Osteopātija var palīdzēt, ja ir: 0
* psihomotorās attīstības un runas attīstības aizture;
* bijusi trauma dzemdībās;
* bērnu cerebrālā trieka;
* uzvedības traucējumi (hiperaktivitāte, kaprīzes, histērijas);
* logopēdiskas problēmas, grūtības mācībās;
* redzes traucējumi;
* tiki, neirozes;
* stājas problēmas (skolioze, kifoskolioze);
* alerģijas, bieža saaukstēšanās, hroniskas ausu, kakla un deguna veselības problēmas;
* enurēze (slapināšana gultā) un enkoprēze (kakāšana gultā);
* locītavu problēmas (nepareizi veidota gūžas locītava, iedzimti mežģījumi, plakanā pēda);
* bijusi trauma (kritiens, sasišanās).
Osteopāta konsultācija var noderēt, ja mazulis bieži raud, nespēj iemigt, pamostas bez iemesla, ir kolikas, atgrūž pienu, neveļas, nerāpo, guļ asimetriskā pozā, ir asimetriska plecu josla vai jebkādas citas novirzes no normas.
Mana pieredze
Rīdziniece Daina
Dēlam aptuveni piecu gadu vecumā bija palielināti adenoīdi (aizdegunes mandeles, kas apgrūtina elpošanu un nosedz dzirdes kanālus), līdz ar to radās valodas attīstības aizture, bērns bieži slimoja. Meklējām dažādus veidus, kā to risināt. Radinieki ieteica apmeklēt osteopātu. Iepriekš neko par osteopātiju nebiju dzirdējusi. Atradām labu speciālisti Jelgavā.
Aptuveni pēc piecām vizītēm bērnam kļuva vieglāk elpot, uzlabojās dzirde. Pati arī apmeklēju osteopātu un jutu, ka patiesi elpot ir vieglāk. Papildus apmeklējām citus speciālistus. Pēc laika gan tika veikta adenoīdu operācija (adenotomija).
Visu, ko varēja, osteopāte paveica ar rokām. Man šķita interesanti, ka ārste spēj iedarboties uz pacienta ķermeni, dažbrīd pat nepieskaroties. Turklāt bija sajūta, ka mēģina palīdzēt arī emocionāli – rast atbildes, norādīt problēmjautājumus. Mums skaidroja, ka jāievēro pareizs ēšanas režīms, uzturā jābūt vitamīniem, bērnam regulāri jāpārbauda dzelzs līmenis, D vitamīns. Ieteica sadarboties ar citiem speciālistiem.
Regulāri izmantot osteopātes palīdzību nebija iespējams. Tagad apmeklēju fizioterapeitu, jo tas ir finansiāli izdevīgāk. Fizioterapeits arī noņem muskuļu saspringumu, tikai citā veidā. Cenu atšķirība ir būtiska: par osteopāta apmeklējumu maksāju 60 eiro (bērnam 25 eiro), bet vizīte pie fizioterapeita maksā 10 eiro, bērnam – bez maksas. Tagad dēls mācās skolā, iet uz futbola treniņiem, un osteopāta apmeklējums pat īsti nav vajadzīgs. Katrā ziņā esam ļoti pateicīgi, jo efekts tobrīd bija jūtams.
Ķermenis pats sevi dziedē
Osteopātija nav jaunatklājums, tai ir vairāk nekā 100 gadu sena vēsture. Terapijas pamatlicējs ir ārsts Endrū Teilors Stils, kurš jau XIX gadsimta beigās saprata: lai būtu vesels, visām ķermeņa daļām jādarbojas savstarpējā harmonijā. Osteopātija ir medicīnas nozare, kuru saista ar anatomiju, fizioloģiju, histoloģiju jeb organisma audu, šūnu un orgānu uzbūvi, biomehāniku, neiroloģiju. Tās pamatā ir filozofija par ķermeņa struktūras (anatomiskās uzbūves) un funkcijas (fizioloģijas) vienotību, kā arī organisma spēju dziedēt pašam sevi.
