Meži no augšas 0
“LVM” komunikācijas speciāliste Dzintra Zālīte stāsta, ka astoņus torņus būvējot un 350 atpūtas vietas ierīkojot, viņas pārstāvētā institūcija rīkojas pēc principa, ka tie jāizvieto tur, kur jau vēsturiski ir cilvēku pieplūdums un notiek “piknikošana”. Protams, torni būvē augstākā vietā, un likumsakarīgi, ka apkaimē noteikti atrodas vēl kādi apskatāmi dabas un vēstures pieminekļi. Apmeklētāju ļoti iecienīti ir torņi Ančupānu kalnos pie Rēzeknes un Priedainē pie Krāslavas. Pēdējais ar saviem 32 metriem ir augstākais koka skatu tornis Latvijā. Tā kā tas atrodas Daugavas krastā, tad no augšas paveras kā upe ar saliņām, tā pati Krāslava. Cik gadījies apmeklēt šo vietu, tur allaž ir vējains, un, uzkāpjot pašā augšā, var manīt, ka konstrukcija nedaudz svārstās. Zālīte uzsver, ka torņu drošība tiekot rūpīgi uzraudzīta. Katru pavasari tos apsekojot inspektori. Bojātos konstrukcijas elementus nomaina. Kas attiecas uz Ančupānu meža parka torni, tad tas ir viens no pēdējiem – celts 2012. gadā. Platforma atrodas 28,5 metru augstumā, un uz to ved 121 pakāpiens. No augšas redzama Rēzekne un apkaimes mežu galotnes. Netālu arī memoriāls Otrā pasaules kara upuru piemiņai. Ančupānu kalnus atpūtai vietējie iecienījuši jau no laika gala. Līdzās ir dīķis peldēšanai, bet ziemā te sarodas slēpotāji. Daugavpils apkārtnes ainavas skaistumu vislabāk esot novērtēt no Egļukalnu torņa Sventē. Tornis jau pats ir uzbūvēts 220 m augstā kalnā, līdz ar to apkaimes meži un ezeri kā uz delnas. Ziemā arī Sventes dabas parka teritoriju rekomendē gan kalnu, gan distanču slēpošanai. Rīgai vistuvākais ir Ložmetējkalna skatu tornis. Tā apkaime komentārus, šķiet, neprasa – vēsturiskās latviešu strēlnieku kauju vietas un pavisam netālu arī Kara muzeja filiāle Ziemassvētku kauju muzejs “Mangaļu” mājās. Kurzemē meža kāpā pie Usmas ezera netālu no atpūtas centra “Spāre” paslēpies Ūdrkalna skatu tornis. “Cilvēki brauc pa mežu, un tur tas ir. Uzkāp, un tā plašuma sajūta ir vienkārši dievīga. Un tad tie mākoņi!” emocijās dalās Dzintra Zālīte. No Ūdrkalna var redzēt teiksmaino, bet bez īpašas atļaujas nesasniedzamo Moricsalu. Skaidrā laikā varot samanīt pat Talsus.
Pēdējais “mežinieku” būvējums ir gandrīz 40 metru augstais Tērvetes tornis. Dzintra Zālīte to izceļ, jo tā platformas norobežotas no ārienes ar latu režģojumu, domājot par cilvēkiem, kas ainavu gan vēlas redzēt, taču izjūt pastiprinātas bailes no augstuma. Tērvetes torņa papildvērtība, zināms, ir slavenais dabas parks. Tikmēr Kalsnavas arborētuma tornim – Kalsnavas “koku dārzs”, kurā aug lielākā koku un krūmu kolekcija Austrumlatvijā. Jāpiebilst, ka Tērvetes, tāpat kā Kalsnavas arborētuma tornis ir vienīgie maksas objekti visā koka skatu toņu rindā.
Koka skatu torņa mūžs ir ap septiņiem gadiem. Ir vietas, kur tornis vienā un tajā pašā vietā uzbūvēts jau otru reizi. Piemēram, pirmo Egļukalna torni Sventē uzbūvēja 2004. gadā, bet pēc astoņiem gadiem to uzcēla pilnībā no jauna. Jāpiebilst, ka pie Latvijas ūdeņiem vēl ir vesela virkne te nepieminētu, izmēros mazāku putnu novērošanas torņu, taču to funkcijas jau ir citas, ne tālumu lūkošana.
