Lai deguns neniezētu, palīdz nervu sistēmas treniņš 2
“Man nemitīgi tek deguns, it īpaši ēdot. Iesnu nav, ir tā, it kā ūdens tecētu. Esmu dzirdējusi, ka tas var būt arī no vecuma vai zālēm. Vai tā var būt? Ko ieteiktu darīt? Man ir 76 gadi, lietoju zāles pret asinsspiedienu un sirds zāles.” Anna Rankā
Atbild otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga: “Tāda kaite tiešām ir zināma, to sauc par reflektoro rinītu. Lai izprastu tās būtību, jāpastāsta nedaudz par deguna uzbūvi. Deguna galvenās funkcijas ir sasildīt, attīrīt un mitrināt ieelpoto gaisu. Deguna gļotāda nepārtraukti ražo sekrētu, kas pamatā sastāv no ūdens, bet tajā ir arī citas svarīgas vielas, piemēram, mucīns, lizocīms, imūnglobulīni. Šajā sekrētā ielīp dažādas daļiņas no ieelpotā gaisa – putekļi, mikrobi, vīrusi u. c. Tad kopā ar sekrētu tās tiek pārvietotas uz aizdeguni un rīkli, kur kopā ar siekalām tiek nemanāmi norītas. Šī sekrēta pārvietošana notiek ar sīkām bārkstiņām deguna gļotādas šūnu virspusē, kas nepārtraukti kustas virzienā no deguna gala uz aizdeguni. Visu šo procesu regulē veģetatīvā (mūsu gribai nepakļautā) nervu sistēma. Dažādu veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumu dēļ koordinācija starp sekrēta ražošanu un tā transportu vairs nenotiek pilnvērtīgi, piemēram, izejot no karstas telpas aukstā un otrādi, apsaldējot pēdas, arī ēdot. Biežāk deguna tecēšanu novēro cilvēkiem mūža otrajā pusē, to veicina arī medikamenti, kas regulē asinsspiedienu. Tomēr tas nenozīmē, ka jāatsakās no ārsta izrakstītajām zālēm. Vajag trenēt veģetatīvo nervu sistēmu. Šim mērķim noderēs kontrastdušas, kāju vannošana pamīšus aukstā un karstā ūdenī, pēdu rūdīšana, ejot pa dažādām virsmām – zāli, rupju granti, priežu čiekuriem u. c. Palīdz arī pirts procedūras un vieglas fiziskas nodarbības svaigā gaisā.”
