Covid-19 neizslēdz citas slimības! Pakāpeniski atsāk plānveida ārstēšanu 0
Veselības ministre Ilze Viņķele ar rīkojumu ir atļāvusi paplašināt plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Lēmums pieņemts pēc konsultēšanās ar Latvijas Ārstu biedrību (LĀB), Veselības aprūpes darba devēju asociāciju, kurā galvenokārt ir privātie ambulatoro pakalpojumu sniedzēji, kā arī epidemiologiem.
Jau iepriekš LĀB bija uzrakstījusi vēstuli ne tikai Veselības ministrijai (VM), bet arī valdības vadītājam Krišjānim Kariņam, kā arī Saeimas deputātiem, atgādinot, ka
cilvēki joprojām slimo arī ar citām slimībām, ne tikai Covid-19,
un ka ļoti stingri ierobežojumi novedīs pie šo slimību saasinājumiem.
Tomēr lielo universitātes slimnīcu administrācija neesot uzņēmusi ar gandarījumu ambulatoro pakalpojumu ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu, kas dotu iespēju mediķiem nopelnīt un pacientiem tikt pie sava ārsta. Tam iemesls ir tas, ka ārsti strādā vairākās darbavietās, bieži ambulatoro darbu savieno ar darbu stacionārā, līdz ar to radot risku pēc slimnieku konsultēšanas poliklīnikā koronavīrusu ienest nodaļās.
Tāpēc ministrijas un LĀB sarunu laikā radies priekšlikums, ka mediķiem šajā epidemioloģiski nedrošajā laikā būtu jāstrādā tikai vienā darbavietā, proti, savā pamatdarbā. Bet to ir ļoti grūti panākt, jo, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) ir tikai 66% darbinieku, kuri šo slimnīcu uzskata par savu galveno darbavietu; pārējie tur strādā nepilnu darba slodzi. Turklāt daļa no mediķiem strādā gan RAKUS, gan arī P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS).
Covid-19 spilgti izgaismoja, ka mūsu valstī trūkst mediķu
un ka nav iespējams ārstus un medicīnas māsas nodarbināt tikai vienā ārstniecības iestādē, jo viņi nepārtraukti rotē no vienas darbavietas uz otru, lai nopelnītu kaut cik pieklājīgu atalgojumu.
Pagājušajā ceturtdienā tomēr visām iesaistītajām pusēm izdevās vienoties par plānveida veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu, tomēr nodrošinot tos nevis visas dienas garumā, bet gan tikai no pulksten 9 līdz 16.
LĀB prezidente Ilze Aizsilniece pastāstīja, ka šis laiks izraudzīts tāpēc, ka konsultēties pie ārstiem braucot daudz cienījama vecuma cilvēku un viņiem epidemioloģiskās drošības dēļ ieteicams doties uz ārstniecības iestādi tad, kad sabiedriskajā transportā nav tik liela cilvēku plūsma, kas brauc uz darbu vai no tā.
Visiem pacientiem – maskas
Stradiņa slimnīcai sakārtot pacientu plūsmas, lai samazinātu inficēšanās riskus ar koronavīrusu, ir daudz vieglāk nekā RAKUS, jo tur ambulatorie pakalpojumi tiek sniegti jaunajā korpusā, kur ir gana plašas telpas. Jāņem vērā, ka RAKUS ir galvenā Covid-19 slimnieku ārstniecības iestāde, ka tur notiek rekonstrukcijas darbi un novērst epidemioloģiskos riskus tur ir daudz grūtāk.
“Plānojot pacientu pieplūdumu, tiks iezīmēti tādi kā tuneļi jeb gaiteņi, lai tiem cilvēkiem, kas ieradīsies uz konsultācijām pie speciālistiem vai uz izmeklējumiem, nebūtu iespēja nokļūt kontaktā ar tiem pacientiem, kuri ārstējas stacionārā.
Ja ārsts pēc pacientu pieņemšanas poliklīnikā ierodas nodaļā, kur atrodas smagi slimi pacienti, un ienes tur koronavīrusu, tad tam būs ļoti smagas sekas.
Mums ir jāiegulda ļoti liels darbs, saplānojot darba slodzes tā, lai novērstu šo risku un lai mediķi strādātu vienā vietā,” pastāstīja Stradiņa slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Janita Veinberga.
Stradiņa slimnīcā plānveida pakalpojumu ierobežojumi netikšot atcelti strauji, tas notikšot pakāpeniski. J. Veinberga: “Galvenais ir pasargāt no saslimšanas mūsu darbaspēku. Mēs esam plānojuši veikt koronavīrusa diagnosticējošo testu visam slimnīcas personālam. Pēc katra apmeklētāja tiek dezinficēts ārsta kabinets, kas, nenoliedzami, palēninās pacientu pieņemšanas laiku. Visiem pacientiem tiek izsniegtas sejas maskas.
Slimnīcā ierodas ļoti daudz reģionu iedzīvotāju, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka viņi pulcējas kaut kur gaiteņos. Mēs zinām, ka cilvēkiem šobrīd nav viegli atbraukt uz Rīgu, jo sabiedriskais transports nekursē tik bieži, kā gribētos. Agrāk cilvēks, atbraucis no laukiem, ieradās poliklīnikā krietni pirms plānotās vizītes, bet tagad mēs to nepieļaujam. Katram būs zināms konkrēts ierašanās laiks.”
Pasargās cienījama vecuma ārstus
“Jāņem vērā arī tas, ka Stradiņa slimnīcā daudzi ārsti ir cienījamā vecumā. Pat ja ārsts ir izcils, strādāt un palīdzēt gribošs, mums ir jābūt gudriem šajā nepatīkamajā koronavīrusa infekcijas laikā un jāpasaudzē izcilie speciālisti, lai viņiem būtu pēc iespējas mazāka saskarsme ar pacientiem, kas nāks uz ambulatorajām konsultācijām. Lai tad, kad vīruss būs pievarēts, viņi varētu atgriezties un palīdzēt saviem slimniekiem,” teica slimnīcas pārstāve.
Jāgaida zvans no slimnīcas
Abu universitātes slimnīcu klientu apkalpošanas zvanu centros patlaban tiek veikts apjomīgs darbs, lai apzinātu visus pacientus, kuriem koronavīrusa dēļ palīdzība tika atteikta. Stradiņos šādu personu skaits tuvojas desmit tūkstošiem, bet Rīgas Austrumu slimnīcā viņu ir ap sešiem tūkstošiem.
Cilvēkiem pašiem neesot jāzvana uz slimnīcu, bet jābūt pacietīgiem un jāgaida zvans no slimnīcas.
Tie, kuriem nepieciešama pirmreizēja izmeklēšana akūta iemesla dēļ, tiek pieņemti tad, ja ģimenes ārsts elektroniski ir atsūtījis nosūtījumu ar atzīmi “steidzīgi”. Abās slimnīcās tika uzsvērts, ka nav iespējams atvērt jaunus pierakstus, kamēr nav nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi tiem, kas jau pirms koronavīrusa izplatības ir pierakstījušies uz konsultācijām un izmeklējumiem.
Maksas vizītes ir atliktas, lai primāri nodrošinātu valsts finansēto ārstniecību.
Kā tikt uz konsultāciju
Stradiņa slimnīcas kardiologs Gustavs Latkovskis uzskata, ka pirmām kārtām ir nepieciešama attālinātā slimnieku konsultēšana, kuras laikā iespējams izvērtēt, cik steidzami un kādi izmeklējumi ir nepieciešami.
“Skaidrs, ka ir viena daļa pacientu, kuru veselība ir pietiekami apdraudēta, jo ir augsti komplikāciju riski, un viņi nevar gaidīt trīs četrus mēnešus. Bet vienlaikus jābūt pārliecībai, ka ārstniecības iestādes ir ļoti drošas un ka tur nepastāv infekcijas uzliesmojuma riski.
Mēs sazināmies ar tiem pacientiem, kuriem vizītes bija atceltas, vai arī viņi sazinās ar kardiologiem, lai noskaidrotu, cik ātri ir nepieciešams tikties klātienē. Tiem pacientiem, kuriem implantēti kardiostimulatori un kuri ilgāku laiku nav pārbaudīti, ir svarīgi tikt pie kardiologa uz konsultāciju. Tiem, kuriem progresē sirds mazspēja, būtu svarīgi veikt ehokardiogrāfiju,” sacīja kardiologs Latkovskis.
RAKUS ir atjaunoti mamogrāfijas skrīninga izmeklējumi.
Slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane pastāstīja, ka turpinoties diagnostiskās mamogrāfijas izmeklējumi un ka patlaban tiekot pieņemtas pacientes ne tikai ar onkologa, bet arī ģimenes ārstu nosūtījumu.
Sākot no nākamās nedēļas, tikšot apzvanīti tie pacienti, kuri bija pierakstījušies arī uz citiem radioloģiskajiem izmeklējumiem, lai viņiem piedāvātu vēlamo ierašanās laiku. Jaunie pacienti varēšot pierakstīties tikai aptuveni pēc trim nedēļām.
Veselības ministrija kopā ar ārstniecības iestāžu vadītājiem un epidemiologiem vērtēšot, cik veiksmīgi norit daļējā plānveida veselības aprūpes ierobežojumu atcelšana, un lems, vai to turpināt, dodot iespēju apmeklēt ausu, deguna un kakla ārstus, ginekologus un citus speciālistus.
Kādus pakalpojumus atsāk sniegt
• No 20. aprīļa ārstniecības iestādes atsāk sniegt šādus plānveida veselības aprūpes pakalpojumus:
• mamogrāfiju;
• ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu ehokardiogrāfiju, ultrasonogrāfiju, rentgenoloģiju, datortomogrāfiju, doplerogrāfiju, kodolmagnētisko rezonansi, elektrokardiogrāfiju (tajā skaitā Holtera monitorēšanu), veloergometriju un elektroencefalogrāfiju;
• endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa konsultācijas;
• diabētiskās pēdas aprūpi;
• zobārstniecības uzsākto zobu slimību ārstēšanas procesa un iesākto protezēšanas darba pabeigšanu un ortodontisko ārstēšanu.
