Ilze Kuzmina: Paldies, bet mēs streikosim! Vēl tikai dažas dienas līdz skolotāju protesta gājienam 12
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vēl tikai dažas dienas līdz skolotāju protesta gājienam un iespējamam trīsdienu streikam, bet ne skolēni, ne viņu vecāki, ne lielā mērā arī paši skolotāji joprojām nezina: būs streiks vai ne, vai skolotāju pārstāvji ar valdību par kaut ko vienosies pēdējā brīdī vai tomēr ne.
Tāda pati situācija bija rudenī: ilgstoši brieda streikam, draudēja ar to, un tad pēkšņa vienošanās pašā streika priekšvakarā, un streiku ne nu gluži atliek, bet atliekas. Atkal mēnešiem var šo iespēju apzelēt līdz apnikumam.
Tas atgādina latviešu tautas pasaku par vilku aitās. Trauksme vairākkārt tika sacelta velti, kamēr beigās neviens vairs neticēja, ka vilks tiešām aitās. Tas liek domāt: ja šoreiz skolotāji nestreikos, nākamreiz viņu streikošanas draudus nopietni vairs neņems.
Izskatās, ka to saprot arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Tās priekšsēdētāja Inga Vanaga vakar paziņoja, ka streiks būs, neraugoties uz to, ka tieši vakar valdība pieņēma skolotāju algu palielināšanas grafiku. Taču ar to netiek izpildītas visas streika prasības, un LIZDA ir brīdinājusi: visu streiku prasību izpildi tā negaidīs līdz svētdienas naktij. Valdībai jādod LIZDA prasītais, vēlākais trešdien, tātad šodien. Ja ne, pirmdien līdz ar skolotāju gājienu sākas arī streiks.
Rudenī streikam arī bija jāsākas pirmdienā, bet tas tika atcelts piektdienas vakarā. Tikai tad skolēni, viņu vecāki, skolēnu ēdinātāji, pārvadātāji un visi citi, kas iesaistīti izglītības procesā, uzzināja, ka ierastais mācību process netiks traucēts. I. Vanaga par šo situāciju vaino valdību, un tagad LIZDA vairs neļaušot valdībai kacināt sabiedrību līdz pat pēdējam brīdim.
Patiesi, iepriekšējā Krišjāņa Kariņa valdība mēnešiem stāstīja, ka, tā kā aizejošā valdība nedrīkst dot nekādus solījumus par algu celšanu turpmākajos gados, tomēr beigās šo solījumu deva, tā arī pēc būtības nepaskaidrojot, kāpēc pēkšņi var to, ko tik ilgi nedrīkstēja. Toreiz jau prognozēju, ka pēc vēlēšanām LIZDA nāksies secināt, ka tā, rupji sakot, uzmesta un pirms vēlēšanām solītais pēc vēlēšanām makā nekrīt.
Visticamāk: priekšvēlēšanu gaisotnē politiķi nevarēja atļauties skolotāju streiku, un, tā kā LIZDA nepiekāpās, nācās piekāpties valdībai. Tagad līdz vēlēšanām vēl vairāk nekā trīs gadi, tāpēc maz ticams, ka pēkšņi šodien valdība nāks klajā ar prieka vēsti, ka nu visas prasības izpildītas. Šķiet, ka šobrīd valdības mērķis ir radīt iespaidu, ka skolotājiem viss ir dots, bet viņiem kā alkatīgajai vecenei pasakā par zelta zivtiņu aizvien ir par maz.
Tāpēc piektdien pēkšņi tika paziņots, ka panākta vienošanās par skolotāju algām. Kurš nav iedziļinājies skolotāju algu peripetijās, tam varēja šķist, ka viss, streiks atcelts. Patiesībā Izglītības un zinātnes, kā arī Finanšu ministrija vienojās par skolotāju minimālo algu celšanas grafiku, ko valdība vakar apstiprināja. Bet LIZDA prasa celt algu visiem: arī tiem, kuri pelna pat divreiz vairāk par šo minimālo likmi! Paldies par to pašu, bet mēs streikosim tik un tā, vakar pavēstīja I. Vanaga.
Gaidot pedagogu streiku, jaunāko klašu skolēnu vecākiem atkal jādomā, ko darīt. Vai ņemt atvaļinājumu, mobilizēt vecmāmiņas vai meklēt aukli streika dienām? Vecāko klašu vecākiem savukārt citas rūpes: tuvojas mācību gada beigas, un tā jau ir ierobežots laiks, kad var izlabot kādas sliktākas atzīmes vai uzrakstīt slimības dēļ iekavētus pārbaudes darbus. Ir skolotāji, kam konsultācijas ir vien reizi nedēļā. Ja tās iekrīt streika laikā, visi termiņi jau var būt nokavēti. Izlaiduma klašu skolēniem katra mācību diena pirms eksāmeniem, kas nu notiks citādi nekā iepriekšējos gados, ir degoši svarīga.
Gana daudz dzirdēts no LIZDA puses, ka streikam jārada neērtības, tāpēc jau tas notiek. Taču sabiedrībai kopumā varētu būt ļoti grūti saprast, par ko tad skolotāji streiko: re, grafiku algu celšanai pieņēma, vēl jums maz.
Draudot ar streiku, LIZDA ir panākusi, ka nu IZM sola palielināt naudas summu, kas seko katram skolēnam. Tas nozīmē: ja šis solījums tiešām tiktu pildīts, drīzumā uz algas pieaugumu varētu cerēt arī tie pedagogi, kas pelna vairāk par minimālo likmi, kā arī skolu direktori un viņu vietnieki, kam vakar valdības pieņemtais lēmums algu pielikumu neparedz.
Iespējams, šo solījumu IZM devusi, lai samazinātu streikotāju skaitu. Jau tagad ir zināms, ka ne visi streikos: nav tā, ka, ja streiks būs, streikos visas skolas. Cerībā uz algas pielikumu arī kāds no tiem, kas gribēja streikot, var izlemt par labu strādāšanai.
Taču visas šīs spēlītes paņem to enerģiju un spēku, ko varētu novirzīt izglītības sistēmas un arī tās finansēšanas sakārtošanai. Lai skolēniem un viņu vecākiem nav jādzīvo mūžīgu streika draudu ēnā.
