Pakāpeniski palielinās Latvijas naftas produktu drošības rezervju glabāšanas kopējo apjomu 5
Pakāpeniski tiks palielināts Latvijas naftas produktu drošības rezervju glabāšanas kopējais apjoms, to paredzot darīt triju gadu laikā – 2023.gadā līdz 75%, 2024.gadā līdz 85% un 2025.gadā līdz 100%, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par kārtību, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā.
Grozījumu pamatā ir Ministru kabineta rīkojums, kas pieņemts ar mērķi veicināt naftas drošības rezervju uzglabāšanas drošumu, lai nodrošinātu, ka enerģētiskās krīzes situācijā nepieciešamās naftas rezerves ir jau pieejamas Latvijas teritorijā.
Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūrai LETA norādīja, ka jaunā kārtība pirmo reizi tiks piemērota attiecībā uz naftas drošības rezervju iepirkumu 2023.gadam, ko Būvniecības valsts kontroles birojs rīkos 2022.gadā. Grozījumi noteikumos neietekmēs tos komersantus, ar kuriem jau ir noslēgtas vienošanās par naftas rezervju pakalpojuma nodrošināšanu 2022.gadā.
Šajā gadā 81% no drošības rezervēm glabājas Latvijas teritorijā, tādējādi jau šogad ir sasniegts 2023.gada mērķis. Tomēr drošības rezervju apmērs, kas tiks uzglabāts Latvijas teritorijā 2023.gadā, ir pilnībā atkarīgs no komersantiem, kas pieteiksies dalībai iepirkumā, kas tiks sākts šā gada vidū.
Tāpat arī precizētas atsevišķu punktu redakcijas saistībā ar minimālo biodegvielas piejaukuma apjoma noteikšanu, ņemot vērā to, ka biodegviela ir produkts, kurš ātri zaudē savas īpašības un iepriekš nolemts, ka Latvijas naftas produktu drošības rezerves tiks uzglabātas un krīzes brīdī piegādātas bez biodegvielas piejaukuma. Vienlaikus ar jauno regulējumu arī precizēti vairāki naftas produktu kombinētās nomenklatūras kodi.
EM atzīmē, ka atbilstoši 2021.gada jūnijā Ministru kabineta pieņemtajam lēmumam līdz 2026.gadam naftas drošības rezervju uzturēšanai tiks ieviests aģentūras modelis, kas nozīmē, ka tiks izveidota neatkarīga aģentūra bezpeļņas orientētas organizatoriskas vienības veidā, tā varbūt arī jau esoša institūcija, kurai tiks piešķirtas papildu funkcijas, kura pārvaldīs drošības rezervju krājumus un būs šo krājumu īpašniece.
Piecu gadu laikā no institūcijas izveides brīža drošības rezerves tiks iegādātas valsts īpašumā. Šobrīd tiek veikts pētījums par to, kura institūcija nodrošinās aģentūras modeļa ieviešanu, cita starpā izvērtējot arī finansēšanas modeli un izstrādājot konkrētu biznesa plānu.
Paredzēts, ka līdz 2022.gada 31.jūlijam EM izstrādās un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par konkrētiem soļiem aģentūras izveidei, kurā tiks piedāvāti dažādi aģentūras izveides iespējamie scenāriji, degvielas aprites kārtība, komersantu un komerciālo naftas produktu iesaiste drošības rezervju veidošanā, nepieciešamais finansējums un finansēšanas avots.
