Palīdzēs iepirkumos un veicinās eksportu 0
Paralēli īstermiņa pasākumiem vietējo ražotāju atbalstam steidzami jāsāk finanšu attīstības institūcijas darbība, uzskata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas (Tautsaimniecības) komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš, komentējot likumdevēja soļus Krievijas embargo radīto seku novēršanai.
Iepirkumi un kredītbrīvdienas
Lai kompensētu Krievijas sankciju radītos zaudējumus un atbalstītu vietējos ražotājus, jāīsteno vairāki pasākumi – pirmais un galvenais darbs ir iekšējā patēriņa veicināšana, uzskata Tautsaimniecības komisijas vadītājs. Diskusijās ar Latvijas Pašvaldību savienību un mācību iestādēm viņam nācies secināt, ka iepirkumu veicēji izvairās izmantot izdevīgākā iepirkuma ceļu un baidās norādīt, kādiem kritērijiem jāatbilst iepirkumam, lai finālā nopirktu vietējo produkciju.
Iespējams, pie vainas ir tas, ka krīzes laikā Valsts kontrole īpaši vētījusi, lai valdītu zemākās cenas princips, kas iepirkumu procedūru organizētājiem ir vienkāršāk izdarāms, jo nenākas vērtēt, vai pretendents maksā nodokļus, no kurienes prece tiek ievesta, vai tā ir svaiga. Tāda iespēja līdz šim pastāvēja, bet iepirkumu veicēji to izmantojuši maz – tikai dažas skolas un pašvaldību iestādes.
“Jābūt izpratnei no pašvaldībām, iesaistoties vietējo lauksaimnieku atbalstam,” tā Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā deleģēs valdību izdot noteikumus, lai veicinātu vietējās pārtikas noietu. Paralēli tam šobrīd top instrukcija tiešās valsts pārvaldes iestādēm, kas uzliks par pienākumu iepirkt vietējos ražojumus.
Vēl viens īstermiņa risinājums – jau šobrīd tiek gatavoti noteikumi par kredītgarantijām, kas paredzēs piešķirt kredītbrīvdienas līdz vienam gadam, un tādējādi valsts palīdzēs grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem. Savukārt eksporta veicināšanas aktivitātēm paredzēts palielināt atbalsta intensitāti līdz 70%. Tas nozīmē, ka nozaru pārstāvji varēs braukt un piedalīties izstādēs, forumos, semināros un transporta izmaksas un eksponāti tiks iekļauti attiecināmajās izmaksās. Eiropas lietu komisijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica zina teikt, ka finansējums vairāku starptautisku izstāžu apmeklējumam – Berlīnē, Parīzē – jau piešķirts un tas palīdzēs lauksaimniekiem atrast jaunus noieta tirgus.
Jāatgādina, ka piena nozarē ciltsdarba pasākumiem jau piešķirti seši miljoni eiro. Šī summa gan ir mazāka par sākotnēji prasītajiem 13,9 miljoniem eiro. J. Ozoliņš domā, ka jābūt pietiekami skaidriem noteikumiem un šis finansējums jāizlieto mērķtiecīgi. “Ja redzēsim uzlabojumus, tad būs pamats tālākām diskusijām,” skaidro komisijas vadītājs. Viņš uzskata, ka sarunās ar EK jāpauž gana stingra nostāja, jo “mēs bijām vienoti sankcijās un tagad mēs gribam būt vienoti atbalstā”. Sankciju gadījumā drošības jautājumi prevalēja pār tautsaimniecības jautājumiem, un tam jābūt vienā blokā, it sevišķi, ja runājam par nākamajiem soļiem sankciju pastiprināšanas jautājumā.
Pie ilgtermiņa risinājumiem eksportā ļoti svarīga ir Latvijas attīstības finanšu institūcijas “Altum” pilnvērtīgas darbības sākšana, atzīst Tautsaimniecības komisijas vadītājs. Proti, esošajā situācijā, kad kaimiņos tirgi kļuvuši riskantāki, kredītiestādes un bankas kļuvušas piesardzīgākas, kreditēšanas vēlme ir mazāka. Sākot darbu “Altum” programmām, tautsaimniecībai būs pieejami ap 700 miljonu eiro, un tas var būt nopietns atbalsts uzņēmējiem. J. Ozoliņš uzskata, ka pašreizējie soļi ir mazu ugunsgrēku dzēšana atsevišķos sektoros. Pēc “Altum” darbības sākšanas atbalstu varēs saņemt biznesa sākšanai, konkurētspējas uzlabošanai, inovācijām, tehnoloģiju attīstībai, reģionālajai politikai. Līdz gada beigām “Altum” atbalsta programmām būtu jāsāk strādāt, lai gan šādā krīzes situācijā tās vajadzīgas jau tūlīt, atzīst J. Ozoliņš.
Viņš ir gandarīts, ka Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kurai jau pavēries Ķīnas tirgus. Tiesa, ražotājiem jārēķinās ar ražošanas apjomu kāpinājumu, jo Ķīnas tirgus nepieciešami lieli apjomi. Lai sekmētu ārējo tirdzniecību, aktīvāk būtu jāstrādā arī vēstniecībām un ekonomiskajiem atašejiem. Viņam piekrīt Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja, sakot, ka Ekonomikas ministrijas padotības iestādēm ir uzdevums maksimāli fokusēties uz eksporta veicināšanu un jauniem noieta tirgiem.
Sola palīdzību
“Kopējā valsts līmenī ekonomikai šobrīd nav būtisku draudu. Tiem zemniekiem, kam tas nepieciešams, palīdzība tiks sniegta,” sola Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja.
Eiropas lietu komisijas sēdē trešdien detalizēti izvērtēts sankciju ietekmes apjoms un kāda var būt praktiska palīdzība sankciju skartajiem ražotājiem. Latvija rosina ES ieviest vairākus Krievijas sankciju radīto zaudējumu kompensēšanas mehānismus, kā arī noteikt īpašu pieeju un atbalsta mehānismus Baltijas valstīm.
Krīzes mazināšanas mehānismu finansēšanai jāparedz nauda, tostarp ārpus Kopējās lauksaimniecības politikas līdzekļiem. Latvija rosina veikt arī pasākumus tirgus pārprodukcijas mazināšanai, piemēram, palielināt intervences cenas un uz noteiktu laiku atkārtoti piešķirt eksporta kompensācijas produktiem, kas pakļauti sankcijām. ES līmenī ir jānosaka īpaša pieeja un atbalsta mehānismi Baltijas valstīm, jo tieši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražotājus vistiešāk ietekmē Krievijas noteiktās atbildes sankcijas, uzsvērts Eiropas lietu komisijas apstiprinātajā pozīcijā. Vienlaikus Latvija uzskata, ka ir jāparedz papildu finansējums krīzes mazināšanas mehānismu finansēšanai, jo patlaban paredzētais finansējums 400 miljoni eiro nebūs pietiekams.
Tāpat Latvija rosina virkni pasākumu ar mērķi mazināt tirgus pārprodukciju, tostarp atvērt privātās uzglabāšanas atbalstu arī sieriem un paredzēt ilgākus uzglabāšanas laika periodus. Zanda Kalniņa-Lukaševica arī uzskata, ka jāpalielina apjomi skolas piena un augļu programmā.
Lai palīdzētu risināt finanšu plūsmas jautājumus, plānots lūgt EK rast iespēju ātrāk izmaksāt tiešmaksājumus zemniekiem. Šobrīd Krievijas vērsto sankciju ietekme ir 33 miljonu eiro apjomā un kopumā uz Krieviju eksporta apjomi ir ap 25% no pārtikas eksporta, kurā gan trīs ceturtdaļas ir sankcijām nepakļautie dzērieni.
