Katrs kritiens – traucēklis attīstībai 0
Pēc dzemdībām ir citi svarīgi dzīves pakāpieni. “Man ir svarīgi redzēt zīdaini visos galvenajos attīstības posmos: kad viņš sāk velties, rāpot, sēdēt un staigāt. Šajā laikā mazulis sāk sliet ķermeni vertikāli, un jāvēro, kā viņš pielāgojas gravitācijas spēkam, kāda veidojas gaita,” stāsta osteopāte. Viņa piebilst, ka līdzsvara traucējumus vēlāk nereti rada it kā nevainīgi kritieni, traumas, atsišanās pret cietu virsmu. Tāpēc svarīgi pieskatīt bērnu, jo jebkura neveikla kustība var atstāt sekas. It īpaši jāsargā pakausis un seja.
Visbiežāk var novērot, ka jaundzimušie ir raudulīgi, grūti nomierināmi, ir zarnu kolikas, zīšanas, rīšanas vai elpošanas problēmas, asimetriskas gulēšanas pozas, mierīgi guļ tikai mājās. Osteopāte atzīst, ka reizēm pietiek parādīt guļoša bērna fotogrāfiju un speciālists jau var noteikt, kas par vainu. Problēmas vēlams novērst pēc iespējas ātrāk. Ja neko nemaina, vēlāk tās mēdz samilzt.
Lai gan zīdainis nevar pateikt, kas viņam sāp, viņš to lieliski parāda. “Bērns nemelo. Protams, katram pacientam jāatrod individuāla pieeja. Pirmajā vizītē ievācu anamnēzi. Uzdodu jautājumus, kā noritējusi grūtniecība, kā māmiņa jutusies šajā periodā, kādas bijušas slimības, traumas, vai jutusi stresu, kā noritējušas dzemdības, kā jaundzimušais uzvedies pēc dzemdībām. Ja zīdainis ir mierīgs, viņu var noguldīt, bet reizēm viņš saraujas kūniņā, ir brīvs tikai mammas klēpī vai pie krūts. Kad bērns apzinās svešu cilvēku, viņš sāk vairāk bīties. Gada vecums ir robeža, kad bērns kļūst apzinātāks un komunicēt ir grūtāk. Jāatrod, ar ko piesaistīt uzmanību, radīt interesi,” stāsta ārste.
“Uz konsultācijām arī vēlāk nāk pacienti, kurus esmu ārstējusi pavisam mazus. Ja mamma ierodas pie manis ar savu otro bērniņu, jūtu pietiekami lielu uzticēšanos.”
Ārstē ar pieskārienu
Turot rokās zīdainīti, osteopāts ar viņa ķermeni strādā kā ar līdzsvara kausiņiem. Speciālista pirksti ir kā filigrāni, trenēti instrumenti. Ar pieskārieniem mugurkaulam, galvaskausam un šuvītēm osteopāts izvērtē, cik saspringti vai kustīgi ir audi. Vietās, kur kustība nav brīva, bērns var reaģēt ar kliedzienu, asarām vai kā citādi izrādīt nepatiku.
“Es spēju atšķirt, kad pacientam negribas, ir nepatīkami un kaut kas sāp. Reizēm mammas ļoti emocionāli reaģē uz mazuļa raudām, it īpaši, ja tas ir pirmais bērniņš. Zīdainis jūt, ka māmiņa uzvelkas līdz ar viņu. Atkal rodot saikni ar bērnu, var turpināt nepieciešamās manipulācijas,” procesu raksturo ārste.
Sākumā daudzi nezināja un nesaprata osteopātijas būtību. Laiks lielā mērā visu ir salicis pa plauktiņiem. Informācija ir nonākusi gan līdz citiem ārstiem, gan plašākai sabiedrībai. Rezultāti runā paši par sevi, tāpēc speciāla reklāma nav vajadzīga, uzskata speciāliste.
Agrāk Anda Polna strādāja rehabilitācijas centrā Krimulda. “Ārstu žurnālā izlasīju par iespēju apgūt osteopātiju. Radās interese, aizgāju uz pirmo un otro semināru. Sapratu, ka tas ir noderīgi. Neviens nezināja, kā tas izvērtīsies, bet osteopātija veiksmīgi apgrieza manu dzīvi kājām gaisā. Lai gan nācās pilnībā mainīt domāšanu, kas izveidojās, mācoties par ārsti, darīju to ar lielu interesi. Bija gan jāpaplašina, gan jāpadziļina zināšanas, jāsavelk kopā visas stīgas, kas savieno ķermeni no galvas līdz papēžiem. Sīkāk jāizprot katras ķermeņa daļas struktūra, nozīmība un iespējas kaut ko uzlabot. Šīs zināšanas, pirkstu jutība, dažādi semināri un prakse daudzu gadu garumā ir pilnveidojusi pacientu izvērtēšanu. Tas savukārt ļauj ātrāk un efektīvāk izvēlēties nepieciešamo pieeju ārstēšanai un sasniegt vēlamo rezultātu.”
Osteopātija nav tradicionālās masāžas kurss, kad pietiek ar dažiem apmeklējumiem. Ar maigiem pieskārieniem iespējams atjaunot kaulu, muskuļu, saišu un saistaudu līdzsvarotu darbību, atbrīvot izveidojušos blokus un nospriegotus muskuļus, atjaunot optimālu šķidruma cirkulāciju organismā. Osteopātiju bieži izmanto kā papildu ārstniecības metodi klasiskajai medicīnai.
Pacienti parasti ierodas reizi trijās nedēļās vai mēnesī. Ir situācijas, kad nāk reizi divos mēnešos, jo audiem vajadzīgs laiks reaģēt. Smagos gadījumos pie speciālista jānāk reizi divās nedēļās.
Vērtējot pacientu kopumā, ārste iesaka papildu nodarbes, piemēram, ārstniecisko vingrošanu, peldēšanu, reitterapiju, jogu.
