Foto: Aija Geida

Pākšaugu plācenīši ar austrumniecisku noti jeb falafels 0

Pākšaugiem, īpaši turku zirņiem, kas ir vieni no vērtīgākajiem pākšaugiem, ieteicams būt neatņemamai ikdienas maltītes sastāvdaļai. Kad apnikušas pupu zupas un sautējumi, var pagatavot gardus pākšaugu plācenīšus jeb falafelu.

Reklāma
Reklāma
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44
Lasīt citas ziņas
Falafels ir tradicionāls arābu ēdiens.

Ja austrumzemēs tās ir bumbiņas vai plācenīši, kas fritēti eļļā, tos tikpat labi var cept arī kā kotletes – uz pannas nelielā eļļas daudzumā, tad tie neiznāks tik trekni un iederēsies arī vakariņās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Falafelu tradicionāli gatavo no sasmalcinātiem, iepriekš izmērcētiem un izvārītiem turku zirņiem vai cūku pupām, taču var izmantot arī mūsu pašu zaļos zirņus, jebkuras krāsas un izmēra pupiņas.

Neatņemama falafela sastāvdaļa ir zaļumi: sasmalcināti pētersīļi, selerijas lapiņas, dilles, kinzas lapiņas. Tam labi piestāv ķiploki, sīpoli un asie pipari.

Lielākoties falafelu pasniedz kā silto ēdienu, pārlietu ar mērci, kopā ar griķiem, rīsiem vai citiem graudaugiem, sutinātiem dārzeņiem. Tas labi iederas auksts veģetāro burgeru sastāvā, pitas maizē vai tortiljā, aukstajā galdā kopā ar pikantu mērcīti (ķiploku–krējuma, mārrutku–majonēzes, marinētu gurķu–majonēzes).

Vislabāk falafels garšo tikko cepts, kamēr vēl garoziņa tam ir kraukšķīga un vidus viegli silts.

Siltam var uzsmērēt humosu vai pesto, kopā ar salātiem iznāk viegla un vērtīga vasaras maltīte. Falafels ir iemīļots ēdiens veģetāriešu un vegānu virtuvē visā pasaulē.

Klasisks falafels

• 200 g izmērcētu un izvārītu turku zirņu

• 2–3 ēdamkarotes turku zirņu miltu

• sīpols

• 2 ķiploka daiviņas

• 3 ēdamkarotes sakapātu pētersīļu

• 1,5 ēdamkarotes citrona sulas

• pustējkarote malta koriandra

• ¼ tējkarotes maltu melno piparu

• ½–1 tējkarote sāls

Sīpolu nomizo un sasmalcina. Ķiploka daiviņas sakapā. Turku zirņus liek blenderī kopā ar sāli, sīpolu, ķiploku, citrona sulu un sakuļ. Nav nepieciešams sakult putriņā, masa var būt ar gabaliņiem. To ieliek bļodā, pievieno garšvielas un turku zirņu miltus (ar tiem ir garšīgāk, taču var aizvietot arī ar kviešu miltiem).

Samaisa ar karoti. Jāiznāk saturīgai masai, no kuras ar rokām izveido kotletītes/plācenīšus. Ja masa ir pārāk šķidra, pievieno vēl miltus, bet, ja par biezu, var pielikt nedaudz skābā krējuma. Plācenīšus cep eļļā zeltaini brūnus.

UZZIŅA

Foto: Aija Geida

Turku zirņi ir vieni no augstvērtīgākajiem, jo tajos esošās olbaltumvielas pēc sastāva ir mazliet līdzīgas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām, proti, tāds pats aminoskābju sastāvs, kas ir optimālās proporcijās. Šajos zirņos ir nepiesātinātās taukskābes, A, B1, B2, B6 un C vitamīns, dzelzs, selēns un citi vērtīgi mikroelementi un minerāli.

Reklāma
Reklāma

Jāpiebilst, ka selēna satura ziņā turku zirņi ir pirmajā vietā no visiem pākšaugiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.