Pakalpīgs un iztapīgs, vācietis iekrampējies krievu un baltkrievu sportsmenu atgriešanā apritē. Līcīša feļetons 24
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Var apbrīnot to lauku cilvēka sirsnību un vienkāršību, ar kādu Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) prezidents vācietis Tomass Bahs kā iekrampējies pūlas panākt krievu un baltkrievu sportsmenu atgriešanos starptautisko sacensību apritē un acīmredzot – līdzdalību Parīzes olimpiskajās spēlēs 2024. gadā (par ko pagaidām nav izlemts). SOK rekomendē un murmulē: “miera radīšanai nepieciešams dialogs… sacensības būtu labs katalizators sarunai, kas ir pirmais solis, nokļūstot pie pamiera… olimpiskās spēlēs visi respektē noteikumus un viens otru”. Jau iepriekš komitejas funkcionāri izplūduši “biedriskās solidaritātes” asarās, paziņojot, ka nevienam nevajadzētu liegt piedalīties sacensībās, pamatojot liegumu ar pilsonību.
SOK prezidentam, kas iztēlojies sevi par balodi ar olīvzaru vainagu knābītī, miera simbolu, milzu dūres vēzēdams, atbildi noskaldījis pasaules smagsvaru čempions boksā ukrainis Volodimirs Kličko – krievi jau izcīnījuši olimpiskās medaļas. Viņi ir čempiņi noziegumos pret mierīgiem iedzīvotājiem un saņēmuši zelta medāli par bērnu deportācijām un sieviešu izvarošanām. Skaitļi liecina, ka 3000 Ukrainas sportisti karo, aizstāvot tēviju no okupantiem, 262 atlēti un treneri ir krituši kaujas laukā.
Tomass Bahs ir labi informēts par notiekošo. Nedzīvo tak mūžīgā sasaluma joslā, Antarktīdā, nav tālas Āfrikas pārstāvis, kurš nokļuvis SOK vadībā. Krievu un baltkrievu sportistu advokāts svaidās uz vienu pusi un uz citu. It kā atkāpjas no sākotnējiem nodomiem, met līkločus, līdz atkal piepūstiem vaigiem drāžas uz priekšu – taisni ar pieri sienā. Naivais lauku zēns Bahs tagad prasīšot no agresorvalstu atlētiem karadarbības neatbalstīšanu.
Lai sacensībās krievi, baltkrievi valstu himnas, karogus un nacionālās krāsas lieto tik daudz kā velns krustu. Un sportisti un apkalpojošais personāls nedrīkstēs būt saistībā ar armijas sporta klubiem.
Nu lai taču vācu līkmuguris paklausās, ko saka Kremļa valdnieka Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs! Krievijā esot vērojama bezprecedenta konsolidēšanās ar prezidentu – virspavēlnieku vienā personā un “deržavā” īstenoto politiku! Tas nozīmē, ka maksimāli lielai šīs slāvu nācijas daļai atbalsts karam, apspiesto tautu atbrīvošanai no nacistu jūga, krievu pasaules robežu paplašināšanai ir kļuvis par kolektīvās izklaides formu. Ap 80% un vairāk Krievijas iedzīvotāju piekrīt kaimiņu iedunkāšanai ar asiņu nolaišanu un stutē pašu zemē valdošo fašistisko diktatūru.
Vai bijušais Vācijas izlases paukotājs ir daudz dzirdējis krievu sportistu atzīšanos, kā viņi manipulēti, propagandas apmāti, un tikai pēc iebrukuma Ukrainā atgriezusies apskaidrība? Šādas audzināšanas apstākļos nevar gaidīt, ka Krievijas pārstāvji noliegs Putina piekoptās agresīvās darbības un izmetīs balto karogu.
Un olimpiešu virsvadoņa izdabāšana sastapusi noraidījumu! Kā Baham populāri paskaidroja Krievijas Olimpiskās komitejas vadītājs Staņislavs Pozdņakovs – SOK piedāvājums atgriezties sacensībās bez nacionālajiem atribūtiem ir diskriminācija un cilvēktiesību pārkāpums. Protams, krievi tak līdīs sporta laukumos un pilīs, neatteiksies no savas kāškrusta “Z” zīmes! Pozdņakovs, pats kvēls agresijas atbalstītājs, paslavē Baha nopelnus, ka rekomendācija atļaut startēt esot kļūdu atzīšana.
Tomasa Baha vēlme ievilkt krievus vai aiz apkakles atpakaļ starptautiskā sporta arēnās, nerēķinoties ne ar faktiem, ne iebildumiem, ne citu valstu boikota draudiem, nav dabiska. Olimpiskās kustības vadītājs pilnās zēģelēs kompromitē komiteju, to dezorganizēdams un destabilizēdams.
Kāpēc Bahs kā pilnīgi galvu pazaudējis vīrs skraida apkārt ar petrolejas kannu un pielej ugunī olimpiskās ģimenes izjaukšanā, būdams tik noderīgs, lai bez bremzēm izkalpotos Kremlim? Tik lētticīgs septiņdesmit gadu vecumā nevar būt. Viens iegansts tam, ka vācietis nevar pārslēgties, ir nonākšana atkarībā, atrašanās specifiskā ietekmē zem spiediena.
Otrs nopietni ņemams pamatojums SOK prezidenta dedzīgai atsaucībai un iztapībai Krievijai – ka vācietis saņēmis ziedojumu, vienalga, Šveices frankos, rubļos, dolāros vai bitkoinos. Uzpirkšana izsenis bijusi Kremļa aziātiskās politikas iedaba. Ar Tautu Draudzības ordeņu dāļāšanu, ar vērtīgām dāvanām, ar amatiem, ar īpašumtiesību piešķiršanu uzņēmumos (kā bijušajam Starptautiskās hokeja federācijas galvam, Šveices zobārstam Renē Fāzelam ar 54% Krievijas ābolu audzētavas akciju) vai elementāri – ar naudu ķepā.
Žēl, ja vācu jurists izrādītos iekritis zelta bedrē. Vai nu Bahs nevainīgi naivs vai pērkams – vēsture tiesās krievu marioneti par nostāšanos nepareizā pusē. Vēl jājautā, kā krievu advokāts skatīsies acīs ukraiņu sporta delegātiem, atlētiem, funkcionāriem.
