Paļaujas uz pensionāru kontroli 0
Larisa Kačinkaja, strādā klientu apkalpošanas jomā: “Nē. Es vispār esmu ļoti neapmierināta ar eiro ieviešanu. Veciem cilvēkiem būs visgrūtāk, jo nespēs kontrolēt, vai netiek apkrāpti. Cenām eiro jau tagad pievēršu uzmanību – tās ir paaugstinātas gan tagad, konvertējot uz eiro, gan pirms tam. Piemēram, par ķīmisko apģērbu tīrīšanu tagad prasa šausmu summas, lai būtu apaļš cipars eiro izteiksmē. Es neticu, ka eiro ieviešana būs godīga. Mēs visi zinām, kā strādā uzņēmēji, – neviens negribēs palikt zaudētājos.”
Bruno Millers, auto vadītājs: “Par to neesmu vēl domājis, bet vajadzētu būt problēmām. Cenas jau tagad ir pieaugušas. Kompleksās pusdienas, piemēram, vēl nesen maksāja divus latus, tagad par 10 santīmiem cena augšā. Tas tādēļ, lai no janvāra būtu smuki apaļa summa – trīs eiro. Arī sievasmāte regulāri stāsta, ka pārtikas produkti atkal kļuvuši dārgāki. Diemžēl neesmu no tiem, kas dažu santīmu dēļ iet sūdzēties.”
Aija, pensionāre: “Domāju, ka viss būs labi. Ar eiro saskare bijusi bieža, jo es daudz ceļoju, un, līdzko parādās lieka naudiņa, to samainu eiro. Cenu norādīšana divās valūtās gan ir traucējoša, jo pārmērīgs raibums. Ātrumā grūti aptvert, kura cena ir īstā. Atceros – pirms pāris gadiem, dodoties uz Igauniju, tas mani ļoti satrauca. Arī tur cenas bija norādītas igauņu kronās un eiro – tas bija viens kišmiš ar rozīnēm. Droši vien vajadzētu pārliecināties, vai cenas tiek konvertētas pareizi un vai uz valūtas maiņu kāds nepelna, bet es to nedaru. Tā jau ir tirgotāju problēma. Manējā būs pirkt vai nepirkt preci par tādu cenu. Tiesa, cenas pēdējos mēnešos nenoliedzami ir paaugstinājušās. To komersanti sāka darīt laikus. Es tagad eju uz frizētavu, kur neesmu bijusi visu vasaru. Man ir pilnīgi skaidrs, ka arī tur cenas būs paaugstinātas. Domāju, vairākums uzņēmēju izmantos valūtas maiņu, lai paceltu cenas.”
Jānis Kleperis, students: “Jā. Valūtas kurss ir diezgan vienkāršs. Arī ceļojot ir iznācis ar eiro saskarties. Uz eiro cenām veikalos pagaidām neskatos. Ir daudz dažādu uzraudzības pasākumu, kas rūpējas, lai eiro tiktu ieviests godīgā ceļā. Es uzticos tam. Domāju, tieši kontroles mehānisms gādās par to, lai lielākā daļa komersantu būtu godīgi.”
Kristīne Kuliša, klientu apkalpošanas speciāliste: “Man jau tagad ir grūti, tāpēc pagaidām cenšos cenu eiro ignorēt. Tiklīdz paskatos uz to, man šķiet, ka prece kļuvusi dārgāka. Protams, tā ir valūtas starpība, bet pirmajā brīdī ir neliels šoks. Atzīstos, dažas cenas es pārrēķinu un pārliecinos, vai tā pārvērsta godīgi. Esmu novērojusi, ka reizēm pāris santīmu robežās cenas pārtikas produktiem atšķiras. Skaidrs, ka noapaļošana notiks uz augšu, nevis leju. Lielākie, protams, centīsies būt godīgi, jo tos vairāk kontrolēs, bet mazākie varētu nebūt tik godprātīgi.”
Larisa Radaškēviča, pensionāre: “Jaunajiem noteikti būs viegli. Vecajiem nez vai. Pati par to vēl nedomāju. Pamanot cenu divās valūtās, tā jocīgi. Šķiet, ka cenas kāpušas, taču vienlaikus saprotu, ka tās tikai tādas izskatās kursa īpatnību dēļ. Katrā ziņā pagaidām neeju un nerēķinu, ir pareizi konvertējuši vai ne. Lielajos veikalos diez vai kāds krāpsies, bet mazajos tas iespējams. Novēroju, ka pienam cena kāpj – bija 75 santīmi, tagad jau 78. Arī citām pārtikas precēm. Taču mēs tik un tā neko nevaram mainīt. Kad pienāks janvāris, tad arī domāsim, kā dzīvot tālāk.”
Uldis, jurists: “Domāju, būs viegli. Braucot uz ārzemēm, jau pie eiro pierasts. Šobrīd, protams, ir neliels juceklis ar cenām divās valūtās, bet ne tāpēc, ka būtu grūti orientēties to vērtībās. Vienkārši par daudz informācijas. Labi, ka ir tik īss pārejas periods, jo daudzie cipari cilvēkos rada lieku stresu. Es uzticos tirgotājiem, tāpēc nepievēršu uzmanību tam, kā cenas konvertētas. Ceru, ka to pārbauda pensionāri, un es paļaujos uz viņiem. Vispār jau komersantam ir ar ko riskēt, rīkojoties negodīgi, sevišķi lielajām tirdzniecības ķēdēm.”
Fakti
Tuvojoties eiro ieviešanai, 43% Latvijas iedzīvotāju novērojuši cenu kāpumu, liecina Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) veiktā aptauja.
TNS un LNT veiktā aptauja vēsta, ka ikdienas preču un pakalpojumu cenām saistībā ar pāreju no lata uz eiro uzmanību pievērš 66% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.
