Torņi visā Latvijā 0
Kopējais “LVM” un DAP uzbūvēto torņu un skatu platformu skaits šobrīd ir ap trīsdesmit. No šā skaita astoņi “LVM” celtie skatu torņi ir 26 – 40 metrus augsti, savukārt DAP iekārtojusi un pārrauga vairāk nekā divdesmit torņu un skatu platformu. Par pēdējām jāteic, ka tās parasti ir apmēram sešus metrus augstas. DAP torņus var atrast nacionālajos parkos, rezervātos un liegumos, tātad te vairāk uzsvars uz dabu, mieru. Tiesa, pēc pieredzes jāsaka – Ķemeru tīreļa dabas takas platformā brīvdienās apmeklētāji nāk rindām vien. Retāk interesenti parasti aizklīst līdz Ķemeru nacionālā parka Dunduru pļavu un Kaņiera ezera skatu torņiem. DAP sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Inese Pabērza informē, ka visvairāk skatu torņu ir Vidzemē: Burtnieku ezera pļavu dabas liegumā un Vīsragā pie šā paša ezera (pagaidām gan slēgts, tāpat kā tornis Randu pļavās), pa diviem Sedas purvā, viens Līgatnes dabas takās. Vēl divi ir tuvākā laika būvniecības plānos – aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja un Kornetu–Peļļu dabas liegumā, kas slavens ar gleznaino reljefu un mazajiem ezeriņiem. Latgalē DAP skatu torņi jāmeklē Krustkalnu dabas rezervātā; Teiču dabas rezervātā ir gan 27 metrus augstais skatu tornis Kristakrūgā, pašā šosejas malā, no kurienes labi pārredzams pats purvs, gan Numernes vaļņa 20 metrus augstais tornis ar skatu uz Numernes meža masīvu, gan skatu platforma Teiču purva Siksalā. Pa tornim izvietoti Dvietes palienē un Rāznas nacionālā parka Lielajā liepu kalnā. Šogad vēl celšot divus skatu torņus “Daugavas lokos” un vienu Borīškalnā, kas ir Sēlijas paugurvaļņa viens no augstākajiem punktiem Saukas dabas parkā. Savukārt Kurzemē Slīteres nacionālā parka apmeklētāji noteikti jau būs ievērojuši torni Kolkas priežu takā (jūras krastā, vairāk gan domāts putnu vērošanai) un Zilo kalnu kraujā. Divi torņi atrodas pie Liepājas ezera, kur tos diemžēl “iecienījuši” vandaļi.
