Katram savi materiāli 0
Klimats Latvijā dažādās vietās stipri atšķiras. Dažviet augi labi pārziemo nepiesegti, savukārt citur stipri cieš salā. Arī materiālus segšanai der izvēlēties atbilstīgi tam, kas apkārtnē dabūjams. Labas ir gan priežu, gan egļu skujas, gan vairākkārtīgs agrotīkls, gan lapas un niedres. Priežu skujas saspraužot apkārt augam, var pat veidot dekoratīvas kompozīcijas dobē, tukšajā puķu traukā.
Augu sakņu daļas piesegšanai Velta par labāko materiālu uzskata sausu mizu mulču. Rozēm noder arī speciālā kūdra ieziemošanai, taču mizu mulča ir gaisīgāka, to neaizpūš vējš, turklāt lētāka, tāpēc saimniecei patīk labāk.
Veltas skatījumā, labs un lēts materiāls ir bērzu lapas. Tās nesablīvējas, ir augiem tīkamas. Lai vējš neaizpūš, uzliek kādu skuju. Arī akmeņdārza cimperlīgajiem augiem viņa uzbērusi bērza lapas un gatavojas klāt agrotīklu, lai neaizpūš. Taču, viņasprāt, labāk būtu rīkoties otrādi, lai pavasarī mazās lapas nevajadzētu izkasīt no akmeņu spraugām.
Der iegādāties mulčas un kūdras rezervi. Arī ziemā dārzniece ik pa laikam apseko dārzu un skatās, vai kaut kam nav jāuzber papildus, it sevišķi pavasarī, kad uznāk stiprs kailsals un sīpolpuķes jau izbāzušas asniņus. Lai atcerētos konkrēto vietu, piemēram, liliju dobē pēc lakstu novākšanas Velta iedur zemē mietiņu.
! Mulču augiem ber pēc tam, kad augs aplaistīts. Tā gan aizsargās no sala, gan saglabās mitrumu augsnē.
Laiks eksperimentiem
Var izmēģināt arī tādu augu pārziemināšanu, kurus parasti audzē kā viengadīgus. Pērn Veltai izdevās pagrabā saglabāt lielās skaistules verbēnas, un šovasar tās ziedēja sevišķi krāšņi. Tagad saimniece nolēmusi pagrabā ienest arī gauras. Taču viņa atgādina, ka tie ir tikai eksperimenti un rezultātu nevar garantēt.
