Palestīnietis pie Jeruzalemes mūra sarīko slaktiņu: ievainoti vismaz astoņi cilvēki, tostarp grūtniece, kurai veikts ķeizargrieziens 30
Vismaz astoņi cilvēki ievainoti, kad palestīnietis atklājis uguni pie Jeruzalemes Rietumu mūra, svētdien paziņoja Izraēlas neatliekamās palīdzības dienests.
Trīs no ievainotajiem cilvēkiem veselības stāvoklis vērtējams kā smags.
Policija informēja, ka aizdomās par uzbrukumu aizturēts palestīnietis, kurš vairākas stundas pēc notikušā pats pieteicies policijā.
Šāvienus uzbrucējs raidīja uz autobusu Jeruzalemes vecpilsētā, kā arī automašīnu stāvvietā netālu no Dāvida kapa Cionas kalnā, vēsta Izraēlas mediji.
Incidents noticis svētdien plkst.1:24 (plkst.4.24 pēc Latvijas laika).
Autobuss, uz kuru tika šauts, veda dievlūdzējus no ebreju svētvietas Rietumu jeb Raudu mūra, stāstījis paramediķis.
Laikraksts “Jerusalem Post” vēstīja, ka viens no ievainotajiem cilvēkiem ir grūtniece, kurai pēc notikušā veikta ķeizargrieziena operācija. Mazulis ir nopietnā, bet stabilā stāvoklī, liecina laikraksta rīcībā esošā informācija.
Izraēlas premjerministrs Jairs Lapids pēc uzbrukuma solīja, ka “visi, kas vēlas mums kaitēt, samaksās par jebkādu nodarījumu mūsu civiliedzīvotājiem”.
Savukārt Gazas joslā valdošā palestīniešu islāmistu grupējuma “Hamas” preses pārstāvis Favzi Barhums uzbrukumu nodēvējis par “dabisku reakciju uz okupācijas karavīru un cionistu kolonistu augstprātību un ikdienas noziegumiem pret mūsu cilvēkiem, mūsu zemi un mūsu islāma un kristiešu svētajām vietām, un viņu nepārtrauktiem uzbrukumiem svētajai Aksas mošejai”.
Tempļa kalns, kur atrodas arī Klints kupola mošeja un Aksas mošeja, ir trešā svētākā vieta islāmticībā. Vienlaikus tā ir arī ebreju svētvieta, jo tur atradušies divi ebreju tempļi.
Tempļa kalns atrodas musulmaņu pārraudzībā un Izraēla ir atbildīga par tā drošību. Vienošanās ar musulmaņu amatpersonām noteic, ka ebreji var apmeklēt svētvietu, bet nedrīkst tajā lūgties. Palestīnieši apsūdz Izraēlu par mēģinājumiem paplašināt ebreju tiesības svētvietā.
Izraēla okupēja Austrumjeruzalemi, tostarp mošejas teritoriju, sešu dienu karā 1967.gadā un vēlāk to anektēja.
Situācija šajā vietā bieži ir saspringta un agrāk vairākkārt pāraugusi plašākā vardarbībā.
