Pakāpies tornī, paveries tālu… 0
Dievs Latviju ir radījis diezgan plakanu – augstu kalnu mums nav, taču paskatīties pāri mežu galotnēm gribas. Teju vienīgā iespēja šādas vēlmes īstenot ir kāpt skatu torņos.
Tūrismā zinoši ļaudis stāsta, ka tradicionāli skatu torņus visvairāk apmeklējot tieši pavasarī, kad daba mostas un cilvēki pēc ziemas pauzes vairāk vēlas to izbaudīt. Protams, skaisti, varbūt pat vēl skaistāki skati no šiem torņiem paveras rudenī un arī ziemā.
Latvijas pilsētās un novados netrūkst augstāku torņu, tostarp baznīcu, kur par mērenu samaksu iespējams uzkāpt un apskatīt panorāmu – Zaķusalas TV tornis, LZA ēka, Sv. Pētera baznīca, “Ziemeļblāzma” Rīgā, Sv. Trīsvienības baznīcas tornis Jelgavā, pils tornis Turaidā, Sv. Trīsvienības baznīca Liepājā, Jaunā pils Cēsīs, metāla tornis Dzintaru mežaparkā, Krustpils pils tornis, Slīteres un Ovīšu bākas – visas uzkāpšanas vietas tā uzreiz nemaz nevar uzskaitīt (kafejnīcas un restorāni vairāku Rīgas sabiedrisko ēku augšējos stāvos!), taču šoreiz ne par to stāsts. Latvijas dabas ainavu vērošana labāk padosies no pavisam citām tālumu lūkotavām – no koka skatu torņiem, kas ne mazā skaitā, pateicoties AS “Latvijas valsts meži” (“LVM”) un Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) rosībai, paceļas visos Latvijas novados, tiek regulāri atjaunoti un būvēti aizvien jaunās vietās.
