Smagi slimiem bērniem sabiedrības atbalsts ļauj stipri uzlabot dzīvi 1
Savākt 50 313 eiro, lai palīdzētu bērniem, kuriem iedzimtu slimību dēļ ir nepieciešama ilgstoša ārstniecība un rehabilitācija, “Labestības dienā” apņēmusies telekompānija LNT, organizācija “Ziedot.lv”, “Swedbank” un “Rimi”. Tās šo labdarības akciju kopīgi rīko jau astoto reizi. Kulminācija būs Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā 1. jūnijā.
“Piedzīvoju tādu prieku!”
Šoreiz savāktā nauda tiks trīsgadīgās Esteres, sešgadīgās Megijas, gadu vecās Martas un sešgadīgā Ārona veseļošanai. Bet kā veicas ģimenei, kurai sabiedrība ziedojusi jau iepriekš?
“Ziedot.lv” projektu vadītāja Sanita Endzele ieteica apciemot Madaru Šimansku, kam labdarības akcijās ticis palīdzēts kopš 2011. gada, un Madaras vajadzībām kopā izlietots 16321 eiro. Meitenīte kopā ar mammu un brāli dzīvo Pļavniekos, gaišā divistabu dzīvoklī, vienā no Rīgas jaunākajām sociālajām mājām.
Stāstot par brīdi, kad meitiņa pagājušogad sešu gadu vecumā spēra pirmos patstāvīgos soļus bez palīgierīces jeb staiguļa, mammai Evitai Šimanskai arī tagad acīs sariešas asaras. “Es viņu tā bučoju, loloju, un man bija tāds prieks, ka Madara staigā!” Jo pēc mazotnē neirologu noteiktās diagnozes – bērnu cerebrālā trieka – ārsti bija brīdinājuši, ka Madaras dzīve noritēs ratiņos un ratiņkrēslā un ka patstāvīgi viņa nestaigās. Mamma saka sirsnīgu paldies visiem ziedotājiem, apzinādamās, ka bez daudzu cilvēku dāsnuma šī veselības uzlabojuma nebūtu. Evita aizkustināta stāsta, ka ziedojumu akcijā kāda pensionāre atvēlējusi pat divus tūkstošus latu un šai labdarei pateikusies personiski.
Evitai abi bērni – gan dēls Jānis, kurš tagad mācās septītajā klasē, gan meita – piedzimuši priekšlaicīgās dzemdībās, jau septiņos mēnešos.
Psihologi mēdz teikt, ka daudzas meitas it kā atkārto mātes dzīves modeli, un tā nu Evitai, tāpat kā mammai, liktenis lēmis bērnus audzināt vienai bez vīra atbalsta. Evitu mamma dzemdējusi, būdama tikai 15 gadus veca. Pabeigusi astoņas klases internātskolā un pēc tam gadu mācījusies šuvēju profesionāli tehniskajā skolā, Evita sāka strādāt šūšanas apvienībā “Latvija”, lai pelnītu pati. Vēlāk strādājusi par apkopēju un par tramvaja konduktori. Tagad jāaprūpē meitiņa, tāpēc Šimanska iztiek no valsts un pašvaldības maksātajiem pabalstiem. Priecīga, ka pēc septiņu gadu gaidīšanas rindā piešķirts divistabu sociālais dzīvoklis Pļavniekos, kurā ģimene ievācās pirms trim gadiem un kuru Šimanskai kā trūcīgai personai apmaksājot sociālais dienests. Iegādāt mēbeles palīdzējis draugs Paulis, kurš dzīvo citur un pret bērniem izturoties gluži kā vectēvs.
Par dēlu Evita saņem alimentus no valsts uzturlīdzekļu garantijas fonda, jo Jāņa tēva personas dati zināmi, tik pats tagad strādājot ārzemēs. Bet no Madaras tēva tik vien kā tukši solījumi bijuši, pazudis kaut kur kaimiņvalsts plašajās tālēs.
Operācija Minhenē
Vecmīlgrāvī, kur Evita dzīvoja agrāk, citu bērnu mammas izstāstījušas par rehabilitācijas centru “Mēs esam līdzās”. Tajā par Madaru rūpējās fizioterapeits un logopēds, tur arī viņa apmeklē bērnudārzu mazajiem ar īpašām vajadzībām. Evitas mamma iedrošinājusi vērsties “Ziedot.lv”, lai sadabūtu naudu ārzemju speciālista konsultācijai.
“Toreiz Madarai bija trīs gadi. Bija iespējama vizīte pie daktera Berneusa, taču konsultācija pie viņa maksāja 300 eiro,” atceras Evita. Nauda tika saziedota. Ārsts pastāstījis, ka var palīdzēt kāju cīpslu pagarināšanas operācija, taču jāgaida, līdz bērnam būs vismaz pieci gadiņi. Tāpēc abas divas reizes lidoja uz Minheni, uz ortopēdisko klīniku.
Evita ir pateicīga kristīgajai draudzei “Labā vēsts”, kas Minhenē sarūpēja naktsmītni klosterī.
“Ziedot.lv” pārskatā par ziedojumu izlietojumu lasu, ka Madaras operācija Minhenē maksāja 8897,42 latus, aviobiļetes abām – 266,81 latu. Toreiz Evita pateicības vēstulē organizācijai rakstīja, ka meitai Minhenes klīnikā veikta operācija: “Tika pagarinātas cīpslas, lai Madara labāk varētu pārvietoties. Meitene operāciju panesa labi, tikai nedaudz sāpēja kājas. Uzliktais ģipsis un šinas jānēsā sešas nedēļas un tad sešas nedēļas tikai uz nakti.”
Patīk peldēties jūrā un jāt
Evita ir gandarīta, ka neiroloģe, kura Madaru pazīst kopš mazotnes, paslavējusi viņu kā enerģisku mammu un cīnītāju par bērna veselību. “Viņa varbūt toreiz nodomāja, ka man nolaidīsies rokas,” atminas E. Šimanska. Un stāsta, ka reizēm par savu situāciju domājot, ka tā ir kā “no augšas uzlikts pārbaudījums, kā cilvēks var cīnīties par savu dvēselīti, sirsniņu, kas dota no Dieva”.
Tāpat kā citiem bērniem, Madarai patīk plunčāties uz peldriņķa jūrā. Patīk jāt uz zirga. Reiz kāda firma uzdāvinājusi meitenei reitterapijas nodarbības 240 latu vērtībā, un viņa sapņo, ka brauks pie zirdziņiem uz Garkalni atkal. Bērns istabā spēlējas ar rotaļu poniju kolekciju un grib doties ārā, lai vizinātos ar savu trīsriteni. To esot sagādājis sociālais dienests; trīsritenis ir pamatīgs, stabils, ar īpašām siksnām pie pedāļiem un sēdekli, kur ir atbalsts mugurai.
Jānis mācās 1. internātskolā, bet Madara rudenī sāks iet 66. vidusskolā, kas paredzēta bērniem ar kustību traucējumiem. Viņai būs invalīdiem paredzētais asistents. Mamma stāsta, ka, skolai gatavojoties, meitiņa cītīgi mācās ciparus un zilbes, un mudina, lai Madara parāda, ko prot. Bērns noskaita angliski līdz desmit (to iemācījis Evitas draugs). Skatīdamās televīziju, arī iegaumējusi dažus angļu vārdus. Savu vārdu arī māk uzrakstīt, No dziesmiņām pati mīļākā ir Ziemassvētku melodija, un Madara to nodzied. Bērniem ar cerebrālo trieku ir grūti skaidri izrunāt vārdus, taču manāms, ka nodarbības pie logopēda ir devušas labus rezultātus. Viņa ieinteresēti šķirsta dzejoļu grāmatu, ko esmu atnesusi dāvanā.
Kaimiņi, puķes un krelles
Kopš Madara staigā, tātad spēj arī pati tikt uz tualeti, mamma, aiziedama iepirkties, viņu dažkārt atstāj kaimiņienes uzraudzībā. Sociālajā mājā kaimiņi esot izpalīdzīgi. Madarai vāja imunitāte, viņa bieži slimo, tāpēc zālēm vajag pulka naudas, un dažkārt, kad tās pietrūcis, pensionāre no blakus dzīvokļa aizdevusi. Savukārt, kad 78 gadus vecā Skaidrīte saslimusi, Evita izsaukusi ātro palīdzību un aprūpējusi viņu pēc atgriešanās no slimnīcas. Vera uzdāvinājusi skaistus aizkarus virtuvei, bet cita kaimiņiene iedevusi puķi, ko tautā sauc par ausu puķi un izmanto pret ausu sāpēm. Tai blakus uz palodzes arī kaktuss, kura iepriekšējais kopējs kaimiņš nu jau debesu dārzos. Krāšņi uzziedējusi orhideja, ko pērnruden kāds pēc noziedēšanas izmetis pagalmā, bet dēls Jānis pacēlis un atnesis mammai.
Evita stāsta par “Ziedot.lv” projektu, kuros mammas mācītas darināt krellītes, un rāda pērlīšu rotaslietu, ko pagatavojusi sev. Arī kaimiņienes iepriecinājusi ar saviem rokdarbiem. Citas mammas darina krelles, pārdod tās “Ziedot.lv” kioskā un kaut ko pašas nopelna. Evita pagaidām to nav mēģinājusi. Stāsta arī par projektu, kurā mācījusies un ieguvusi sertifikātu, kas ļauj strādāt par invalīda asistenti. Vaicāju – tad jau Madaras skolas gaitās būsit viņai asistente? Evita attrauc, ka viņai neveicoties ar matemātiku, bet atskaitēm precīzi jārēķina darba stundas.
Valsts un sabiedrības labestība
Kad Madarai būs 12 gadi, Evita paredz atkal vērsties “Ziedot.lv”, lai tiktu uz konsultāciju pie pazīstamā vācu daktera, un tad, ja meitai vajadzēs vēl vienu operāciju, lūgtu naudu arī tai.
Pēc tikšanās ar Šimansku ģimeni atcerējos viedokli, ko nesen kategoriski pauda mana paziņa: “Cik ilgi var prasīt sabiedrībai, lai ziedo dažādiem mērķiem? Lai nu par ko, bet par slimiem bērniem būtu jārūpējas valstij, kurai maksājam nodokļus!” Taču valsts maksā Evitai pabalstu, kāds paredzēts bērna ar īpašām vajadzībām kopšanai, un pabalstus bērnu uzturēšanai, apmaksā tehniskos palīglīdzekļus, īpašos apavus, fizioterapiju u. tml. Pašvaldība apmaksā arī 47 kvadrātmetru divistabu dzīvokli (kuru Evita vēlētos samainīt pret trīsistabu, lai ir katram sava istaba). Valsts un pašvaldība, var teikt, rūpējas par Jāni un Madaru arī to vīriešu vietā, kurus sauc par viņu bioloģiskajiem tēviem. Taču valsts atbalsta iespējas nav bezgalīgas, un tieši tāpēc joprojām daudzām ģimenēm tik svarīga ir līdzcilvēku spēja palīdzēt.
Uzziņa
Labestības diena 2014
* Labdarības akcijas galvenais mērķis ir uzlabot šo smagi slimo bērnu dzīves kvalitāti un palīdzēt dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi. Ziedojumi tiek vākti ārstniecībai un rehabilitācijai, kas nav iekļauti valsts apmaksātajos medicīnas pakalpojumos, tādēļ sabiedrības līdzdalība un atbalsts ir ļoti nepieciešams.
* Ziedot bērnu veselībai iespējams portālā “ziedot.lv”, zvanot pa labdarības tālruni 9000 6383 (maksa par zvanu 1,42 eiro), kā arī ziedojumu kastītēs “Swedbank” filiālēs, “Rimi” un “Supernetto” veikalos visā Latvijā.
* Labestības dienas noslēgums paredzēts 1. jūnijā, kur tiek aicināts ikviens piedalīties pasākumos Rīgā pie Kongresu nama Kronvalda parkā. Labestības dienas koncertu pārraidīs vakara tiešraidē LNT kanālā.
* Līdz vakardienai projektam “Labestības diena 2014” bija saziedoti 11 327,03 eiro.
