Egils Līcītis: Pakaļdzīšanās Ušakovam 3
Kaut mūsu mazie brāļi politiķi reizumis aizdevuši dusmas, ka tik maz tiek darīts, lai atpūtinātu Rīgu no apnikušā Nila Ušakova, tik traki jau nav. Pakaļdzīšanās Ušakova augstiem reitingiem ir jūtama. Pret pilsētas galvu, kurš ievārījis lielas zaftes, Nila gāzēji nav gluži bezspēcīgi konkurenti – vēl līdz galam saskaņietis nav izcepināts, bet jau labi kūpināts un kvēpināts, debatēs fiziskā audzināšanā diezgan pamatīgi nozilināts. Sarkanā Ušakova padzīšanu no Rātsnama ar baznīcu zvaniem noteikti 4. jūnijā atzīmēs ekumeniskos dievkalpojumos kā Tā Kunga svētītu pasākumu, Valsts prezidents personīgi paspiedīs roku katram “pret Nilu” vēlētājam, un krieviem, kuri nobalsojuši par mūsdienīgiem, uz sasniegumiem tendētiem, nevis ar tatāru hanu manierēm apveltītiem Rīgas vadītājiem, pogcaurumā spraudīs atzinības krustu un piešķirs 30 apmaksātas saulainas brīvdienas īresvietā Jūrmalas dāčā.
Ušakova gāzējiem nepieciešams sabiedrības atbalsts, lai abu tautu nesaraujamā draudzībā latvieši un ieceļotāji nosviež astoņus gadus valdījušo “Saskaņas” zelta puisēnu ar visiem viņa baraņņikiem no amata, un par Ušakova termiņa nepagarināšanu daudz nobēdājušos vis nebūs. Kremlī būs skumīgi, vodka liksies rūgta un skābēts gurķis par sīvu. Vietējiem pie siles iekārtotiem ēdājiem pār vaigiem ritēs sāļa asara, bet rīdzinieku kolektīvā atmiņā nemākulīgais zociķu mērs paliks kā pusaugu puika, kurš pieaugušajiem dalīja no konfekštūtas, līdz kamēr tūta bij tukša. Tagad tautai ir saviļņojošas cerības, ka būs pozitīvas, iepriecinošas pārmaiņas, bet tamdēļ – jāiet balsot! Obligāti!
Iekams doties uz iecirkni, rīdziniekam vērts apdomāt, ko ilgā laikposmā Nils darījis. Mums Ziepniekkalnā pirms pieciem gadiem solīja labiekārtot apkaimi, remontēt ielas, izveidot garāko soliņu Rīgā. Pirms pāris gadiem plānotā soliņa vienā galā uzvēla betonbluķus par zīmi, ka tāds te stiepsies, otrā galā pieturvietā uzslēja dīvainu metāla stabu konstrukciju. Grūti saprast, kam konstrukcija domāta. Iespējams, piemineklis pilsētas tēvu gaišām iecerēm, iespējams, ar funkcionālu nozīmi, jo pret stabiem stutējās vīri kunga dūšā, un tie bija balsts kritušajiem, lai no četrrāpu atkal celtos stāvus. Apkārt piespļaudīts, končikiem piemētāts. Šogad dīvaino veidojumu alkonauti bija izļurkājuši, stabus ierobežoja ar lentēm un ne čiku ne grabu novāca. Tāda domes saimniekošana – soliņa nav, bet roķeles kāds apsildījis par tūkstošiem un nopelnījis cepamdesiņām. Ja “gaišzilos” projektus pārtrauktu un katram kameras objektīvam pozējošā mēra darbošanos apturētu, ietaupītos brangas summiņas, lai segtu iedzīvotājiem tiešām nepieciešamās vajadzības. Pat sausiem aprēķina cilvēkiem acis taču ir pierē, ka Nila piedāvātie prjaņiki apkaltuši, un viņa gāzējiem ir daudzsološāki priekšlikumi nekā bezmaksas transporta taloni. Pensionāriem būs medicīnas polises, zemes nodoklim – atlaides, braukšana par brīvu visiem. Tik devīgus ļaudis knesetā ievēlēs, ne tikai Rīgas mērijā! Turklāt ielas nav kārtīgi remontētas, namu pārvaldes čakarē, sporta bāzes Rīgā nav, stāvparku nav, skolās ēdiens ir nekvalitatīvs – Nila gāzēji to izlabos, kopgaldos baros ar garšīgiem Latvijas produktiem, nevis lētākajām ēdamvielām.
Protams, 3. jūnija balsojums Rīgā būs arī politisks. Apsviedīgākai latviešu daļai, kas mēdz nogremdēt balsi urnā par ušakoviešiem vai Sudrabas sektai līdzīgām partijām, jāapzinās – jūs pārdodat Latviju. Nododat tieši rokās putinistiem un atļaujat “Saskaņas” ielikteņiem lāpstot Rīgas nodokļu maksātāju naudu bezatbildīgi un pēc patikšanas. Jūs esat malači, par kuru naudu pilsētas tēviem pietuvinātie podlaižas atpūšas Monako, vakariņo Elizejas laukos. Kam dot priekšroku, kuru laist Nila vietā? Tikai premjers Kučinskis nav noraizējies par pareizu izvēli, jo balsos Strenčos par “Nākotnes vārdā jau šodien” listi. Patriotiem, kas vēlas Rīgai labāku nākotni, ieteicams balsot par Ķirsi kā ļoti saprātīgu jaunekli, apburošo Broku, žuļiku ķērāju Jutu, garo Mārtiņu un pat par biškopi nebūs kļūmīga izvēle! Ir par ko balsot!
