzība – dažiem desmitiem
Atbalsta stipendijas var lūgt radošās personas, kas pārstāv arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras un kinematogrāfijas jomu. Programmas piecu darbības mēnešu laikā esam snieguši vairāk nekā simt konsultācijas. Taču reāli ir izdevies palīdzēt 32 dažādu nozaru māksliniekiem. VKKF ir piešķīris 25 dīkstāves atbalsta stipendijas un septiņas atbalsta stipendijas pensijas vecuma māksliniekiem, kam ienākumi nesasniedz 215 eiro un kas devuši ekspertu atzītu ieguldījumu savas nozares profesionālās mākslas attīstībā.
Ja skatās ieinteresētību mākslas nozaru griezumā, tad visvairāk pie mums nāk un par atbalsta iespējām interesējas vizuālās mākslas pārstāvji. Tiem seko literatūras nozare. Tālāk ierindojas mūzikas, teātra un kino nozares.
Kā no cipariem var redzēt, vispieprasītākais ir īslaicīgas “dīkstāves” atbalsta veids trim līdz sešiem mēnešiem – periodā, kurā radošai personai nav ienākumu. No vienas puses, šī radošo personu situācija pielīdzināma īslaicīgam bezdarbam, kurā var nonākt jebkurš darba ņēmējs. Radošās personas bieži vien nestrādā uz darba līguma pamata, bet dažādos projektos kā pašnodarbinātie. Likums neparedz šādos gadījumos nekādu bezdarba pabalstu, arī ja darba iespēju nav.
Nereti gadās situācijas, kad mākslinieks strādā, bet viņam nav ienākumu. Tas var būt komponists, kurš komponē lielas formas darbu, rakstnieks, kurš raksta romānu, vai mākslinieks, kurš aktīvi glezno. Šajā periodā par viņa darbu neviens nemaksā, kamēr izdevējs neuzņemas grāmatas izdošanu vai kāds nenopērk mākslas darbu. Bieži radošās personas ir atkarīgas no projektiem, kas nav regulāri. Radošās nozarēs, ja vien persona nestrādā algotu darbu kādā no valsts teātriem vai orķestriem, periodi, kad tiek strādāts, bet nav ienākumu, ir darba tirgus noteikti.
Likums paredz, ka uz atbalstu var pretendēt arī tādas radošās personas, kas nav nevienas savienības biedrs. Šajā gadījumā māksliniekiem vispirms ir jāiegūst radošās personas statuss, ko piešķir Radošo savienības padome, nozaru ekspertu komisijās izvērtējot attiecīgā pretendenta ieguldījumu savas mākslas nozares attīstībā. Līdz šim radošās personas statuss piešķirts pavisam 15 personām, kuras pārstāv vizuālās mākslas, literatūras, mūzikas un teātra nozares.
Cer uz likuma grozījumiem
Pēc pirmo nepilnību apzināšanas esam vairākkārt gājuši uz sarunām ar Kultūras ministriju (KM), kopā ar VKKF analizējuši situāciju un šobrīd kopīgi strādājam pie nepieciešamajiem likuma grozījumiem, lai tas varētu pilnvērtīgi funkcionēt. Ir cerība, ka grozījumi varētu tikt pieņemti vēl šī Saeimas sasaukuma laikā.
LRSP ļoti cer arī uz VKKF finansējuma modeļa maiņu, kas ilgtermiņā rezultētos ar fonda budžeta pieaugumu. Mēs Radošajās savienībās uzskatām, ka tas ir visjēdzīgākais risinājums, kā radošo personu darba atlīdzība var pieaugt līdz minimālajai algai un tuvoties valsts sektorā nodarbināto vidējai algai.
LRSP ģenerālsekretārs Haralds Matulis ir pētījis VKKF radošo stipendiju statistiku. 2016. gadā vidējais radošās stipendijas apjoms no VKKF Latvijā bija 985 eiro vienam saņēmējam. Tas var izklausīties daudz – gandrīz tūkstoš eiro. Atsevišķos gadījumos stipendijas ir pat vairākus tūkstošus eiro lielas. Taču, ja tā ir samaksa par darbu 12 mēnešu garumā, nesanāk pat minimālā alga valstī, turklāt radošās stipendijas saņemšana nedod absolūti nekādas sociālās garantijas – ne pensijai, ne slimības gadījumā, ne bezdarbam, ne citos gadījumos.
Bieži ir gadījumi, kad pat valsts institūcijas, lai norēķinātos ar mākslinieku par radošo darbu, jau sākotnēji paredz, ka samaksa māksliniekam jāprasa pašam no VKKF radošās stipendijas veidā.
Vai varat iedomāties šādu situāciju citā nozarē? Piemēram, kāda pašvaldība aicina ceļu būvētājus asfaltēt ielas, bet ceļu būvniekam, lai saņemtu samaksu, pašam jāraksta projekts kādam fondam un jāpierāda sava darba lietderība. Lai darbus paveiktu termiņā, tie jāsāk vēl pirms konkursa rezultātu paziņošanas. Gadījumā ja finansējums konkursā tiks piešķirts, par darbu varēs saņemt arī samaksu, bet tikai tādu, kas nedod nekādu sociālo nodrošinājumu strādājošiem.
Ceļu būvnieks to labākā gadījumā nosauktu par šizofrēniju, bet māksliniekam tā ir ierasta ikdienas prakse.
UZZIŅA
Biedrībā “Latvijas Radošo savienību padome” pārstāvētas desmit radošās savienības: Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Dizaineru savienība, Latvijas Dramaturgu ģilde, Latvijas Kinematogrāfistu savienība, Latvijas Komponistu savienība, Latvijas Mākslinieku savienība, Latvijas Teātra darbinieku savienība, Latvijas Zinātnieku savienība, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Fotogrāfu savienība.
Savienības apvieno kopskaitā vairāk nekā 3000 individuālo biedru.
LRSP dibināta un darbojas ar pārliecību, ka latviešu valodas, kultūras, tradīciju, nacionālās identitātes un profesionālās mākslas saglabāšana un attīstīšana ir nozīmīgs un izšķirošs Latvijas valsts ilgtspējīgas pastāvēšanas pamats.
SKAITĻI UN FAKTI
Programmas pirmo mēnešu laikā:
notikušas 107 konsultācijas;
atbalstu saņēmušas 32 radošās personas;
trīs gadījumos atteikta radošās personas statusa piešķiršana;
divos gadījumos pēc papildu informācijas iesniegšanas sākotnēji atteiktais statuss ticis piešķirts.
