Pali un plūdi nebūt nav viens un tas pats. Ar ko tie atšķiras viens no otra? 0
Pavasaris pietuvojies straujiem soļiem, un šogad nav izpalikuši arī pavasara pali. Pali un plūdi nebūt nav viens un tas pats. Pali ir daļa no upes gada cikla ūdens līmeņa maiņas, vēsta “mammadaba.lv”.
Pali sākas, kad, ceļoties ūdens līmenim, applūst upei piegulošās teritorijas.
Savukārt plūdi ir teritorijas pārplūšana, ko var izraisīt ne tikai palu ūdeņi, bet arī spēcīgas, ilgstošas lietusgāzes, vētras, dambju pārrāvumi. Paliem dažādos dabas procesos patiesībā ir ļoti liela nozīme.
Paliem ir liela nozīme dabas aizsardzībā – palienēs mežos veidojas un saglabājas samērā reti sastopami mežu biotopi – aluviāli krastmalu un palieņu meži, kas veidojas uz upju sanesu nogulumu veidotām, barības vielām bagātām augsnēm un ar daudzveidīgu augu un dzīvnieku valsti.
Auglīgās augsnes rada piemērotus augšanas apstākļus lakšiem jeb meža ķiplokiem. Savukārt palu ūdeņi palīdz izplatīt sēklas daudzgadīgajai mēnesenei, ko cilvēki nereti audzē arī dārzos un dēvē par naudiņpuķi, dālderpuķi, sudrabgrašiem.
Tās gaiši violetie ziedi vasaras puķu krāšņumā varbūt neizceļas, taču to sudrabainie pāksteņi floristu veidotajās kompozīcijās gan piesaista uzmanību.
Savukārt mitrajās un auglīgajās palienu pļavās veidojas piemēroti augšanas apstākļi daudzām augu sugām – gan simtiem “parastu” sugu, gan arī tādām retām un skaistām sugām kā Sibīrijas skalbēm, jumstiņu gladiolām, krāsu zeltlapēm un citām.
Gandrīz tikai palienu pļavās ir atrodami aizvēsturiskajiem dzīvniekiem līdzīgie vairogčaulvēži.
Būs pali – būs cope!
Uz palienēm var skatīties arī no saimnieciskā viedokļa – palu ūdeņi palielina augsnes auglību, bet palienes kalpo kā dabiski ūdens regulatori. Palienes piepildās relatīvi lēni un tikpat lēni ūdeņus atdot, tādējādi samazinot plūdu riskus lejpus palienēm.
Tā kā palienēs vēlāk pavasari un vasarā turas ilgāk mitrums, tas ļauj veidoties tikai palienēm raksturīgām augu sabiedrībām. Bez kārtīgiem paliem upes aizaug, palieņu pļavas pārņem agresīvākie augi, bieži arī kādas invazīvas sugas, tādējādi mazinot bioloģisko daudzveidību.
No makšķernieku viedokļa palienes ir nārsta un papildus barošanās vietas arī daļai zivju – būs labs nārsts, būs arī laba cope! Seklajos, siltajos applūdušo pļavu ūdeņos nārsto līdakas un barojas citas zivis, bet krastmalās dzied zaļie krupji.
Bet no ūdenstūristu viedokļa – nav tik svarīgi, pali vai plūdi, bet galvenais, lai ūdens ir daudz!
Mazajā Zaķupītē palienas šogad applūst divas reizes
Mazajā Zaķupītē pie Tūjas marta vidū bija palu laiks – bija applūdušas palienes. Zaķupītē pēdējos gados pali nav bijuši vai bijuši ar zemu līmeni un īslaicīgi.
Bet šogad attēlos redzamais ūdens līmenis mazajai upītei ir augsts, taču arī ne lielākais, kāds ir bijis. Šī gada mainīgie laika apstākļi mazajā upītē ir ļāvuši novērot palieņu applūšanu pat divas reizes.
Taču vienlaikus tas arī liecina, ka lielu pavasara palu nebūs ne mazajās upītēs, ne arī lielajās.
