“Palaidņa” zīmogs un vecāku vienaldzība noved pie satraucošiem datiem: arvien vairāk bērnu Latvijā izvēlas pamest skolu
27
Vairāk nekā 20 tūkstošiem skolēnu ik mācību gadu nepieciešams papildu atbalsts, lai viņi labāk mācītos un priekšlaikus nepamestu skolu.
Dati ir satraucoši – 2023./2024. mācību gadā 9. klases centralizētos eksāmenus nenokārtoja 729 skolēni, kā arī starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma (PIRLS) rāda, ka daudzi skolēni nesaprot izlasīto tekstu. Iemesli tam var būt gan sociālā atstumtība, gan fiziskā un emocionālā vardarbība, kas būtiski ietekmē izglītojamo labbūtību.
Patiesās bēdas bērni slēpj, bet pieaugušie dažkārt izvēlas neredzēt, cik dziļas un pamatīgas ir bērna problēmas.
Kuram gan patīk, ka viņu jaukā un kārtīgā bērna klasē mācās nesekmīgs delveris, kurš nepilda mājasdarbus, ir nepieklājīgs, kuram nav draugu…
Andrejs Ēķis ir viens no zināmākajiem režisoriem Latvijā. Tāpat viņš ir arī laimīgs tētis un vīrs, sociāli aktīvs cilvēks, kurš vienmēr ir kustībā. Tomēr šī pārliecība un vēlme darīt ar katru gadu arvien vairāk, parādījās lēnām un tikai pieaugušā vecumā, jo skolas laikā patiesībā Andrejs atzīst, ka dažbrīd bijis nomaldījies. Atzīmes arī neesot bijušas spīdošas.
“Biju pirmspēdējais klasē. Uzskatu, ka sliktas atzīmes bērni nesaņem tāpēc, ka būtu dumji, viņiem ir sliktas atzīmes, jo nav motivācijas. Mēs katrs esam tik dažāds un īpaši tas redzams skolas vidē, man vienkārši bija tur neinteresanti… līdz es atklāju kino pulciņu. Sāku tur darboties, satiku domubiedrus, ieguvu pašapziņu un arī atzīmes uzlabojās, jo skolotāji saprata, ka esmu atradis savu sirdslietu, tas ļāva viņiem mani labāk izprast, laikam. Atceros, ka man bija tāda matemātikas skolotāja Linderberga, kura vienmēr teica, “Andrej, lieku trīs, bet prātā divi!” Tātad pēc gadiem ilgām ilgām mocībām es izpelnījos augstāku atzīmi, jo “nu beidzot ar Andreju viss bija skaidrs”, bet varbūt, ka arī, atrodot laimi kādā konkrētā jomā un redzot tur nākotni, mana pašapziņa auga un, mazliet pacenšoties, varēju sasniegt labākus rezultātus arī citos priekšmetos.”
Tomēr ne visiem bērniem paša spēkiem izdodas atrast motivāciju turpināt mācības, ja sekmes ir pasliktinājušās, patiesībā daudziem, ja precīzāk, piemēram, 2023. gadā pēc pamatskolas 6,8 % bērnu mācības neturpināja, un šis skaitlis ir biedējošs. Iemesli, kādēļ pusaudži Latvijā izvēlas pārtraukt mācības, ir ļoti individuāli, un parasti tas ir vairāku faktoru kopums, nevis pēkšņs lēmums, tādēļ ir ļoti būtiski pilnveidot pedagogu un skolu atbalsta personāla prasmes savlaicīgi pamanīt šādus signālus un palīdzēt bērnam. Un tieši šis ir viens no projekta “Skola – kopienā” mērķiem.
Kas ir projekts “Skola – kopienā”?
Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotā projekta “Skola – kopienā” mērķis ir attīstīt integrētu skolas – kopienas jeb pašvaldības izglītības ekosistēmas pieeju, lai dažādas institūcijas, skolotāji, vecāki, skolu darbinieki iesaistītos mācību procesā un sadarbotos, lai ilgtermiņā samazinātu bērnu skaitu, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības.
“Projekta atbalsta pasākumi mērķtiecīgi vērsti pret sociālās atstumtības un priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas risku novēršanu, jo bieži vien skolēns pārtrauc mācības atbalsta trūkuma dēļ. Vienota pieeja veicinās kopienas attīstību, jo izglītība ir pamats labklājības un ekonomikas izaugsmei,” atklāj Sigita Upmale, Valsts izglītības attīstības aģentūras Mācību atbalsta un iekļaujošās izglītības departamenta direktore.
Kādēļ jaunieši pamet skolu priekšlaicīgi
“Kā būtiskākos riskus varam minēt mācību motivācijas trūkumu vai nepatiku mācīties, neplānotu grūtniecību, agrīnas partnerattiecības vai stāšanos laulībā, kā arī vēlmi uzsākt patstāvīgu dzīvi un sākt strādāt algotu darbu,” Upmale skaidro.
Vienlaikus uzmanība tiek vērsta arī uz citiem riska faktoriem, kā, piemēram, ar izglītības un sociālās vides saistītajiem riskiem, riskiem, kas ir saistīti ar ģimeni vai attiecībām ar vecākiem.
Projekta “Skola – kopienā” eksperte Kristīne Jansone uzsver ģimenes un visas sabiedrības līdzatbildības nozīmi bērna mācību motivācijas veicināšanā: “Ja runājam par ģimenes faktoriem, ļoti bieži problēma ir tajā, cik daudz vecāki atbalsta vai neatbalsta jaunieti gan mācībās, gan dzīvē vispār.
Kā vecāki novērtē viņu? Vai redzot kādas grūtības, ar kurām saskaras bērns, mēs viņu uzklausām un atbalstam, jeb labāk pagriežam muguru, nosakot – kad mēs augām, tā nebija.
Man liekas, ka ļoti bieži problēma sākas jau bērnībā. Ja pirmajās klasēs bērns saņem “zīmogu” – dumjš vai palaidnis, tad vecākajās klasēs tas rezultējas ar to, ka bērnam mācības ir vienaldzīgas, viņš neko nevar sasniegt un nekādu atzinību nevar saņemt ne no skolotājiem, ne no vecākiem. Viņš kļūst vienaldzīgs un vienkārši vairs necenšas. Un tad, apkārtējiem šķietami negaidīti, bērns pieņem lēmumu pārtraukt mācības.”
Kas mēs varam palīdzēt bērnam atgriezties skolā?
Lai mazinātu sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus, projekta ietvaros plānots īstenot virkni atbalsta pasākumu:
1. Lai bērns labāk mācītos un pienācīgi sagatavotos eksāmeniem, viņam būs iespēja saņemt individuālas vai grupas pedagoga konsultācijas mācību priekšmetos.
2. Lai nodrošinātu bērnu iekļaušanos skolā un sabiedrībā kopumā, tiks nodrošināts arī pedagogu vai atbalsta personāla konsultatīvais atbalsts, kas vērsts uz bērna mācību procesa atbalstīšanu un personīgo izaugsmi – tātad palīdzība gan mācībās, gan sociālajā dzīvē. Šāda veida atbalsts ir ļoti svarīgs, lai veidotu tālāk bērnā veselīgu izpratni par mācību procesu, lēmumu pieņemšanu, lai motivētu viņu censties un pārvarēt grūtības.
3. Mazākajiem bērniem no 1-3. klasei arī norisināsies individuālas grupas lasītprasmes nodarbības. Tiem, kuriem ar lasīšanu iet grūtāk, šeit būs iespējams apgūt iekavēto. Tas uzlabos bērna pašpārliecinātību, motivāciju un spēju efektīvi apgūt jaunas zināšanas, tādējādi veidojot stabilu pamatu turpmākajai izglītībai.
4. No 13 gadu vecuma būs pieejams arī mentora individuālais atbalsts. Tas būs kā pieaugušais, kurš var stiprināt jaunieša pašapziņu, motivāciju un cieņpilnu attiecību veidošanas prasmes, kas ir pamats veiksmīga izglītības procesa nodrošināšanai. Ja mājās kāds šādu atbalstu nesaņem, tad to var nodrošināt skolā.
Būtiska loma ir arī apkārtējai videi, kopienai, kurā bērns atrodas, tādēļ projekta mērķis ir skolas veidot kā sadarbības centrus, kur līdzdarbotos gan skolotāji, gan vecāki, arī pašvaldības un vietējo kopienu pārstāvji, lai kopīgiem uzlabotu izglītības kvalitāti.
“Sabiedrības vērtības, uzskatus un uzvedību nav iespējams izmainīt īsā laika periodā, savukārt, sistemātiski un mērķtiecīgi vēršot uzmanību uz dažādiem problēmjautājumiem un piedāvājot risinājumus, ir iespējams pilnveidot izglītības kvalitāti un sabiedrības attieksmes maiņu,” skaidro Valsts izglītības attīstības aģentūras Mācību atbalsta un iekļaujošās izglītības departamenta direktore.
20. martā, Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” norisināsies konference KOPĀ AR “SKOLA – KOPIENĀ”, kurā aicināti izglītības nozarē strādājošie. Tiks diskutēts par skolu un kopienu sadarbības stiprināšanu izglītojamo atbalstam. Ekspertu prezentācijas, praktiskas darbnīcas un diskusijas par risinājumiem, kas palīdzēs nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību. Uzzināt vairāk: “Kopā ar Skola – kopienā”.
