Paku skapji pārpildīti! Sadarboties gribētāji “gāž riņķī”! Pakomātu bizness koronavīrusa saulītē 2
Situācijā, kad drošākā sadzīves organizēšana nozīmē arī izvairīšanos no tikšanās klātienē, lēcienveida popularitāti piedzīvojusi preču piegāde uz paku skapjiem.
Dažāda veida piegādes servisu popularitātes pieaugums līdz ar interneta tirdzniecības aktivizēšanos ticis prognozēts jau “miera laikos” – pirms pandēmijas viļņa. Līdz ar to tirgus dalībnieki katrs savā tempā tam jau mērķtiecīgi gatavojušies.
Tomēr jaunā ikdienas realitāte, kādā mūs iemetusi ārkārtas situācija, pieprasījumu pēc piegādes pakalpojumiem aktivizējusi gluži kā dinamo mašīna. Paku saņēmēji ziņo, ka dažkārt kurjeri pat gaida pie paku skapjiem, kad tiks izņemts kāds lielāks sūtījums un līdz ar to tiks atbrīvota vieta nākamajam.
Jautāts, kādas tirgotāju grupas pārstāv tie uzņēmēji, kas ārkārtas stāvokļa ietekmē tiecas noslēgt sadarbības līgumus ar kurjerpastu, SIA “DPD Latvija” valdes priekšsēdētājs Jānis Grants teic, ka vieglāk būtu uzskaitīt tos, kuri par šādu sadarbību nav izrādījuši interesi.
“Šogad martā pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu kurjerpasta piegādes mūsu uzņēmumā ir augušas par 57%, savukārt piegādes uz paku skapjiem – par gandrīz 200%,” vēsta “DPD Latvija” vadītājs.
Savukārt valsts AS “Latvijas Pasts” valdes loceklis Kristaps Krūmiņš norāda, ka aizvien vairāk cilvēku izvēlas pāradresēt sūtījumu no pasta nodaļas uz pakomātu. Pēdējā mēneša laikā novērots pieprasījuma pieaugums pēc piegādēm uz pakomātiem ne tikai Rīgā vai lielākajās pilsētās, bet – visā Latvijas teritorijā. To apstiprina visi tirgus dalībnieki.
Aicina pakas paņemt ātrāk
Tirgus līderis kurjerpasta piegādēs uz paku saņemšanas punktiem ir SIA “Omniva”, kam šajā segmentā ir plašākais teritorijas pārklājums un pieder ap 80% tirgus. Pašlaik SIA “Omniva” rīcībā ir 206 pakomāti ar 24 tūkstošiem skapīšu, kas izvietoti 96 apdzīvotās vietās visā Latvijā. Kopš pagājušā gada oktobra uzņēmums pakomātu tīkla attīstībā investējis 900 000 eiro.
“Salīdzinot ar pagājušā gada martu, sūtījumu skaits ir pieaudzis par 56%, bet attiecībā pret šā gada pirmo mēnešu datiem – par 30%,” stāsta “Omniva” vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.
Viņa apstiprina, ka paku skapji nereti ir pilni un daudzus no tiem kurjeri dodas papildināt pat četras vai piecas reizes dienā. “Arī tādās nelielās pilsētās kā Aizpute vai Grobiņa kurjeram sūtījumus pakomātos nākas ievietot vairākas reizes dienā,” skaidro “Omniva” vadītāja.
Lai šo situāciju risinātu, klienti tiek mudināti izņemt sūtījumu no paku skapja pēc iespējas ātrāk. “Sūtām klientiem īsziņas ar lūgumu, ja vien tas ir iespējams, paņemt sūtījumu no pakomāta divu stundu laikā,” viņa turpina.
Aicinājumus pēc iespējas drīzāk atbrīvot vietu paku skapī klientiem sūta arī citi pakomātu pakalpojuma sniedzēji. “Cilvēki arī lielākoties ir atsaucīgi,” tā Kristaps Krūmiņš. “Pašreizējā periodā var vērot, ka tikpat daudz sūtījumu, cik dienas laikā tiek ievietots paku terminālos, klienti no tiem arī izņem.”
Viens no perspektīvajiem virzieniem
“Latvijas Pasts” pakomātu biznesā aktīvi iesaistījies tikai pērn. “Pagājušā gada augustā mūsu uzņēmums iegādājās tīklu, kurā ir 61 pakomāts,” stāsta “Latvijas Pasta” valdes loceklis Kristaps Krūmiņš. “To attīstot, esam audzējuši termināļu ietilpību, un tagad mūsu rīcībā ir jau aptuveni 3200 paku skapīšu, turklāt to skaits aizvien tiek palielināts.”
“Latvijas Pasta” paku termināļi atrodas lielākajās Latvijas pilsētās. Atšķirībā no konkurentiem tie izvietoti vienīgi iekštelpās, tomēr uzņēmuma plānos ir attīstīt arī ārpus telpām novietotu pakomātu tīklu.
“Jau aprīlī gaidām pirmā šāda paku skapja piegādi,” stāsta Kristaps Krūmiņš, “maijā esam iecerējuši to uzstādīt.” “Latvijas Pasts” iecerējis aktīvi paplašināt savu paku termināļu tīklu arī turpmāk: “Jau pirms ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas bijām plānojuši pakomātu skaitu gada laikā divkāršot.”
Kā vienu no priekšrocībām iekštelpu paku skapjiem viņš uzsver to, ka sūtījumi ir pasargāti no temperatūras iedarbības: “Tas ir īpaši būtiski medikamentiem vai kosmētikas precēm.”
Rūpējas par lielāku kapacitāti
Lai varētu apkalpot visus gribētājus paaugstināta pieprasījuma apstākļos, “DPD Latvija” ir pieņēmusi darbā aptuveni 20 jaunus darbiniekus – šķirotājus un kurjerus. “Iespēju robežās esam arī palielinājuši paku skapju kapacitāti,” stāsta SIA “DPD Latvija” valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.
Uzņēmumam Baltijas valstīs ir 280 pakomātu, no kuriem 80 uzstādīti Latvijā. “Jau šogad plānojam Latvijā uzstādīt vēl 20 paku skapjus,” stāsta Jānis Grants.
Arī SIA “Omniva” pakomātu servisu paplašina straujāk, nekā plānots. Tikko uzstādīts viens papildu pakomāts Madonā, kā arī papildu sūtījumu skapīši Madlienā, Augšlīgatnē, Skrīveros un Engurē.
Tāpat “Omniva” turpina paplašināties arī reģionos, kur iepriekš nav bijusi pārstāvēta. Piemēram, pirms divām nedēļām ticis uzstādīts pakomāts Lubānā. “Jau pašlaik norisinās sarunas par jauno paku skapju piegādi,” turpina Beāte Krauze-Čebotare. “Domāju, ka ar paku skapju piegādi no Ķīnas problēmu nebūs un gada otrajā pusē mēs varēsim tos uzstādīt visā Latvijas teritorijā.”
Kas visvairāk sūta pakas
Vērojot konkrētu klientu aktivitātes, “Omniva” īpaši izjūt HoReCa uzņēmuma “Gemoss” pārorientēšanos uz mājsaimniecībām un startu interneta tirdzniecībā.
“Šis uzņēmums cilvēkiem piegādā ļoti apjomīgus sūtījumus,” vērtē Beāte Krauze-Čebotare.
Savukārt “DPD Latvija” valdes priekšsēdētājs Jānis Grants zina stāstīt, ka strauji audzis sūtījumu skaits no telekomunikāciju uzņēmumiem: “Gan LMT, gan “Bite” un “Tele2″ ir pārgājuši uz e-komerciju. To izjūtam arī mēs, jo cilvēki aktīvi pasūta spēļu konsoles un lielākus televizorus. Tās ir lietas, kas varētu palīdzēt pārciest šo karantīnas laiku.”
Uzņēmumu vadītāji vērtē, ka distances piegādes lielā mērā saglabās savu popularitāti arī pēc ārkārtējā stāvokļa beigām. Saskaņā ar “Latvijas Pasta” rīcībā esošajiem pētījumiem pirms pieciem gadiem tikai aptuveni 10% klientu bijuši gatavi izmantot robotizētus pasta piegādes risinājumus, savukārt pašlaik jau tuvu pie 70% neiebilst pret sūtījuma saņemšanu pakomātā.
“Jaunākā aptauja turklāt ir veikta vēl pirms pandēmijas, līdz ar to neatspoguļo patērētāju noskaņojuma maiņu pēdējā mēneša laikā,” piebilst Kristaps Krūmiņš.
Savukārt Beāte Krauze-Čebotare zina stāstīt, ka klientu kļūst aizvien vairāk: “Esam novērojuši, ka daudzi cilvēki šajās dienās internetā iepērkas pirmo reizi, turklāt viņi veic pasūtījumus arī atkārtoti.”
Viņu papildina arī Jānis Grants: “Šajās dienās darbību sāk ļoti daudzi interneta veikali. Gan pieprasījuma, gan piedāvājuma pieaugums ļauj prognozēt, ka interneta tirdzniecība savu popularitāti būtiski nezaudēs arī pēc krīzes.”
