Palīdzēt Latvijai augt 0
Dzidra Smiltēna, žurnāls “Baltijas koks”
Kad martā izziņoja Covid-19 pandēmiju un viens pēc otra tika aizslēgti ēdināšanas uzņēmumi, pēc tam, apsīkstot tūristu plūsmai, arī viesnīcas, zināms satraukums pārņēma arī meža nozari. Īpaši jau kokrūpniecību, jo, aizverot robežas, varēja pazust eksporta tirgi. Uzņēmējiem tobrīd par to bija lielas bažas. Par laimi, šoreiz pasauli pārņēmusī krīze mūsu nozari ietekmējusi nedaudz. Tomēr bija uzņēmumi, kuriem nācās samazināt ražošanas jaudas un domāt, kā izdzīvot šajā ekonomikai sarežģītajā laikā. Pirms pieciem gadiem uzņēmējdarbības atbalstam Latvijā tika radīta valsts Attīstības finanšu institūcija Altum, kas ar finanšu instrumentiem nodrošina finansējumu jomās, kuras valsts ir izvirzījusi kā svarīgas un atbalstāmas un kurās pietiekamā apjomā nav pieejams kredītiestāžu finansējums.
Tieši Altum tika paredzēts arī uzdevums atbalstīt uzņēmumus, kas cietuši šīs krīzes laikā. Vai mūsu uzņēmējiem nācies izmantot šo atbalsta iespēju? Kāda pašlaik izskatās Latvijas ekonomikas kopaina? Par to žurnālā Baltijas Koks runājam ar Altum valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu.
– Ejot uz šo sarunu, prātā ienāca pirms pāris gadiem piedzīvotā vētra un negaiss. Bija skaists un saulains vasaras laiks, tad vienā mirklī samelnēja, sākās spēcīgs lietus, negaiss un līdzi tam vētra, kas lauza simtgadīgus kokus, izraujot tos no zemes ar visām saknēm. Kad vētra norima, postaža bija satriecoša.
Arī Covid-19 pandēmija atnāca negaidīti, pēkšņi radikāli mainot dzīvi visiem cilvēkiem pasaulē. Vai tagad, kad tā ir pierimusi, runājot par ekonomiku, mūs ir skārušas kādas būtiskas pārmaiņas šajā jomā?
– Protams, Latvijas tautsaimniecībā šis ir lūzuma punkts. Ekperti ir teikuši un Latvijas Banka aprēķinājusi, ka Covid-19 ietekmē IKP kritums bijis 2% katru mēnesi. Tagad ir jāgaida, kā tas attīstīsies tālāk. Daudzi piesauc rudeni, kad varētu būt otrais krīzes vilnis. Ne tikai Covid-19 izplatības dēļ veselības jomā un sabiedrībā, bet tieši ekonomikā. Šobrīd vairākas jomas salīdzinoši veiksmīgi tikušas cauri pirmajiem satricinājuma mēnešiem. Iespējams, tas noticis, vēl balstoties uz rezervēm vai noslēgtajiem un nepārtrauktajiem piegādes līgumiem. Taču nav īstas skaidrības par turpmāko laiku.
Kāpēc es minēju šo lūzuma punktu? Jebkurā scenārijā ļoti svarīgi ir tas, ko mēs darām tālāk un kā attīstās tautsaimniecība. Latvijai kā atvērtai ekonomikai būs grūti ietekmēt to, kas notiek pasaulē, bet ir jāskatās, ko mēs varam izdarīt paši. Ir jāspēj paraudzīties uz notiekošo tādā kā helikoptera lidojumā pāri konkrētām lietām un programmām, tieši domājot par ekonomiku. Šajos mēnešos esmu piedalījies dažādās darba grupās un tiešām redzu pozitīvas pārmaiņas, ka ļoti strauji tiek virzīti tautsaimniecībai būtiski jautājumi.
Agrāk daudzu šo lēmumu pieņemšana prasītu pusgadu, gadu un vairāk, šobrīd tas notiek paātrināti, turklāt ļoti lietišķi un profesionāli. Ātros tempos tika radīti ekonomikai būtiski instrumenti: Covid-19 garantijas, Covid-19 apgrozāmo līdzekļu aizdevumi. Klasiski apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ir ar termiņu līdz vienam gadam, mēs radījām ar termiņu līdz trim gadiem ar iespēju to vēl pagarināt.
Pirmais gads plānots kā labvēlības periods, kad pamatsumma nav jāatmaksā, aizdevumiem ir samazināta likme un nodrošinājuma prasības. Domājam arī par tiem, kuriem ir grūti pildīt jau uzņemtās saistības. Tiek attīstītas arī citas iniciatīvas. Finiša taisnē ir saskaņojums ar Eiropas Komisiju par lielo uzņēmumu kapitāla fondu, kur mēs varēsim uzņēmumus atbalstīt ne tikai ar garantijām, bet ieguldīt firmas kapitālā. Mums ir laba sadarbība ar pensiju fondiem, kas būs vieni no investoriem šajā fondā.
Ļoti nozīmīgs ekonomikas attīstībai būs arī Eiropas Komisijas saskaņojums garantijām tieši lielajiem uzņēmumiem – aizdevumiem līdz 15 miljoniem ar atmaksas termiņu līdz 15 gadiem. Varu teikt, ka atbildīgo iestāžu rīcība šajā laikā bijusi adekvāta un ātra. Svarīgi arī, ka lēmumi tiek virzīti tajās jomās, kas visvairāk uzņēmējiem nepieciešamas: apgrozāmie līdzekļi, garantijas kredīta brīvdienām. Tie ir svarīgi instrumenti, lai mēs pēc kāda laika perioda izietu no krīzes stiprāki, kaut varbūt šodien tas skan pat neticami.
– Vai Latvijas uzņēmēji uzticas Altum un meklē sadarbības iespējas? Un vai Altum ir gatavs sniegt šo nepieciešamo atbalstu mūsu uzņēmējdarbībai?
-Kopš krīzes sākuma Altum veicinājusi jau vairāk nekā 306 miljonu eiro ieplūšanu ekonomikā, tas trīs mēnešu periodā ir ļoti nozīmīgs atbalsta apjoms. Apgrozāmo līdzekļu programmā esam piešķīruši 75 miljonus eiro, kur esam pieņēmuši ap 730 lēmumus. No tiem apstiprināti aptuveni 55%, taču 45% ir atteikts.
Kopumā lielākais pieprasījums ir no pakalpojumu jomas, kur iesniegta teju trešdaļa no visiem pieteikumiem, otra populārākā ir apstrādes rūpniecības nozare, seko tirdzniecība, arī lauksaimniecības nozare, kopā ar mežizstrādi un kokrūpniecību, kur esam saņēmuši nedaudz zem 40 pieteikumiem. Mums ļoti daudzas programmas ir paredzētas tieši lauksaimniekiem: apgrozāmie līdzekļi, zemes fonds, zemes iegādes programma un citas.
Lai saņemtu Covid-19 krīzes atbalstus, ir noteikti konkrēti atbilstības kritēriji. Diemžēl tieši šo kritēriju dēļ nācās daudziem atbalstu atteikt. Piemēram, mēs skatāmies, vai uzņēmumam, salīdzinot ar iepriekšējā gada noteikto periodu, ir būtisks apgrozījuma kritums, vai ir klientu skaita samazinājums.
Mēs bieži saņemam pārmetumu, kāpēc nevaram izsniegt atbalstu grūtībās nonākušam uzņēmumam. Varam saprast klientu un viņa vajadzības, taču tas ir Eiropas regulējums, ko nedrīkst pārkāpt. Kamēr likumā nav attiecīgas izmaiņas, Altum to nevar darīt. Tas būtu pretlikumīgi.
Man ir prieks, ka programma ir ieskrējusies pilnīgi katrā nozarē, ne tikai pakalpojumu jomā. Protams, Covid-19 ietekmē ļoti tika skarts viesmīlības bizness. Taču liela daļa ir arī apstrādes rūpniecība, tirdzniecība, būvniecība, mežizstrāde, kokrūpniecība. Piemēram, kokapstrādātājs SIA Vēvers, kurš ir mūsu klients arī citās programmās, izmantojis Covid-19 apgrozāmo līdzekļu aizņēmumu. Covid-19 laikā uzņēmums Erte grupa, kas 80% produkcijas eksportē, ir piesaistījis investīcijas no Altum, gandrīz nepilnu pusmiljonu jaunai ražošanas līnijai.
Jauno līniju atklāja maijā tieši Covid-19 laikā. Mēs to finansējām no energoefektivitātes programmas. Valsts budžets, lai piesaistītu finanses energoefektivitātes uzlabošanas programmai, netika apgrūtināts. Paši bijām pietiekami nobrieduši, lai emitētu obligācijas. Piesaistījām obligāciju finansējumu un spējām šīs finanses aizdot šādiem labiem projektiem. Piemēram, Erte grupa samazināja enerģijas izmaksas uz ražošanas vienību līdz 35%, tagad viņiem ir mazāks arī darbinieku skaits pie ražošanas līnijām, līdz šim bija 40, tagad ir 18 cilvēki, savukārt pārējie tiek nodarbināti citur uzņēmumā. Mēs redzam, ka aug arī ražošanas apjoms.
Vai arī cits mūsu liels klients uzņēmums Dižozols. Viņi saņēma 2,4 miljonu garantiju bankas aizdevumam, lai palielinātu apaļkoku pārdošanas apjomu vietējām zāģētavām un citiem apaļkoku patērētājiem. Viņi pērk cirsmas, ātri norēķinās ar piegādātājiem, tajā skaitā mazajiem meža īpašniekiem. Šādi labi piemēri ir visās jomās. Ar helikopteru naudu no gaisa nekaisām, taču mēs arī nesēžam kā suns uz siena kaudzes. Ja uzņēmēji piesakās un finanses ir sakārtotas, lēmumus pieņemam ātri. Par banku kredīta brīvdienu garantiju lēmumu pieņemam divās darba dienās no brīža, kopš banka atnes klienta dokumentus.
Aizdevumiem, kur nav iesaistīta banka, apgrozāmo līdzekļu aizdevumam dokumentus izskatām piecās darba dienās. Lēmums var būt arī nē, taču ir labi, ja klientam ir skaidrība, nevis ilga neziņa.
– Vai lielie korūpniecības eksportētāji arī ir prasījuši kādas garantijas un aizdevumus un tikuši atbalstīti?
– Arī šajā jomā mums ir daudz labu klientu un sadarbības partneru. Piemēram, AS Latvijas Finieris, kas ir viens no lielākajiem pieteikuma iesniedzējiem uz eksporta kredīta garantijām.Latvijas tautsaimniecībai šobrīd ļoti svarīgi ir eksporta apjoma pieaugumi. Tas ir viens no nozares flagmaņiem, un prieks, ka varam būt noderīgi tādiem lieliem uzņēmumiem. Līdz šim mūsu programmas vairāk bija mērķētas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Covid-19 laikā Eiropas Komisija ir ļāvusi Altum mandātu pastiprināt vairākās programmās, lai varam sniegt pakalpojumus arī lielajiem ražotājiem. Labi, ka tas arī tiek izmantots.
Mēs varam iet pa perimetru un redzēt, ka tie, kas ir ar sakārtotām finansēm, kuriem ir stratēģiska darbības vīzija, saņem atbalstu un tas palīdz viņiem attīstīties.
Piemēram, ēdināšanas uzņēmums Lido. Liels uzņēmums, izmantojis maksimumu, un mēs redzam, ka viņiem ir skaidra vīzija, ko darīt. Viņi saņēmuši gan Covid-19 apgrozāmo līdzekļu aizdevumu, gan arī Covid garantijas. Varam tikai vēlēt sekmes turpmākajā darbībā. Mums ir arī vairāki uzņēmumi, kas nāk no riska kapitāla nozares. Tie, kas ir labākie ar skaidrām nākotnes vīzijām, ar sakārtotām finansēm, ir saņēmuši Covid-19 aizdevumus.
– Mūsu valstī ir pietiekami daudz labu, sakārtotu uzņēmumu, kuros darbinieki saņem arī adekvātu atalgojumu. Meža nozarē lepojamies ar tādiem smagsvariem kā AS Latvijas Finieris un AS Latvijas valsts meži. Taču kopumā nākas secināt, ka minimālā alga Latvijā ir viena no viszemākajām Eiropas Savienībā. Ja tas tā nebūtu, varbūt tik daudzi nedotos laimi meklēt svešās zemēs?
– Te drīzāk laikam vajadzētu runāt nevis par minimālo algu, bet par vidējo algu valstī. Nesen tika demonstrēts Saukas kunga pētījums par ēnu ekonomiku Latvijā, un mēs nevaram ignorēt faktu, ka liela daļa cilvēku, aptuveni 20–25% ne tikai darba devēji, bet arī darba ņēmēji cenšas no valsts slēpt savus patiesos ienākumus.
Ja ir tik liels īpatsvars, un mēs zinām, ka ir noteiktas jomas, kur tas ir vēl lielāks, grūti runāt par minimālās algas apmēru. Mēs redzam, ka pēdējos gados, nerunājot par minimālo, bet vidējo algu, tā ir augusi: 2018. gadā bija aptuveni 743 eiro, pēdējos gados jau pāri par 1000 eiro. Mēs jūtam šīs tendences, jo finanšu sektors ir viens no labāk apmaksātajiem. Bet, ja skatāmies pret to, kā ceļas darba produktivitāte, tirgū to ne vienmēr jūt. Tā ir katra uzņēmuma izšķiršanās. Ja es runāju kā uzņēmējs, uzņēmuma vadītājs, jo mēs esam valsts uzņēmums, tad varu teikt, ka šis jautājums nav viennozīmīgs.
Mēs 2015. gadu beidzām ar peļņu, toreiz priecājāmies, ka nopelnījām 2 miljonus. Tas bija mūsu darbības pirmais gads. Nākamajos gados augām – vispirms 4 miljoni, tad 6 miljoni. Iepriekšējo gadu pabeidzām ar vairāk kā 8 miljoni peļņu. . Kā mēs to ieguvām? Audzējām apjomus, radījām jaunus, progresīvus instrumentus, piemēram, to pašu zemes fondu. Ja kādreiz pārmet, ka dažviet uzņēmumiem ir pārāk lielas subsīdījas vai atbalsts, tad pie mums tā nav. Cilvēki, kas nodarbojas ar mežkopību un mežizstrādi, kokapstrādi, lauksaimnieki ir viena no disciplinētākajām klientu grupām. Puse no mūsu portfeļa ir finansējums ar lauksaimniecību saistītiem projektiem.
Mēs pirms pieciem gadiem sākām ar Altum portfeli – 350 miljoni, piecu gadu laikā tikām līdz 650 miljoniem ar peļņu 8 miljoni. Varētu likties, ka arī štatam bija jāpalielinās,bet tā nenotika. No 240 darbiniekiem šajā laikā samazinājāmies uz 200, turklāt algu apmēram ievērojami nepieaugot. Piemēram, iepriekšējā gadā pret šogadu personāla izmaksas ir samazinājušās par 21%. Šur tur pielikām, bet noteikti ne jau visiem pēc kārtas. Pieliekam tur, kur precīzi pētījumi parāda pieaugumu, neskatoties uz to, kas notiek kopumā nozarē.
Katram uzņēmumam pašam ir jāizšķiras par apjomu, cik daudz audzēt algas atbilstoši produktivitātei. Tikai tad var runāt par algu paaugstināšanu, arī minimālajai algai.
Varu saprast cilvēkus, kas saņem zemu atalgojumu, bet tad ir jāskatās uz kopējo tautsaimniecību pret produktivitātes līmeni. Iepriekšējos gados vidējais algas līmenis netika līdzi produktivitātei.
– Finanšu atbalsta institūcija Altum darbojas jau piecus gadus. Kā jau sarunā noskaidrojām, uzņēmēji labprāt izmanto jūsu atbalsta iespējas, un tas noteikti palīdz kopumā Latvijas tautsaimniecībai attīstīties. Taču vai šajos gados Altum piedzīvojis tikai veiksmi un panākumus? Vai nācies sadarbībā pieredzēt arī vilšanos un zaudējumus?
– Neesam ne gaišreģi, nedz arī ģēniji finansēs. Katra situācija uzņēmumos ir atšķirīga. Pie mums atnāk uzņēmējs, kuram ir vajadzīga kāda noteikta palīdzība. Situāciju izvērtējam, skatāmies finanšu rādītājus, analizējam viņu darbību. Protams, ka ļoti bieži ir tā, ka cilvēki atnāk ar daudz optimistiskākiem plāniem, nekā pēc tam uzrāda rezultāti. Taču mūsu cilvēki ir ar milzīgu pieredzi. Altum veidojies no trim uzņēmumiem, kas bija ļoti cieši saistīti ar finansēm. Speciālisti pārnāca strādāt uz Altum. Ļoti daudzi pēdējos gados ir pievienojušies no privātā sektora. Jauni cilvēki ar zināšanām, labu izglītību un ar jau iegūtu pieredzi.
Protams, viņiem ir viedoklis par konkrētiem projektiem. Bieži klientiem cenšamies norādīt uz dažādiem riskiem, kas var parādīties. Jautājam: vai esat ierēķinājuši nejaušības, kas var piemeklēt. Jautājumi ir godīgi un precīzi. Ja pieņemam lēmumu sniegt finansējumu, tajā brīdī mēs par katru no gadījumiem esam pārliecināti, ka viņi finansējumu spēs atmaksāt. Jo mūsu vairāk nekā 20 programmas ar retu izņēmumu nav granti.
Granti – tas ir pavisam cits stāsts. Lielākā daļa no mūsu finanšu instrumentiem, cilvēcīgā valodā runājot, ir nauda, kas būs jāatdod. Ja piešķiram finansējumu, esam pārliecināti, ka projekts izdosies. Taču neviena pasaules banka nekad nespēs garantēt, neviena brokeru kompānija nevar simtsprocentīgi apgalvot, ka biznesa projekts būs veiksmīgs. Ja mēs paskatāmies 100 gadījumus, iespējams, kādi 7% saskarsies ar situāciju,ka ir grūtības maksāt vai vēl sliktāk-projekts ir saskāries ar nepārvaramām grūtībām un ir pavisam apstājies. Katrai no mūsu programmām ir biznesa plāns.
Būtu no mūsu puses vieglprātīgi, ja mēs rēķinātu, ka visi 100 no 100 projektiem sekmīgi tiks īstenoti. Tā nekad nenotiek, taču esam pietiekami piesardzīgi, riskus rūpīgi pārvaldam un riskam ir savs segums. Protams, ir arī negodprātīgi gadījumi, kad uzņēmums atbalstu mēģina izmantot neparedzētiem mērķiem vai neparedzētā veidā.To pamanām un sekas ir ļoti bargas. Altum ir viena no institūcijām, kas strādā ar publisko naudu, tā ir ļoti liela atbildība un mēs pēc labākās sirdsapziņas strādājam, lai šo naudu novirzītu tur, kur Latvijas tautsaimniecībai tas nepieciešams visvairāk.. Mūsu misija ir palīdzēt Latvijai augt!
– Ik pa laikam valdības gaiteņos uzvirmo ideja, ka visus valsts uzņēmumus un kapitālsabiedrības vajadzētu pastumt zem vienas pārvaldības cepures, atņemot pārraudzības pienākumus ministrijām. Tagad atkal šī doma ir aktualizēta. Arī Altum pārraudzība ir uzticēta ministrijai. Vai uzskatāt, ka šādas pārmaiņas ir nepieciešamas un dos lielāku labumu valstij kopumā?
– Tā ir iespējama nākotnes situācija, kura šobrīd tiek debatēta.Tā ir politiska izšķiršanās. Altum, būdams valsts uzņēmums, respektēs jebkuru no šīm izvēlēm.
Šobrīd mēs esam ļoti apmierināti, ka mums kapitāldaļas pārrauga trīs ministrijas: 40% – Finanšu ministrija, 30% – Zemkopības ministrija un 30% – Ekonomikas ministrija. Mums ir ļoti laba sadarbība ar kapitāldaļu turētājiem. Padome sanāk bieži, debates savstarpēji ir dziļas un notiek pēc būtības. Padomi pārstāv valsts sekretāri, kas ir savu nozaru profesionāļi. Tad, kad mūsu jautājumi tiek skatīti ministru kabinetā, tie ir izdiskutēti un lielas debates neraisa. Mani apmierina pašreizējais modelis, bet varu pateikt: ja kādas izmaiņas skars Altum, mēs tās respektēsim.
Pēdējos gados ekspertu vidū ik pa brīdim ticis runāts, ka valsts uzņēmumu akcijas varētu kotēt biržā. Tas var skanēt nepopulāri, bet ir virkne valsts uzņēmumu, kurus varētu nodot privātajam sektoram, kaut vai daļēji piesaistot investoru, tas uzņēmumiem nāktu par labu. Piemēram, pirms pāris gadiem šāds ļoti veiksmīgs process notika Igaunijā ar Tallinas ostu, kur ļoti liels skaits igauņu kļuva par akcionāriem.
Taču ir virkne uzņēmumu, kuriem jau dibināšanas brīdī statūtos ierakstīts, ka tie nav privatizējami un ka tiem jāpaliek pilnīgā valsts pārraudzībā. Viens no šādiem uzņēmumiem ir AS Latvijas valsts meži, jo tā nonākšana privātā investora rokās sagrautu vienu no Latvijas ekonomikas stiprākajiem balstiem – kokrūpniecību.
Latvijā jau ir trīs uzņēmumi, kas emitē obligācijas: Latvenergo, airBaltic un Altum. Mums ir arī izcilības balva no biržas, Baltijas līmenī esam atzīti par labākajiem. Par 2019. gadu šo balvu no Latvijas saņēma tikai divi uzņēmumi: Madara Cosmetics un Altum. Mēs esam aktīvi kapitāla tirgus dalībnieki un redzam, ka kapitāla tirgus attīstās.
– Es vienmēr ar apbrīnu esmu lūkojusies uz cilvēkiem, kas brīvi pārvietojas skaitļu pasaulē, bez kuras nav iedomājama finanšu joma. Saskatot tajā interesantu, aizraujošu nodarbi un idejas dažādām iespējām. Vai šie cilvēki jau piedzimst ar šo skaitļos balstīto prātu un no puikas gadiem sapņo kļūt par baņķieriem un finansistiem?
– Neviens jau nepiedzimst par finansistu, skolotāju vai ārstu. Daudzas lietas mazā cilvēka prātā un dvēselē ieliek ģimene. Man ir paveicies, jo esmu audzis ģimenē, kur bijusi iespēja gan smelties zināšanas, gan arī emocionālu gudrību. Tēvam ir ļoti daudz no eksaktā, mācoties arī es visu laiku biju eksaktajā novirzienā. Daudzas lietas, ko esmu ieguvis – loģiskā domāšana, racionālā dzīves uztvere – ir tas, kas ielikts ģimenē.
Tur es redzu lielu tēva nopelnu, ka viņš ir virzījis mūs ar brāļiem mācīties matemātiku. Nav svarīgi, vai es tagad atceros formulu par x vai y, kopš vidusskolas gandrīz 20 gadi ir pagājuši. Ir bijusi kritiskā masa, kur jūti, ka eksaktam cilvēkam finansēs ir daudz vieglāk. Pasaulē vairs nav manas mātes, kas man devusi humanitārā virzienā. Viņa bija daudz lasījusi un iedeva man šo emocionālo dzīves uztveri, kas palīdz skaitļus pārvērst vārdos. Lielu pienesumu sniegusi arī mana skola, jo esmu beidzis Cēsu Valsts ģimnāziju. Ļoti labu skolu. Pēc tam jau ieguvu maģistra grādu finansēs Banku augstskolā. Tad biznesa vadību MBA, mazliet pastudēju arī jurispudenci.
Kaut dzīve aizvedusi uz Rīgu, caur un cauri tomēr esmu cēsnieks. Arī tagad, kad aizslēdzu kabineta durvis, man ļoti patīk izbraukt no Rīgas. Es tā pa īstam sevi nekad neesmu sajutis kā rīdzinieku. Šobrīd māja ir Pierīgā, Carnikavas novadā, tur ar ģimeni labi jūtamies, bet brīdi pa brīdim gribas atgriezties tuvāk Cēsīm. Tagad Cēsu pusē esmu iegādājies zemi un ar laiku ceru, ka tur varētu būt mana vasaras māja. Gribas nostāties un pastāvēt uz zemes.
Es joprojām mācos dzīvi. No darāmā darba, cilvēkiem sev apkārt, ģimenes, kur ir lieliska sieva un divas meitas, no dabas. Nekad necenšos būt gudrāks par speciālistiem, kas strādā mūsu finanšu departamentā. Man nepietiek ar manu grādu, man ir jāpraktizē katru dienu. Ekseļšūnas ir jāaizpilda regulāri, nevis jāzina, kā darīt, bet jāsaprot, ko darīt ar šo informāciju. Man jāprot to analizēt, to pasniegt akcionāriem, sabiedrībai. Uzņēmuma vadībai vienmēr jāprot skatīties uz lietām plašāk. Es ļoti lepojos, ka esam ieguvuši šo biržas izcilības balvu, ka esam audzējuši peļņu, ka mums ir augstākais kredītreitings. Ir sasniegumi, ko mēs piecos gados esam izdarījuši.
Mums ir jāgūst peļņa, bet visu laiku ir jāatceras, ka primāri Altum ticis izveidots, lai darītu labus darbus Latvijā, lai palīdzētu tautsaimniecībai, lai palīdzētu uzņēmumiem Tur šī bilde ir jāveido plašāk. Mērķiem jābūt ambicioziem, un tie ir jāsasniedz.
Sadarbībā ar žurnālu “Baltijas koks”
