– Ja nedarbotos populārās mūzikas laukā, kādu mūziku jūs klausītos? 15
– Vakaros, kad dodos mājup no mēģinājumiem vai braucu pakaļ bērnam, vai pie draugiem, klausos klasisko mūziku, retro, metālu, operu. Daudz ko. Pēc sajūtām. Beidzot es vados pēc sajūtām. Arī darbā. Vairs neesmu tā Liene, kura atsaucās katram projektam. Ja tajā negūšu gandarījumu, neattīstīšu sevi, nepiedalos. Jā, esmu izmantota un vēl tagad tā notiek. Ja jūtu, ka cilvēks dvēselē ir vienkāršs un bagāts, es piedalos, neprasot neko. Acīmredzot tā tam jābūt. Mūs jau var izmantot tikai tik daudz, cik paši to ļaujam.
– Daži projekti jau ir bijuši zelta vērti, piemēram, sadarbība ar Raimondu Paulu.
– Kad bērnībā televizorā redzēju Maestro, lūdzos – kaut minūti, divas reiz būt kopā ar viņu uz vienas skatuves! Tas bija mans sapnis. Un pagāja padsmit gadi un es biju ar viņu uz vienas skatuves. Un bija albums, kas dabūja “Zelta disku”. Maestro jau nosvinēja 79. dzimšanas dienu. Pozitīva domāšana viņam ir, humors ir, novēlu – stipru, stipru veselību!
Svarīga ir mērķu formulēšana, domu vizualizācija. Vajag iztēlē uzburt katru mazāko sīkumu. Piemēram, mans solokoncerts, kas būs šajā gadā. Tas divus gadus ir bijis manī, esmu sapņojusi, kādu to gribu redzēt, ielikusi ļoti lielu mīlestību, smalkas nianses. Bet nevar domāt – kur lai tagad dabū naudu? Jāsāk ar ideju, ar abām smadzeņu puslodēm tai jāpieslēdzas, jāvizualizē. Ir enerģija, ir spēks. Un cilvēki paši atnāk, tagad man apkārt ir komanda.
– Un komanda jums ir jāvada, tam lieti noder kultūras menedžera izglītība.
– Jā, ar specializāciju mūzikā. Bet iestāšanās Kultūras koledžā atkal bija laba sakritība. No laukiem atnācu uz Rīgu, lai iestātos aktieros, jo beidzu Valmieras Viestura vidusskolu, kas ir aktieru skola. Bet tajā gadā aktieros neuzņēma. Kā, bet es gribēju! Iegāju tādā mazā depresijā. Un tad parādījās Kultūras koledža. Tagad, skatoties, kā dzīvo aktieri – brīvdienu nav, atvaļinājuma nav, visu laiku teātrī… Tā ir diezgan liela savas dzīves upurēšana, vai es to tagad varētu? Man patīk dinamika.
– Bet kā savulaik ienāca prātā doties uz “Talantu fabriku 4”?
– Man neienāca prātā. Pirms tam sava Jērcēnu pagasta “Sprigulīšos” skatījos šos muzikālos TV šovus, dzīvoju līdzi un jau vizualizēju, kā es tur atrodos. Jo jaunības maksimālismā jau visu gribas. Valmieras mūzikas skolā mani izmeta no saksofona klases, jo nespēlēju gammas un etīdes. Es saprotu pedagogus un tagad to nožēloju. Tolaik mūziķis Arnis Mednis bija atvēris “Pop skolu”, sāku uz to braukāt no Valmieras uz Rīgu. Vienā reizē dziedāju Kristīnes Agileras dziesmu “I turn to you”, un Iveta Medne teica – mums tevi vajag fabrikā. Ko jūs! Man 11. klase jābeidz, man galvenais ir skola, izglītība, iesaucos. Bet zvaigznes sastājās tā, ka skolas direktors Ivars Briedis un skolotāji man iedeva pagarināto gadu, un “Talantu fabrikā 4” ieguvu 3. vietu. Ja godīgi, tā bija domas pareiza noformulēšana, vizualizēšana un tiekšanās uz to. Tomēr esmu arī sapratusi – tu jau vari dzīvē plānot un darīt daudz ko, bet, ja nebūtu cilvēku, kas tevi sadzirdētu, ievērotu, novērtētu, tu nebūtu nekas…
