Dūklavs samierinās 2
Trīs mēnešus pēc Saeimas vēlēšanām beidzot “ir pilna paļāvība un diezgan lielas cerības izveidot stabilu vairākuma valdību”. Tā esošo politisko situāciju pagājušās nedēļas nogalē raksturoja “Attīstībai/Par!” (“AP”) frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Tieši viņa pārstāvētā partiju apvienība šajā laika posmā izrādīja vislielāko iniciatīvu valdību veidošanā, ar vienu vai otru savu soli arī ietekmējot šo procesu. Jaunās konservatīvās partijas un “KPV LV” pretestības dēļ “AP” nekļuva par valdošo partiju.
Lai novērstu bezpartejiska premjera kandidāta nominēšanu vai pat ārkārtas Saeimas vēlēšanas, kā visiem pieņemamu potenciālo valdības veidotāju pārējie centriskie spēki uzrunāja Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu no “Jaunās Vienotības”, kurai Saeimā ir tikai astoņi deputāti. Pēc tam sekoja minējumi, vai viņa vietā tomēr nevarētu parādīties kāds cits “Jaunās Vienotības” kandidāts. Tomēr piektdien “Jaunā Vienotība” (“JV”), Jaunā konservatīvā partija (JKP), “Attīstībai/Par!” (“AP”) un Nacionālā apvienība (NA), kurām kopā ir 50 balsis, vienojās ar “KPV LV” par tās līdzdalību valdībā un K. Kariņš piekrita uzņemties tās veidošanu. Līdz ar to koalīcijai Saeimā būtu vairāk nekā 60 balsu. Precīzu skaitu pateikt nevar, jo nav skaidrības, vai visi “KPV LV” deputāti atbalstīs frakcijas vairākuma lēmumu “turpināt valdības veidošanas sarunas”. Aldis Gobzems jau ir paziņojis, ka par jauno Ministru kabinetu nebalsos.
“Ir vērts atzīmēt [frakcijas vadītāja] Ata Zakatistova veikumu, spējot savākt frakciju tik tālu, ka tā pieņēma šo lēmumu,” atzina viens no koalīcijas kodola pieredzējušiem politiķiem.
Pirmdien notiks K. Kariņa tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kuru viņš plāno iepazīstināt ar ministru kandidātiem un galvenajiem rīcības virzieniem. Valdības pirmie uzdevumi būšot saistīti ar finanšu sektora sakārtošanu, izglītības un veselības reformu turpināšanu, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanu, pašvaldību reformu. Ja K. Kariņu nominēs, tad viņš vēlētos divu nedēļu laikā piedāvāt valdību apstiprināšanai Saeimā. Īpašu sarunu viņš plāno par fiskālo disciplīnu, jo partijām esot jāsaprot, ka “nauda neaug kokos un visiem ir jāstrādā fiskālajos rāmjos”. K. Kariņš apzinoties, ka valdības deklarācijas rakstīšana būs izaicinājums, kas arī parādīšot, kā partijas spēšot kopā strādāt. D. Pavļuts savukārt par līdzīgi nozīmīgu pārbaudījumu uzskata budžeta pieņemšanu, kas, viņaprāt, parādīšot valdības rīcībspēju.
Kučinskis gaida jaunu valdību
Jauno Ministru kabinetu (MK) gaida arī tagadējais premjers Māris Kučinskis (ZZS), kurš “Latvijas Avīzei” prognozēja, ka šoreiz tā varētu nonākt līdz pozitīvam uzticības balsojumam Saeimā. Ja tas notiek solītajos termiņos, tad aizejošā valdība varētu sanākt uz vēl divām sēdēm – 8. janvārī un 15. janvārī. Tajā pašā laikā M. Kučinskis atgādināja, ka jaunās koalīcijas partijām priekšā vēl ir “smagais deklarācijas rakstīšanas process”, kurā viņš saskata vairākas riskantas vietas. Viena no tām ir saistīta ar “KPV LV” prasību neveidot jaunus amatus. Tas nozīmē, ka, neieguvusi demogrāfijas lietu ministra posteni, Nacionālā apvienība vēlēšoties šo jautājumu kaut kā īpaši iezīmēt, ko premjers zinot no savas pieredzes. “Īpaša iezīmēšana nozīmē īpašu finansiālo atbalstu, bet 2019. gada budžetā finanšu rezervju nav – pēdējās rezerves aizgāja mediķu algām,” paskaidroja M. Kučinskis. Viņa teiktais saskan ar NA līdera Raivja Dzintara sacīto – NA respektēšot “KPV LV” prasību un neuzstās uz ministra posteni, kurā bija plānots deleģēt Imantu Parādnieku. “Mūsu mērķis nav radīt jaunus amatus, bet pārliecināties, ka tiks izdarīts viss iespējamais, lai atbalstītu ģimenes ar bērniem. Tas būs viens no galvenajiem jautājumiem sarunās, lai mēs gūtu pārliecību, ka būs spēcīgs demogrāfijas lietu centrs un ka ir kopīga apņemšanās budžeta kontekstā veikt pasākumus, no kā atbalstu gūtu šī sabiedrības daļa,” uzsvēra R. Dzintars.
M. Kučinskis arī cer, ka K. Kariņš “piebremzēs viena otra apšaubāmas kapacitātes ministra kandidāta nominēšanu”. Viņam ir bažas par vismaz trijiem publiski minētajiem pretendentiem, kuriem bez pietiekamas pieredzes plānots uzticēt svarīgu jomu vadību. K. Kariņš piektdien nevēlējas nosaukt ministru kandidātus, pieļaujot, ka sarakstā varētu vēl būt izmaiņas. Vaicāts, cik ilgu mūžu šai valdībai M. Kučinskis paredz, viņš atbildēja: “Tā, iespējams, varētu beigties rudenī, kad būs jāplāno nākamais valsts budžets.” K. Kariņš gribēja valdībā aicināt arī ZZS, bet JKP iebildumu dēļ tā palika ārpusē. M. Kučinskis domā, ka viņa līdzšinējie partneri no “Vienotības” un NA baidījušies atstāt opozīcijā JKP, jo “tad tā varētu uzaudzēt muskuļus, vēl skaļāk kliedzot, ka visi ir zagļi”. Tagad šim politiskajam spēkam būšot iespējas parādīt, kā tas pildīs savus solījumus.
Dūklavs samierinās
“KPV LV” prasības, kurām pārējie partneri ir piekrituši, skar arī tagadējo zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS), kuru plānots nomainīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāja amatā ar kādu no “KPV LV” deputātiem. K. Kariņš atzina, ka par šo jautājumu koalīcijas kodolā bijušas diskusijas, jo minētā prasība izmainītu parlamenta frakciju līdzsvaru komisiju vadībā, par kuru bija vienojušās visas Saeimā pārstāvētas partijas. Savukārt J. Dūklavs “LA” sacīja: ja no tā esot atkarīgs – būt vai nebūt K. Kariņa valdībai –, tad neko nevarot darīt. “Ja viņi tādu lēmumu pieņēmuši, tad arī nobalsos. Viņiem ir savas ambīcijas, kuras tie grib īstenot,” turpināja J. Dūklavs. Taču maldoties tie, kas domā, ka tā varētu panākt viņa aiziešanu no politikas. “Kāpēc lai es nestrādātu [Saeimā]. Tad jau vēl redzēsim, kā tas viss būs tālāk,” piebilda J. Dūklavs.
“KPV LV” ar saviem nosacījumiem koriģēs arī tradīciju, ka ministrs un parlamentārais sekretārs ir no vienas partijas, pieprasot Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. Arvils Ašeradens (“JV”) atzina, ka tas var apgrūtināt darbu, ja ministrijas viedokli Saeimā aizstāv citas partijas pārstāvis, bet arī citur Eiropā tāda prakse ir un “tā var darīt”. Zināms, ka arī NA, iespējams, vēlēsies sev parlamentārā sekretāra amatu kādā no ministrijām, kuru tā nevadītu. Tas varētu būt saistīts ar neiegūto trešo amatu vadībā.
