Kā izmantot inhalācijas, lai palīdzētu degunam 0
Ķiploka spēku ir izmēģinājuši gandrīz visi. Katrā ģimenē ir arī citas pārbaudītas iesnu ārstēšanas metodes, receptes un līdzekļi.
Karstu tvaiku inhalācijām ērti lietojami aptiekās nopērkamie inhalatori, taču sliktāks nav arī ar dvielīti pārklāts ūdens katliņš. Pirmā iespēja ir ērtāka, taču otrā – lētāka un pieejamāka. Lai būtu iedarbība, inhalācijas jāveic 3–4 reizes dienā.
Viss ir gaužām vienkārši. Inhalācijām paredzētajā traukā ielej tikko uzvārītu ūdeni, uzliek vāku un 10 minūtes elpo, cenšoties neapdedzināt degunu. Ja deguns nav aizlikts, var elpot arī caur muti.
Inhalācijām piemērots trauks ir tējkanna vai trauks, kam vāka vietā var uzlikt piltuvi ar šauro galu uz augšu.
Lai būtu labāka iedarbība, ūdenim pievieno pāris pilienu priedes vai eikalipta ēteriskās eļļas, egļu vai priežu skujas vai priežu pumpurus. Dažkārt piemērots ir viegls kumelīšu vai citu ārstniecības augu novārījums.
Inhalācijām ierastāka ir bļoda, virs kuras tur galvu, pārklājot ar dvieli un radot pirts efektu. Tomēr jāuzmanās, lai ūdens tvaiki nav pārāk karsti un neapdedzina seju.
Ja ir ēteriskās eļļas nepanesība, derēs ūdens, kurā vārīti kartupeļi, – to ielej metāla bļodā un tvaikus ieelpo.
Pret baktērijām iesnu gadījumā palīdz bišu produkti, piemēram, eļļā izšķīdināts propoliss. Lai šo līdzekli pagatavotu, metāla traukā uzsilda (bet neuzkarsē!) 50 mililitrus olīveļļas, tajā iedrupina 5 gramus tīra propolisa, ko, ar koka nūjiņu maisot, izšķīdina un atdzesē. Vates tamponu pamērcē šķidrumā, uzmanīgi ieliek degunā un patur 20–25 minūtes. Procedūru atkārto trīsreiz dienā, bet jāraugās, lai tampons degunā nav pārāk dziļi, taču turas stingri un ir viegli izņemams.
