Paklājzāliens steidzīgajiem saimniekiem 0
Ja līgosvētkos vēlas dārzā brīvi lustēties, mauriņa sēšana ir nokavēta. Zāle nepagūs saaugt, un visiem līgotājiem kājas grims zemē. Turklāt pēc pasākuma sējumu vajadzēs atjaunot. Labāk lai paliek, kā ir, vai jāmeklē paklājzāliens.
Aprēķina. Mauriņa ierīkošanas speciālists Ansis Birznieks jauna zāliena izveidē par ātrāko variantu uzskata paklājzālienu. Izmaksu ziņā tas gan ir aptuveni divas reizes dārgāks par tradicionāli ieaudzēto. Taču lielākais ieguvums ir laiks un aiztaupītās pūles. Kad paklājzāliens ieklāts, to var lietot jau pēc 2–3 nedēļām, bet sēto zālienu – tikai pēc 2–3 mēnešiem. Turklāt paklājzāliens ir glīts, bez nezālēm, ar skaisti izveidotu sakņu velēnu.
! Lai ieklātu līdz 100 m2 teritoriju, paklājzāliens izmaksā aptuveni 4,50 eiro kvadrātmetrā. Ja platība ir 1000 m2 – aptuveni 2,20 kvadrātmetrā.
Ierīko. Paklājzālienam paredzēto vietu gatavo tāpat, kā sējot mauriņu. Augsni atbrīvo no nezālēm, ielabo, papildina ar melnzemi, mēslojumu. Vienīgā atšķirība – sagatavo 2–3 cm dziļāku vietu, lai uzklātais mauriņš neveidotu kalniņu, bet līgani iegultos, piemēram, gar celiņiem. Mauriņa ieklāšanai drošāk lūgt palīgā kādu profesionāli, bet var tikt galā arī pats, jo īpaši, ja ir neliela platība. Velēnu griež ar nazi gluži kā paklāju.
Kopj. Pēc ieklāšanas svarīgākais ir bagātīgi aplaistīt. Pirmajās dienās sausā laikā – pat divas reizes. Kad zāliens ieaudzis, kopšana neatšķiras no tradicionālā varianta. Tāpat būs jāpļauj, jālaista un jāmēslo. Arī nezāles parādīsies.
Audzē pats. Ja jāklāj plašā teritorijā, pašam sagatavot paklājmauriņu būs grūti, spriež speciālists. Galvenokārt tāpēc, ka specializētās audzētavās ir īpaša tehnika, kas mauriņu sašķēlē taisnās, vienādi biezās paklājam līdzīgās sloksnēs. Pašam ar lāpstu tik glītu neizdosies izveidot. Ja kāda vieta jāpielabo, tad gan var tikt galā. Ar lāpstu nomaļākā dārza stūrī no mauriņa atcērt kvadrātiņus un velēnu noklāj vajadzīgajā vietā. Bagātīgi aplaista. Reizēm tiek veidoti atsevišķi velēnu dārzi futbola laukumiem, kuros mauriņu kopj tikpat rūpīgi kā laukumā un pēc vajadzības izgriež gabalu, lai, piemēram, ieklātu visātrāk izmīdītajā vietā pie vārtiem.
Var izmēģināt arī poļu metodi – viņi audzē paklājzālienu uz plēves seguma. Uz tā ber pāris centimetru biezu, vienmērīgu augsnes slāni un iesēj zālīti. Svarīgākais darbs ir neļaut zālītei nokalst. Tā sausā laikā pat vairākkārt jālaista. Audzētavās šim nolūkam izmanto speciālu aprīkojumu. Ja vēlas, mājās var pamēģināt pats.
• Jo biezāka velēna, jo labāk mauriņam, jo netiek nogrieztas saknes. Dažas firmas piedāvā arī apmēram 4 cm biezu velēnu, bet rituļi būs smagāki. Grūtāk vest, cilāt.
• Vislabāk paklājzālienu izvēlēties audzētavā. Tad var novērtēt, kādos apstākļos tas audzis, un salīdzināt ar tiem, kādi būs pašam. Piemēram, vieni audzētāji mauriņu regulāri laista, bet citiem tas aug apstākļos, kādus daba devusi. Tāds paklājzāliens vizuāli nebūs tik izskatīgs, bet izturīgāks gan.
