Paķert mežā egles čiekuru. Ziemīgi spēcinoši padomi no veselības žurnālistes 0
Pēdējā laikā man gluži vai pielīp informācija par augiem. Arī tāpēc, ka rakstu īpašu izdevumu par palīdzošām dabas vielām, kas dienasgaismu ieraudzīs martā. Meža pastaigā nejauši uzkāpju prāvam egles čiekuram. Uzreiz atceros Latgales pirtnieces Anitas Reščenko ieteikto – pagatavo tēju no egles čiekura.
Nesu čiekurdēlu mājās, lieku stikla tējkannā un apleju ar karstu ūdeni. Vēroju, kā spurainis tur peld, dāvinot ūdenim visu savu labumu. Anita teic, ka šādai tējai ir pretvīrusu iedarbība. Dzeru ar baudu un medu.
Pagatavoju arī daktera Tereško ieteikto zaļumu tēju – no saldētavā glabātām dillēm vai pētersīļiem. Jo viss zaļais satur hlorofilu, kas cilvēkam labi der.
Zvanīt draugam
Ko vēl labu lai izdaru šajā ziemā? Piezvanu draudzenei, ar ko sen neesmu sazinājusies. Pārrunājam darba–bērnu–mazbērnu–suņu–kaķu notikumus. Patērzējam niekus, pasmejamies, apmaināmies receptēm.
Mūs vieno kopīgas atmiņas, kas pieder tikai mums abām.
Sākt ar acīm
Ik pa laikam pamainu savus rīta rituālus. Esmu ļautiņš, kam netīk vienveidība, lai gan neskaitāmas reizes esmu dzirdējusi, ka veselīgs ieradums var izveidoties tikai tad, ja to dara regulāri un pietiekami ilgi, piemēram, 21 dienu.
Jau trīs dienas praktizēju acu masāžu. Savulaik par to izstāstīja dakteris Atis Tupiņš.
Pēc pamošanās, mazgājot seju ar vēsu ūdeni, īpaši pievēršos acīm. Rotējošām kustībām izmasēju acis un zonu ap tām, vieglītēm uzspiežu arī acābolam. Visapkārt acs orbītai ir tā dēvētie aktīvie punkti, un, tos stimulējot, iespējams aktivizēt, tonizēt nervu sistēmas darbību. Tas ir kā īss signāls visam organismam: laiks mosties, jāsāk darboties!