Vidēji lielai telpai – pieci līdz septiņi augi 0
Augi arī atsvaidzina gaisu. Jau XX gadsimta 30. gados zinātnieks Boriss Tokins radīja terminu fitoncīdi, ar ko mūsdienās saprot gaistošas fitoorganiskas vielas. Gaisā, ko, uzturoties telpās, elpojam, ir daudz potenciāli bīstamu mikroorganismu, piemēram, stafilokoki un streptokoki. Augu izdalītās organiskās vielas kavē mikroorganismu vairošanos, tādējādi ievērojami samazinot to daudzumu.
Pagājušā gadsimta 60. un 70. gados Ukrainas Zinātņu akadēmijas Centrālajā botāniskajā dārzā zinātnieki akadēmiķa Andreja Grodzinska vadībā sāka eksperimentus ar telpaugiem, lai uzlabotu gaisu. Viņi izstrādāja augu sortimentu mājai un darba telpām un secināja, ka 15–25 kvadrātmetru lielai istabai pietiek ar pieciem līdz septiņiem veselīgiem augiem, piemēram, mirti, divām ziedošām begonijām, aglaonēmu, dažām pilejām un pellioniju. Telpā, visticamāk, būtiski samazināsies stafilokoku daudzums, ja tajā novietosiet dīfenbahiju, mirti, psīdiju, ruēliju un sanhēziju (jāizvēlas viens vai vairāki augi). No streptokokiem savukārt glābs begonijas, aglaonēmas vai antūrijas.
Uzsūc toksiskas vielas
ASV Vides aizsardzības dienests paudis viedokli, ka cilvēka veselību apdraud dzīves telpas piesārņojums ar toksiskajām vielām, kas izgaro no būvniecības darbos izmantotajiem materiāliem, tostarp lakām, krāsām, līmes. Tās gaisā izdala formaldehīdu, ksilolu, toluolu, benzolu, trihloretilēnu, hloroformu, amonjaku un acetonu. Šo vielu ietekmē gaisa piesārņojums telpās mēdz būt tūkstoš reižu lielāks nekā, piemēram, priežu mežā. Jutīgi cilvēki, it sevišķi mazi bērni un veci cilvēki, uzturoties šādās telpās, var justies slikti un saslimt. Amerikā pat ieviests jēdziens slikto telpu sindroms. Ļaudis sāk just nepamatotu nogurumu, galvassāpes, nervozitāti, var attīstīties plaušu un bronhu saslimšanas vai alerģija. Kaitīgo vielu ietekmi vēl vairāk pastiprina alerģijas, ko rada putekļi, pelējums, sēņu sporas, ziedputekšņi.Augi, būdami kaitīgo vielu filtri, spēj sintezēt dažādus organiskos savienojumus – spirtus, saliktos ēsterus, terpēnus, fenolus. Kā liecina ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa apgūšanas pārvaldes (NASA) veiktie pētījumi, hlorofīts, dracēna, sansevjēra un spatifīla no krāsām, ar kurām pārklātas sienas un grīda, absorbē benzolu. Savukārt aloje, hlorofīts, dracēna, epipremns, nefrolēpe, Bendžamina fikuss, šeflēra un dīfenbahija samazina mēbeļu skaidu plākšņu izdalīto formaldehīdu daudzumu gaisā. Pret kaitīgo vielu trihloretilēnu, ko satur krāsas, līmes un sveķi, palīdz epipremns, Bendžamina fikuss, sansevjēra un spatifīla. Ksilolu un toluolu uzsūc dīfenbahija, nefrolēpe, antūrija un Bendžamina fikuss. Amonjaku noārda antūrija, maranta, dracēna un Bendžamina fikuss.
