Palīdz atgriezties darba tirgū 0
Klaipēdā Eiropas projektu līdzfinansējums palīdz gan īstenot vides uzlabojumus, gan sniegt jaunus pakalpojumus.
Darbojas pavadoņasistenti
“Piedaloties Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Mana sociālā atbildība”, esam veikuši astoņu pavadoņasistentu apmācību, un pieci no viņiem jau sākuši strādāt mūsu pilsētas sociālā atbalsta centrā,” stāsta Aldona Mocevičiene, šā projekta koordinatore no Klaipēdas.
Tagad, kā teic Aldona, priecīgi ir gan tie cilvēki, kam pavadoņasistenta apmācības ļāvušas no jauna iekļauties darba tirgū, gan tie ļaudis, kas saņem šos asistenta pakalpojumus. Piemēram, ja vientuļa vecāka gadagājuma sieviete ir lauzusi kāju, viņa viena pati nevar aiziet ne uz veikalu iepirkties, ne uz aptieku pēc zālēm, ne apmeklēt ārstu. Visos šajos gadījumos cilvēkam var palīdzēt pavadoņasistents. Sociālajā dienestā pat izveidojusies rinda uz šo pakalpojumu, diemžēl visus lūgumus nav iespējams apmierināt.
Projekts “Mana sociālā atbildība”, ko Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri, beigsies šā gada aprīlī. Vai līdz ar to pavadoņasistentu pakalpojumi vairs nebūs pieejami? “Sniegsim tos arī turpmāk, tikai iedzīvotājiem pašiem par to vajadzēs veikt līdzmaksājumu,” atbild projekta koordinatore.
Nodrošina jaunas profesijas apguvi
Vides pielāgojumi atbilstoši universālā dizaina principiem Klaipēdā ienāk arvien vairāk, ļaujot sociāli integrēties cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Labs piemērs tam ir cita ES projekta ietvaros tapušais jaunais Klaipēdas profesionālās apmācības un rehabilitācijas centrs. Tajā savu nākamo profesiju var apgūt arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. Orientēties pie ēkas palīdz taktilā karte, iebraukšanai tajā ierīkota liela uzbrauktuve, bet iekštelpās – lifts, kurā var iebraukt arī cilvēks ratiņkrēslā, visur ir speciāli uzraksti pie telpām. “Pašlaik pie mums ir 122 audzēkņi – galvenokārt redzes vai dzirdes invalīdi, bet ir arī redzīgi cilvēki, kuri šeit mācās, lai mainītu savu profesiju, kopumā 800 cilvēku 62 programmās,” stāsta centra apmācību vadītāja Dangole Kisieliene. “Cilvēkiem ar invaliditāti par mācībām nekas nav jāmaksā, bet tiem, kam nepieciešams mainīt profesiju, tās apmaksā Darba birža, taču ir arī mācības par maksu, jo mēs, piemēram, sagatavojam visu transportlīdzekļu kategoriju autovadītājus Rietumu Lietuvas reģionā.”
Redzes vai dzirdes invalīdi centrā var apgūt masiera, florista vai viesnīcu darbinieka profesiju. Kopumā redzes invalīdi masiera profesijai mācās trīs gadus, bet pasniedzēji ir mediķi no Klaipēdas slimnīcām.
D. Kisieliene stāsta, ka kāda sieviete ratiņkrēslā rehabilitācijas centrā apmācīta par manikīri un jau veiksmīgi strādā. Pēc apmācībām centrā darbā iekārtojas 56% cilvēku, un tas ir ļoti daudz. Izrādās, šā sociālā rehabilitācijas centra darbiniekiem jādara viss, lai apmācāmajiem cilvēkiem palīdzētu iekārtoties darbā, citādi tiks “nogriezta” alga.
Plaša telpa atvēlēta medicīniskajai rehabilitācijai, tajā darbojas ārsti no Klaipēdas Jūras slimnīcas, ergoterapeiti un kineziologi. “Viņi vispirms skatās, vai cilvēks, kas pie mums vēlas apgūt, piemēram, pavāra profesiju, ir piemērots šim darbam un, ja nepieciešams, nozīmē viņam medicīnisko rehabilitāciju. To gan var saņemt tikai Klaipēdas novada iedzīvotāji, piemēram, cilvēki, kuri pārcietuši infarktu, insultu un kuri vēlas apgūt jaunas, darbam noderīgas prasmes,” stāsta D. Kisieliene.
Centra trešais stāvs atvēlēts guļamtelpām tiem redzes un citiem invalīdiem, kuri šeit mācās. No cilvēkiem, kas pašlaik apgūst masiera profesiju, seši ir pilnībā neredzīgi, informē apmācību vadītāja.
