Pakss Minskā ticies ar Lukašenko 0
Eiropas Parlamenta deputāts (EP), savulaik no Lietuvas prezidenta amata impīčmenta ceļā atceltais Rolands Pakss ceturtdien Minskā ticies ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko.
Kā vēsta Baltkrievijas mediji, tikšanās sarīkota pēc Paksa iniciatīvas. Savukārt Lietuvas ekspertu vērtējums par šo notikumu atšķiras – izskanējis gan viedoklis, ka tā liek domāt par Paksa vēlmi iegūt papildu politisko kapitālu pirms gaidāmajām EP vēlēšanām, gan pieņēmums, ka patiesībā aiz tās slēpjas Krievijas intereses.
Lukašenko šīs tikšanās laikā aicinājis Lietuvu uzturēt dialogu ar viņa valsti un pēc tās izteicis cerību, ka Paksa vizīte dos labu impulsu divpusējo problēmu risināšanai.
“Ņemot vērā, ka esam kaimiņi un kaimiņus neizvēlas, tie ir Dieva doti, mums nāksies sadzīvot kā kaimiņiem – vai nu mēs to gribam vai nē,” izteicies Baltkrievijas līderis. “Lai dzīvotu mierīgi un draudzīgi – un citu ceļu mēs Baltkrievijā neredzam, kā jūs labi zināt un saprotat, – ir jākontaktējas un jārunā par dažādiem tematiem, sākot no reģiona drošības problēmām.”
Lukašenko arī paudis viedokli, ka jautājums par abu valstu robežas tuvumā topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES) Lietuvai ir ļoti aktuāls, bet tiek “ļoti politizēts”.
Astravjecas AES projektu, ko aptuveni 30 kilometrus no robežas īsteno Krievijas korporācija “Rosatom”, Lietuva uzskata par nedrošu un jau gadiem ilgi centusies panākt tā apturēšanu.
Lietuvas Seims aizpērn vienprātīgi pieņēma likumu, kurā atzīts, ka Astravjecas AES ir nedroša un apdraud Lietuvas nacionālo drošību, vidi un sabiedrības veselību, un Lietuvas valdība drīz pēc tam apstiprināja plānu, kā bloķēt tajā ražotās elektroenerģijas importu. Lietuva arī rosinājusi Eiropas Savienības (ES) līmenī noteikt šajā spēkstacijā ražotās elektroenerģijas importa embargo, taču šīs priekšlikums nav radis atbalstu ES institūcijās un citās dalībvalstīs.
Minska Lietuvas pārmetumus noraida, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Pakss pēc tikšanās ar Lukašenko žurnālistiem sacījis, ka piedāvājis Baltkrievijas prezidentam izveidot starptautisku ekspertu grupu, kas pastāvīgi uzraudzītu atomelektrostaciju.
Viņš piebildis, ka pats ir atomenerģētikas piekritējs un neuzskata Astravjecas AES par nedrošu, taču “zināmi politiskie spēki Lietuvā un ne tikai Lietuvā AES celtniecību izmanto politisku mērķu sasniegšanai”.
Jau ziņots, ka Pakss, kas ir Eiroparlamenta Eiropas Brīvības un tiešās demokrātijas frakcijas (EFDD) priekšsēdētāja vietnieks, pagājušā gada nogalē Maskavā tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un saskaņā ar paša Paksa teikto apsprieda ar viņu iespējas samazināt saspīlējumu Baltijas jūras reģionā. Krievijas galvaspilsētā viņš toreiz tikās arī ar abu parlamenta palātu spīkeriem – apakšpalātas Valsts domes priekšsēdētāju Vjačeslavu Volodinu un augšpalātas Federācijas padomes priekšsēdētāju Valentīnu Matvijenko – un pauda cerību, ka jaunajā Eiropas Parlamentā būs pārstāvēti “veselīgāki un dialogam atvērtāki spēki” un tas pret Krieviju būs noskaņots labvēlīgāk.
Politologs, Lietuvas Austrumeiropas studiju centra vadītājs Lins Kojala, komentējot ceturtdienas tikšanos Minskā Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portālam “Lrt.lt”, paudis viedokli, ka Pakss diezgan nepārprotami grib atgādināt par sevi un iegūt papildu politiskās dividendes, cerot tikt pārvēlēts Eiropas Parlamentā uz vēl vienu termiņu.
“Tiek ekspluatēts aktuāls temats – Astravjecas AES un tās nākotne. Saskatāma vēlme parādīt, ka zināmiem politiķiem it kā ir piekļuve pie kaimiņvalstu līderiem un ka viņi varētu sekmēt šīs un citu problēmu atrisināšanu,” spriedis eksperts, uzsverot, ka saruna notikusi pēc Paksa ierosmes, tādēļ viņa izteikto viedokli nevajadzētu pielīdzināt Lietuvas oficiālajai nostājai.
Tikmēr Viļņas politikas analīzes institūta galvenais analītiķis Marjus Laurinavičs ir pārliecināts, ka aiz Paksa muguras stāv Krievijas intereses un viņa tikšanās ar Lukašenko liek domāt, ka “cilvēki no Maskavas” gatavo pazīstamajam Lietuvas politiķim kaut kādu noteiktu lomu. Vienlaikus viņš apšaubījis šā notikuma saistību ar drīzajām EP vēlēšanām, norādot, ka Paksa izredzes vēlreiz tikt ievēlētas Eiropas Parlamentā ir niecīgas.
Pēc eksperta teiktā, EP deputātam pašam pēc savas iniciatīvas tikties ar Krievijas vai Baltkrievijas līderiem nebūt nav tik vienkārši un tas liek domāt, ka par šo tikšanos iespējamību gādājis ne jau pats Pakss.
“Tikšanās ar Putinu un pati vizīte Maskavā vedināja domāt, ka tiem cilvēkiem, kuri šo tikšanos organizēja, attiecībā uz Paksu ir kaut kādi plāni, viņam tiek gatavota kaut kāda loma. (..) Tādēļ šī tikšanās ar Lukašenko mani nepārsteidza – domāju, ka tie ir vienas un tās pašas ķēdes posmi,” izteicies Laurinavičs, atgādinot arī par Paksa impīčmenta apstākļiem. Pakss 2004.gadā tika atcelts no Lietuvas prezidenta amata impīčmenta ceļā saskaņā ar apsūdzībām Lietuvas pilsonības piešķiršanā un slepenas informācijas izpaušanā savam prezidenta vēlēšanu kampaņas galvenajam finansētājam uzņēmējam Jurijam Borisovam.
Kā uzskata Laurinavičs, šis jaunākais Paksa solis nevarētu ietekmēt Lietuvu no starptautiskās diplomātijas viedokļa, taču Maskava, spēlējot propagandas spēles, to var atspoguļot kā Lietuvas pārstāvja un EP deputāta tikšanos ar citas valsts līderi, mēģinot veidot priekšstatu, ka Lietuvā pastāv arī atšķirīga nostāja jautājumā par attiecībām ar Maskavu un Minsku.
“Taču tās ir dezinformācijas spēles, kam Rietumos nav lielas ietekmes uz patieso diplomātiju, uz mūsu patieso nostāju, jo visi saprot, ka Paksa kungs patiesībā nepārstāv Lietuvu,” viņš atzinis.
