Likvidējot apaugumu ap dižkokiem, droši un bez ciršanas atļaujas var cirst krūmājus un kociņus, kuru stumbrus var apņemt ar plaukstu. Attēlā atbrīvotais Ēkāju ozols.
Likvidējot apaugumu ap dižkokiem, droši un bez ciršanas atļaujas var cirst krūmājus un kociņus, kuru stumbrus var apņemt ar plaukstu. Attēlā atbrīvotais Ēkāju ozols.
Foto: Andis Soms/DAP

Palīdzam dzīvot dižkokiem, attīrot no pameža 0

Rūpēties par lielo koku labsajūtu ir viens no labajiem darbiem, ko var veikt gan svētku, gan pārējā laikā. Ja ir vēlme kaut ko praktisku darīt dabas labā, var attīrīt kokus no nomācošā pameža.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Tikai jāzina, kā to pareizi darīt, lai nenodarītu pāri kokam vai neiekultos nepatikšanās.

Izvērtē situāciju

Pasaules dabas fonds un Dabas aizsardzības pārvalde mudina atbrīvot dižkokus no krūmiem. Tā uzlabojot vecā koka dzīves kvalitāti, gan padarot skaistāku ainavu un saglabājot dzīvotnes daudziem augiem un dzīvajām radībām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijā ir reģistrēti 10 196 valsts nozīmes dižkoki. Taču vērts palīdzēt dižkoka vecumu sasniegt arī tiem, kuri vienkārši ir lieli un skaisti, bet vēl bez vajadzīgā apkārtmēra. Piemēram, uzmanību pelna arī ozols, kam ir 2,5–3 m apkārtmērs, kaut par dižkoku to sauks tikai no 4 m resnuma.

Pirms ķerties pie cirvja, zāģa vai mačetes, Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas dabas aizsardzības daļas vadītāja Ilze Strauta iesaka noskaidrot, kam pieder zeme, uz kuras aug koks, un saņemt saimnieka atļauju. Savā teritorijā var darboties droši, jo apaugumu likumdošana neliedz likvidēt. Taču apaugumā var būt arī tik resni koki (no 20 cm diametrā), kuriem vajadzīgas ciršanas atļaujas. Droši var cirst krūmājus un kociņus, kuru stumbrus var apņemt ar plaukstu.

Atšķirīgu attieksmi prasa arī lauka un meža zemē augošie koki. Ilgi uz lauka lepnā vientulībā augušam kokam droši var nozāģēt visus traucētājus. Mežā vecais koks pamazām ir pieradis pie noēnojuma, tādēļ vienā gadā vēlams izretināt tikai apmēram trešdaļu, visvairāk vainagam traucējošo jauno koku. Nozāģētos krūmus vēlams sadedzināt, lai atvieglotu turpmāko kopšanu (ne dižkoka tuvumā).

Likvidē konkurentus

Dendroloģe Zaiga Graudiņa uzskata, ka nelieli krūmi kokam ļaunumu nenodarīs, taču noteikti vajadzētu izzāģēt tos kokus, kas aug ātri un būs liela auguma. Viens no lielākajiem kaitniekiem ir bērzs. Tas ir ātraudzīgs un ēdelīgs, lieliski spēj nomākt konkurentus. Turklāt, izaugot liels, ziemā ar saviem nokarenajiem zariem mēdz “nopērt” tuvumā esošos kokus, kuru zari salā ir trausli.

Bez žēlastības likvidējamas kļavas, egles, meln­alkšņi u. c. Novāc arī visus citus, kas ieauguši un noēno dižkoka (visbiežāk ozola) vainaga apakšējos zarus. Tie ēnā atmirst, lūst, radot iespēju attīstīties trupēm u. c. dzīvi samazinošiem faktoriem.

Var doties talkās

Viens no drošākajiem veidiem, kad darīt labu dabai, ir piedalīties dažādās dabas aizsardzības speciālistu rīkotajās talkās. Piemēram, atbrīvot kadiķu audzes no niedrēm u. c. Tas var kļūt par zaļi audzinošu pasākumu bērniem un darbošanos visai ģimenei kopā. Par šādiem pasākumiem var uzzināt arī interneta vietnē darudabai.lv (sadaļa DaruLabuDabai).

Reklāma
Reklāma

Atbalsts:

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.