Latvijas rekordists 800 m skrējienā palīdz tautiešiem ASV 2
Latvijas eksrekordists 800 metru skrējienā Einārs Tupurītis jau kopš studiju gadiem dzīvo un strādā ASV, izveidojis veiksmīgu karjeru un nāk talkā tautiešiem, kuri vēl tikai mēģina lauzt sev dzīves ceļu lielo iespēju zemē.
Uzticīgs bankai
Tupurītis 1992. gadā bija viens no pirmajiem Latvijas sportistiem, kuri pēc valsts neatkarības atgūšanas devās studēt uz ASV. Vičitas štata universitātē viņš ieguva bakalaura grādu biznesā, bet 800 metru skrējienā bija pasaules elitē. Eināra treneris Gints Bitītis atzīst – ne tik daudz talanta, cik darba spēju dēļ. Varēja kāpt vēl augstāk, tomēr jau 24 gadu vecumā atvadījās no skrejceļa un pilnā sparā pievērsās darba karjeras attīstībai. Izrādījās, ka viņš spēj darboties ar tikpat lieliem panākumiem kā sportā.
“Joprojām strādāju banku jomā, jau 16 gadus – “Trustco Bank”, kurā, pamazām ejot uz augšu, esmu sasniedzis viceprezidenta amatu. Bankā ar mani ir apmierināti, es tāpat, tādēļ nemeklēju neko citu. Ja ilgi esi vienā vietā, tad vieglāk strādāt gan ar klientiem, gan kolēģiem,” man stāsta Einārs.
Viņš darbojas arī nekustamo īpašumu biznesā – pērk un pārdod mājas, izīrē telpas: “Sāku pirms apmēram desmit gadiem, bet ar prātu, aprēķinu. Visi tolaik ķēra un grāba, bet es mēģināju, lai saskan cipari, tādēļ krīzes laiks mani neietekmēja. Jābūt pacietīgam un jāzina, uz ko ej.” Tupurītis uzskata, ka spēja abām kājām balstīties uz zemes viņam ir raksturā un savulaik palīdzējusi arī sportā: “Izvirzi mērķi un ķeries klāt par 110 procentiem, tad vienmēr to sasniegsi. Pa vidu var gadīties arī kritumi, taču jābūt uzņēmībai, un atkal var tikt uz priekšu.”
Kopīgi svētki
Aizbraukušam uz ASV, Eināram jau no sākuma bija svarīgs kontakts ar tautiešiem un pēcāk – arī palīdzība. Kādam ar sarunu un padomu, citam – arī praktiski. “Pats te ierados pirms 24 gadiem, nebija viegli iedzīvoties, mani uzņēma kāda ģimene, aiz labas sirds. Iepazīstināja ar kultūru, vietējiem ļaudīm, kopā svinējām svētkus. Tāpēc gribu citiem latviešiem palīdzēt, man tas sagādā prieku. Ja cilvēks prot to novērtēt, savu iespēju robežās vienmēr palīdzēšu,” teic Einārs.
Viņš pasniedzis roku daudziem latviešu sportistiem ASV. Bijušais slēpotājs Krists Eiduks dzīvo Eināra Tupurīša mājā. “Ļoti uzņēmīgs puisis, un zinu, ka dzīvē tālu tiks. Augstskolas ir ļoti dārgas, tāpēc mazliet vajag atbalstīt. Neprasu Kristam īres maksu, jo zinu, ka reiz viņš kādam citam palīdzēs. Gribu, lai cilvēki saprot, ka vari dot, bet ne vienmēr jāsaņem pretī,” uzsver Einārs Tupurītis. Bankā strādāt viņš latviešus neaicinot, bet labprāt palīdz ar padomu darba meklējumos un iesaka, kurā virzienā skatīties. Reizēm arī nācies vilties tautiešos, taču tas labo gribu nemazina, tikai vēl vairāk norūda.
Jautāju Eināram, vai tā viņš pauž mīlestību pret Latviju. “Droši vien, jo es vienmēr esmu bijis un būšu latvietis. Man te ASV ir ļoti daudz draugu tautiešu, piedalos latviešu kopienas pasākumos. Stundas braucienā no manām mājām ir ļoti liela latviešu kopiena, un tajā sabrauc no visiem štatiem, vasarās rīko nometnes, Ņūdžersijā ir sestdienas skola, kurā mācās latviski. Gan Ziemassvētkus, gan jauno gadu svinēju kopā ar latviešiem.” Viņš arī dzīvesvietu izvēlējies ASV austrumu krastā pie Kanādas robežas, jo turienes klimats līdzīgs Latvijai. Agrāk dzīvojis saulainajā Kalifornijā, tomēr pietrūcis sezonu maiņas. Austrumu krasts arī esot ērtāks no ceļošanas viedokļa, kas Eināram ļoti patīk.
Tupurītis katru vasaru viesojas Latvijā. Vai kādreiz varētu atgriezties dzimtenē uz palikšanu? “Šodien un rīt droši vien ne, bet pēc pieciem, desmit gadiem – iespējams. Viss atkarīgs no darba. Ja ir labs piedāvājums un grūti atteikt, tad daudz kas var mainīties. Pašlaik esmu iedzīvojies, neko nedomāju mainīt, bet, ja iespēja nokrīt no gaisa, tad noteikti to apsvērtu,” tā Einārs Tupurītis.
