FOTO, VIDEO. Pakalpojumiem jādodas pie cilvēkiem. Pūce diskutē par pašvaldību reformu Rojā 4
Reģionālās reformas rezultātā Talsu novadā plānots apvienot Rojas, Dundagas, Mērsraga un Talsu novadus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces tikšanās ar Rojas novada iedzīvotājiem šondedēļ trešdienas pievakarē izvērsās gana saspringta.
“Talsi ir pārāk vāja pašvaldība, mēs negribam būt Talsu nomale,” tiekoties ar ministru Pūci, jau pašā sākumā strikti teica kāda Rojas novada iedzīvotāja. Tad rojeniekiem būs jāiet palīgā un jāievēl savi deputāti, samiernieciski attrauca ministrs, taču tas saspringumu nemazināja. Kungs gados bija sašutis, ka reformas rezultāts būs “vecie padomju laika rajoni”, no kā jēga būšot maza.
Ministrs kliedēja rojeniešu bažas par to, ka turpmāk apvienotajā Talsu novada pašvaldībā varētu neievēlēt deputātus no Rojas. “Nav nevienas pašvaldības, kurā būtu ievēlēti visi pašvaldību deputāti tikai no centra. Vienā no pašvaldībām, kuras robežas ir tuvu vecā rajona robežām, pieci no 15 deputātiem ir no viena pagasta, kas pēc izmēra ir piektais mazākais,” skaidroja Pūce.
Tas ceļš, pa kuru ejam šobrīd, varot novest pie tā, ka pēc dažiem gadiem pašvaldību pakalpojumu uzturēšanai sāks pietrūkt līdzekļu. Jau šobrīd Rojas novada pašvaldību neuztur tikai novada nodokļu ieņēmumi, tajā skaitā ēku uzturēšanu, ielu remontu, brīvdabas estrādes izveidi. No pašvaldību izlīdzināšanas fonda Rojas novads saņem 677 tūkstošus eiro, kas ir 13% no pašvaldības ieņēmumiem.
Slavē novadu un prasa mērķus
“Atvainojiet, mums ir ļoti labi pakalpojumi. Dzīvoju 21. gadsimtā mežā, bet varu nomaksāt jebkurus rēķinus, ar to nav problēmu. Man ir ļoti tuvu pieejami pašvaldības pakalpojumi. Otrs – jūs runājat par to, ka jāiet prom no centra, bet reforma nozīmē virzīšanos uz centru,” neizpratni pauž Rojas novada iedzīvotājs, ģeogrāfijas skolotājs Gaidis Riekstiņš. Vēlāk sarunā ar “LA” viņš pārmet ministram diskusijas trūkumu ar iedzīvotājiem. “Reformu vajadzēja izdiskutēt, lai būtu mazāk steigas, vairāk komunikācijas. Tagad izskatās, ka viss jau izlemts,” neslēpj Riekstiņš.
Kopējās vīzijas trūkumu ministram pārmeta Rojas novada uzņēmēja, restorāna “Otra puse” un viesnīcas “Roja” īpašniece Zane Vaivode.
“Mēs runājam par to, kā samazināt izdevumus, lai tie nākotnē nepalielinātos. Un visi pakalpojumi – tas ir tehniskas dabas jautājums. Bet gribu uzdot uzņēmēju jautājumu – nevis kā samazināt izdevumus, bet kā palielināt ienākumus, kas ir pats galvenais. Kā palielināt iedzīvotāju skaitu, uzņēmējdarbības un nodokļu ieņēmumus? Rojas novadā noteiktas trīs prioritātes – mežsaimniecība, zivsaimniecība un tūrisms. Kāds Talsiem ir sakars ar šīm prioritātēm? Vai atkal nebūs tā, ka apvienosim un sašķaidīsim sīkos gabaliņos, jo katram mazajam kaktiņam ir savas prioritātes. Varbūt kopumā valsts līmenī jānosaka Ziemeļkurzemes prioritātes? Un tad jāatbalsta to, kurp ejam? Ja šāda reforma tiek veikta, gribam redzēt lielos mērķus!” uzsvēra uzņēmēja.
Izskanēja arī pārmetumi par nelietderīgu naudas tērēšanu dažādos projektos, kuru ekonomiskais pamatojums un lietderība neesot izvērtēta.
Uz tikšanos ar ministru atnākušais Rojas zemes īpašnieks Pēteris Cielavs ministram vaicāja, vai, izstrādājot reformas plānus, ņemts vērā pirmā Latvijas brīvvalsts laika teritoriālais iedalījums, kad dabiskā robežšķirtne Daugava šķīra Kurzemi no Vidzemes un Latgales.
Tagad Vidzemes pērlei Vietalvai nāksies pakļauties Aizkrauklei, kas esot viens “padomju iestādījums Stučka”. Pūce gan uz to iebilda, sakot, ka padomju laikā Aizkrauklē tapusi jauna infrastruktūra, kas ir svarīga apkārtējiem pagastiem, līdz ar to izvēlēts tieši šāds reformas modelis.
Liela dilemma
Pūce uzsvēra, ka reformas rezultātā ietaupītie līdzekļi netiks atdoti citiem mērķiem, bet saglabāti pašvaldību prioritātēm. Mērķis nav likvidēt pašvaldības, bet veidot efektīvākas un lielākas pašvaldības ar lielāku budžetu, kam būtu iespēja realizēt lielākus attīstības projektus. “Man jāpieņem lēmums, kas ir visu interesēs, un tā ir ļoti sarežģīta dilemma,” teica Pūce.
Liela izšķiršanās būšot pakalpojumu tīkla pieejamības nodrošināšana, tajā skaitā skolu un bērnudārzu. Tāpat aktuāls ir jautājums par dažādu dokumentu izsniegšanu papīra formātā.
“Mēs joprojām miršanas apliecības izsniedzam papīra formātā. Ko tas dod? Tas vajadzīgs citām valsts iestādēm,” skaidro Pūce.
Taču to būtu iespējams noformēt elektroniski. Ministrs atklāja, ka, iespējams, jau no 2022. gada sāks darboties sistēma, kas ļaus jaundzimušos reģistrēt elektroniski, un tas nozīmē, ka jaunajiem vecākiem nebūs jādodas uz dzimtsarakstu nodaļu klātienē. Pašvaldību pakalpojumiem jādodas pie iedzīvotājiem, nevis cilvēkiem jābrauc pie pašvaldības, skaidroja ministrs.
Viņš sola, ka reformas rezultātā pašvaldību ēkas netiks slēgtas, bet tajās tiks nodrošināts noteikts pakalpojumu grozs. Kāds tas būs un cik liels, par to šobrīd sāktas diskusijas ar Latvijas Pašvaldību savienību.
